El Salvador — Centrālamerikas mazākā un visblīvāk apdzīvotā valsts
Atklāj Salvadoru — Centrālamerikas mazāko, visblīvāk apdzīvoto valsti: San Salvadora, vulkāni, Klusā okeāna pludmales, augsts HDI un atjaunotie tropu meži.
Salvadora (spāņu: República de El Salvador) ir mazākā un visblīvāk apdzīvotā valsts Centrālamerikā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir San Salvadorā. Citas svarīgas pilsētas ir Santa Ana, Sonsonate un San Miguel. Salvadora dienvidos robežojas ar Kluso okeānu, rietumos - ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos - ar Hondurasu.
Valsts platība ir neliela (ap 21 000 km²), taču iedzīvotāju blīvums ir viens no augstākajiem reģionā. Reljefs ir kalnains un vulkānisks — valstī ir daudzi vulkāni, upes un ielejas, kā arī piekrastes josla Klusā okeāna malā. Augstākais punkts ir Cerro El Pital pie Hondurass robežas.
2010. gadā Salvadora ierindojās starp 10 Latīņamerikas valstīm ar augstāko tautas attīstības indeksu. Centrālamerikā tā bija pirmajā trijniekā (aiz Kostarikas un Panamas). Nozīmīgs sasniegums ir arī mežu atjaunošanās — kopējais koku un tropu mežu segums no 1992. līdz 2010. gadam palielinājās par gandrīz 20 %, kas padara Salvadoru par vienu no retajām valstīm reģionā ar pozitīvu mežu dinamiku. Valstī ir arī nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Salvadorā ir divas galvenās sezonas: sausā sezona (parasti apmēram no oktobra vidus līdz maija vidum) un mitrā sezona (apmēram no maija vidus līdz oktobra vidum). Sausajā sezonā nokrišņu ir maz, bet mitrajā sezonā lietavas un tropiskie vēji ir ikdiena, īpaši piekrastē. Augstākajos kalnos temperatūra ir vēsāka un nokrišņi var būt biežāki nekā zemākajās vietās.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir mestīši — etniska grupa, kas radusies eiropiešu (galvenokārt spāņu) un vietējo amerikāņu tautību sajaukšanās rezultātā. Valsts iedzīvotāju skaits ir apmēram 6,5 miljoni (novērtējums pēdējās desmitgadēs). Papildus mestīšiem Salvadorā dzīvo mazākas vietējo tautību kopienas (piem., pipili), kā arī eiropiešu un afrodiasporas atvasinājumi. Reliģiski dominē kristietība — gan katoļi, gan protestantu draudzes, pēdējā laikā protestantu/e\-vangeliskās grupas ir strauji pieaugušas.
Oficiālā valoda ir spāņu valoda, un tradicionālās vietējās valodas (piem., pipil) ir lielākoties apdraudētas, taču dažviet saglabājas kultūras elementi un mēģinājumi revitalizēt šīs valodas. Valsts valūta kopš 2001. gada ir Amerikas Savienoto Valstu dolārs (USD).
Ekonomiski Salvadoras pamatā ir pakalpojumu sektors, rūpniecība (piem., apģērbu ražošana un eksportam), lauksaimniecība (agrāk īpaši kafija) un būtiskas naudas pārskaitījumu plūsmas no Salvadoriešiem ārzemēs. Pēdējās desmitgadēs ekonomika ir pakāpeniski diversificēta, taču reģionālās problēmas — tostarp migrācija un drošības jautājumi — joprojām ietekmē sabiedrību un politiku.
Īsumā — Salvadora ir neliela, blīvi apdzīvota valsts ar bagātu vulkānisku reljefu, tropisku klimatu, bagātīgu kultūras mantojumu un izaicinājumiem, kas saistīti ar attīstību un drošību, kā arī ar ievērojamu progresu vides aizsardzībā un tautsaimniecības pārveidē pēdējo gadu laikā.
Vēsture
Salvadoras civilizācija sākās ap 1500. gadu p.m.ē., atstājot liecības, kas būtu Tazumal drupas un Chalchuapa drupas. Pirmie apdzīvotāji bija Pocomanes, Lencas un Pipiles; viņi uzturējās Salvadoras vidējā un austrumu zonā līdz aptuveni 11. gadsimtam. Spānis Andress Niņo vadīja ekspedīciju no Centrālamerikas un 1522. gada 31. maijā ieradās Meanguera salā Fonsekas līcī. Tā bija pirmā Salvadoras teritorija, ko apmeklēja spāņi.
1524. gada jūnijā Pedro de Alvarado sāka iekarošanas karu pret Cuzcatlán (Skaisto lietu zeme), kurā dzīvoja vietējās ciltis. 17 dienu ilgajās asiņainajās kaujās gāja bojā daudzi vietējie iedzīvotāji un spāņi, tostarp vietējais iedzīvotājs Atlacatls. Pedro de Alvarado, atbaidīts un ievainots, pameta kauju un devās uz Gvatemalu, atstājot savu brāli Gonzalo de Alvarado turpināt Cuzcatlan iekarošanu. Pēc tam viņu brālēns Djego de Alvarado 1525. gada aprīlī izveidoja San Salvador Ville vietā ar nosaukumu La Bermuda, netālu no Suchitoto pilsētas. 1546. gadā Karloss I no Spānijas nosauca San Salvadoru par pilsētu.
Turpmākajos gados valsts pieauga spāņu kontrolē. 1810. gadā starp Centrālamerikas valstīm radās brīvības sajūta. 1811. gada 5. novembra rītā priesteris Hosē Matīss Delgado (José Matías Delgado) ieskandināja La Merced baznīcas zvanus San Salvadorā, aicinot uz sacelšanos. Pēc daudziem iekšējiem konfliktiem 1821. gada 15. septembrī Gvatemalā tika parakstīta Centrālamerikas neatkarības deklarācija. Šī diena ir Neatkarības diena visā Centrālamerikā.
Ģeogrāfija
Salvadoras kopējā platība ir 21 041 km2 (8 124 km²). Tā kā Salvadora ir mazākā valsts Amerikas kontinentālajā daļā, to dažkārt dēvē par "Amerikas īkšķi" (Pulgarcito de America). Salvadoras augstākais punkts ir Cerro El Pital, kas atrodas 2730 m augstumā uz robežas ar Hondurasu.
Salvadora jau sen piedzīvojusi postošas zemestrīces un vulkānu izvirdumus. Galvaspilsēta San Salvadora tika nopostīta 1756. un 1854. gadā, un tā cieta smagus postījumus 1919., 1982. un 1986. gada zemestrīcē. Salvadorā ir vairāk nekā divdesmit vulkāni. Divi no tiem, Sanmigels un Izalko, pēdējos gados ir bijuši aktīvi.
Salvadorā ir vairāk nekā 300 upju. Svarīgākā no tām ir Rio Lempa. Nozīmīgi ezeri ir Ilopango ezers (70 km²) un Koatepeki ezers (26 km²).
Flora un fauna
Pasaulē ir astoņas jūras bruņurupuču sugas. Sešas no tām ligzdo Centrālamerikas piekrastē, un četras dzīvo Salvadoras piekrastē: Ādas bruņurupucis, jūras bruņurupucis, Galapagu zaļais bruņurupucis un olīveļļu bruņurupucis.
Tiek lēsts, ka Salvadorā ir 500 putnu sugu, 1000 tauriņu sugu, 400 orhideju sugu, 800 koku sugu un 800 jūras zivju sugu.
Salvadorā ir 4 nacionālie parki: El Imposible, Los Volcanes, Montecristo un San Diego y San Felipe Las Barras.
Departamenti
Salvadora ir sadalīta 14 departamentos (departamentos). Tie ir sadalīti 262 pašvaldībās (municipios).
14 Salvadoras departamentu nosaukumi un saīsinājumi:
| Salvadoras departamenti | ||
|
| ||
| Salvadoras rietumu daļa | Centrālā Salvadora | Salvadoras austrumu daļa |
| Piezīme: iekavās ir lieli burti ar departamentu lielajiem burtiem. | ||
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc mazāko Centrālamerikas valsti?
A: Mazākās Centrālamerikas valsts nosaukums ir Salvadora.
J: Kāda ir Salvadoras galvaspilsēta un lielākā pilsēta?
A: Salvadoras galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir San Salvadora.
J: Ar kurām divām valstīm Salvadora robežojas?
A: Salvadora robežojas ar Gvatemalu rietumos un Hondurasu ziemeļos un austrumos.
J: Kā sauc svarīgākās Salvadoras pilsētas bez San Salvadoras?
A: Svarīgākās pilsētas Salvadorā bez San Salvadoras ir Santa Ana un Sonsonate.
J: Kāpēc Salvadoru uzskata par visblīvāk apdzīvoto valsti Centrālamerikā?
A: Salvadora tiek uzskatīta par visblīvāk apdzīvoto valsti Centrālamerikā, jo tai ir liels iedzīvotāju blīvums, salīdzinot ar tās nelielo platību.
J: Ar kuru ūdenstilpi Salvadora robežojas dienvidos?
A: Salvadora dienvidos robežojas ar Kluso okeānu.
J: Kāds ir Salvadoras oficiālais nosaukums spāņu valodā?
A: Salvadoras oficiālais nosaukums spāņu valodā ir República de Salvador.
Meklēt