Salvadora (spāņu: República de El Salvador) ir mazākā un visblīvāk apdzīvotā valsts Centrālamerikā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir San Salvadorā. Citas svarīgas pilsētas ir Santa Ana, Sonsonate un San Miguel. Salvadora dienvidos robežojas ar Kluso okeānu, rietumos - ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos - ar Hondurasu.
Valsts platība ir neliela (ap 21 000 km²), taču iedzīvotāju blīvums ir viens no augstākajiem reģionā. Reljefs ir kalnains un vulkānisks — valstī ir daudzi vulkāni, upes un ielejas, kā arī piekrastes josla Klusā okeāna malā. Augstākais punkts ir Cerro El Pital pie Hondurass robežas.
2010. gadā Salvadora ierindojās starp 10 Latīņamerikas valstīm ar augstāko tautas attīstības indeksu. Centrālamerikā tā bija pirmajā trijniekā (aiz Kostarikas un Panamas). Nozīmīgs sasniegums ir arī mežu atjaunošanās — kopējais koku un tropu mežu segums no 1992. līdz 2010. gadam palielinājās par gandrīz 20 %, kas padara Salvadoru par vienu no retajām valstīm reģionā ar pozitīvu mežu dinamiku. Valstī ir arī nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Salvadorā ir divas galvenās sezonas: sausā sezona (parasti apmēram no oktobra vidus līdz maija vidum) un mitrā sezona (apmēram no maija vidus līdz oktobra vidum). Sausajā sezonā nokrišņu ir maz, bet mitrajā sezonā lietavas un tropiskie vēji ir ikdiena, īpaši piekrastē. Augstākajos kalnos temperatūra ir vēsāka un nokrišņi var būt biežāki nekā zemākajās vietās.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir mestīši — etniska grupa, kas radusies eiropiešu (galvenokārt spāņu) un vietējo amerikāņu tautību sajaukšanās rezultātā. Valsts iedzīvotāju skaits ir apmēram 6,5 miljoni (novērtējums pēdējās desmitgadēs). Papildus mestīšiem Salvadorā dzīvo mazākas vietējo tautību kopienas (piem., pipili), kā arī eiropiešu un afrodiasporas atvasinājumi. Reliģiski dominē kristietība — gan katoļi, gan protestantu draudzes, pēdējā laikā protestantu/e\-vangeliskās grupas ir strauji pieaugušas.
Oficiālā valoda ir spāņu valoda, un tradicionālās vietējās valodas (piem., pipil) ir lielākoties apdraudētas, taču dažviet saglabājas kultūras elementi un mēģinājumi revitalizēt šīs valodas. Valsts valūta kopš 2001. gada ir Amerikas Savienoto Valstu dolārs (USD).
Ekonomiski Salvadoras pamatā ir pakalpojumu sektors, rūpniecība (piem., apģērbu ražošana un eksportam), lauksaimniecība (agrāk īpaši kafija) un būtiskas naudas pārskaitījumu plūsmas no Salvadoriešiem ārzemēs. Pēdējās desmitgadēs ekonomika ir pakāpeniski diversificēta, taču reģionālās problēmas — tostarp migrācija un drošības jautājumi — joprojām ietekmē sabiedrību un politiku.
Īsumā — Salvadora ir neliela, blīvi apdzīvota valsts ar bagātu vulkānisku reljefu, tropisku klimatu, bagātīgu kultūras mantojumu un izaicinājumiem, kas saistīti ar attīstību un drošību, kā arī ar ievērojamu progresu vides aizsardzībā un tautsaimniecības pārveidē pēdējo gadu laikā.
