Kārlis V Habsburgs (1500–1558) — Svētās Romas imperators un Spānijas karalis
Kārlis V Habsburgs (1500–1558) — varenas Svētās Romas imperatora un Spānijas karaļa dzīve, impērijas paplašināšanās, politiskie konflikti un mantojums Eiropā un jaunajā pasaulē.
Kārlis V (24. februāris) 1500-21. septembris 1558) no 1519. gada bija Svētās Romas impērijas imperators, no 1516. gada - Kastīlijas un Aragonas karalis, bet no 1506. gada - Burgundijas hercogs.
Viņa vecāki bija Filips Skaistais (Austrijas Maksimiliāna I un Burgundijas Marijas dēls) un Joanna Trakā (Aragonas Ferdinanda II un Kastīlijas Izabellas I meita). Viņš valdīja Austrijā, Spānijā, Divās Sicīlijā, Sardīnijā, Vācijā, Beļģijā, Holandē, Luksemburgā, Ungārijā, Bohēmijā, Horvātijā, Meksikā, Peru un Venecuēlā.
Biogrāfija un valsts pēctecība
Kārlis V dzimis Burgundijas zemēs un audzis flāmu un kastīliešu vidē; viņam laikam raksturīga daudzvalodība un savienojumu ar dažādām Eiropas politiskajām tradīcijām. Pēc tēva nāves viņš mantoja Burgundijas un Nīderlandes īpašumus, bet pēc Henrija VII pēctečiem un pusei Habsburgu ģimenes saimniecības viņš kļuva par vienu no varenākajiem valdniekiem Eiropā. Savienojot spāņu un habsburgiešu intereses, viņš pakāpeniski apvienoja milzīgu impēriju, kas aptvēra gan Eiropas, gan Amerikas teritorijas.
Valdīšana — galvenie notikumi
Kā impērijas galva Kārlis centās saglabāt Habsburgu ietekmi Itālijā un pretoties Francijas karaliskajiem centieniem paplašināties. Viņa ilgstošās sacensības ar Francis I (Franci) noveda pie Itālijas karu sērijas; būtisks moments bija Francis I sagūstīšana Piklavē 1525. gadā. Lielas grūtības radīja arī Osmanu impērijas izaugsme: Suleimans I 1529. gadā mēģināja ieņemt Vīni — konflikts, kas liecināja par impērijas austrumu robežu izaicinājumiem.
Reliģijas jautājumi kļuva par vienu no galvenajiem Kārlis V valdīšanas izaicinājumiem. Reformācijas vilnis, Martina Lutera uzstājumi un protestantiskās idejas izraisīja reliģiskus nemierus Vācijā un citviet. Kārlis centās saglabāt katoļu vienotību; 1521. gada Wormsas (Vormzas) diēta un vēlākie samīti norāda uz viņa centieniem risināt konfesionālās domstarpības politiskā līmenī. Galu galā viņam neizdevās pilnībā apstādināt protestantismu — 1555. gada Augsburgas miera princips faktiski atzina valdnieku tiesības noteikt savas zemes ticību (cuius regio, eius religio).
Kultūra, finanšu un administratīvās problēmas
Kārlis V bija liels kolekcionārs, viņa nams atbalstīja mākslu un renesanses kultūru. Taču milzīgā impērija radīja arī nopietnas finanšu un administratīvas problēmas — biežas karadarbības, karaspēka uzturēšana un koloniju pārvaldība prasīja ieguldījumus, kuri bieži tika finansēti ar aizņēmumiem un koloniju bagātībām (piem., sudrabu no Amerikām). Šīs finansiālās grūtības ietekmēja arī politisko rīcību un alianšu meklējumus.
Abdikācija un pēdējie gadi
Pakāpeniski, gūstot noplicinātu veselību un saprotot impērijas pārvaldības sarežģītību, Kārlis sāka nodot dažas savas pievaras. Viņš sadalīja savus valdījumus: Austrijas un imperatoru varu nododot savai brālim Ferdinanda īstenotai līnijai, savukārt Spānijas kroni, Burgundijas teritorijas un Nīderlandes — savam dēlam Filipam II (Spānijas imperatoram Filipam II). Pēc valstiskām nodošanām viņš atteicās no aktīvas politikas un atsānījās uz klusāku dzīvi, atsakoties no daļas pilnvaru, līdz beidzot pensionējās klosterī Yuste Spānijā, kur nomira 1558. gada 21. septembrī.
Mantojums
Kārlis V ir atstājis sarežģītu un pretrunīgu mantojumu: viņš bija centību pilns valdnieks, kurš vairojis Habsburgu varu un veidoja pasaulīgu impēriju, taču viņa centieni apvienot tik dažādas tautas un reliģijas galu galā bija ierobežoti. Par viņa valdīšanu bieži saka, ka tā bija "valsts, kurā saule neieiet" — izteiciens, kas uzsvēra impērijas globālo mērogu. Viņa rīcība un lēmumi ietekmēja Eiropas politiku un reliģiskās norises līdz pat nākamajām paaudzēm.
Viņa Majestāte vai Viņa impērijas Majestāte pirmo reizi tika lietots, kad viņš bija karalis. Viņa impērija kļuva liela, un to sauca par "valsti, kurā saule neieiet". Viņš bija pazīstams arī kā "Universālās valdīšanas imperators".
Viņš sadalīja savu impēriju starp Svētās Romas imperatoru Ferdinandu I un Spānijas imperatoru Filipu II.
Kārlis V, Svētās Romas impērijas imperators
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Čārlzs V?
A: Kārlis V bija Svētās Romas impērijas imperators no 1519. gada, Kastīlijas un Aragonas karalis no 1516. gada un zemo zemju valdnieks kā Burgundijas hercogs no 1506. gada.
J: Kas bija Kārļa V vecāki?
A: Kārļa V vecāki bija Filips Skaistais un Joanna Trakā.
J: Kādās valstīs Kārlis V valdīja?
A: Kārlis V valdīja Austrijā, Spānijā, Divās Sicīlijā, Sardīnijā, Vācijā, Beļģijā, Holandē, Luksemburgā, Ungārijā, Bohēmijā, Horvātijā, Meksikā, Peru un Venecuēlā.
J: Kad un kā viņš tika uzrunāts kā "Viņa Majestāte" vai "Viņa impērijas Majestāte"?
A: Kad Kārlis V kļuva par karali, viņu pirmo reizi uzrunāja kā "Viņa Majestāte" vai "Viņa impērijas Majestāte".
J: Ar ko bija pazīstama viņa impērija?
A: Kārļa V impērija bija pazīstama kā "impērija, kurā saule neaiziet".
J: Par ko Kārlis V bija pazīstams?
A: Kārlis V bija pazīstams kā "Universālās valdīšanas imperators".
J: Kā Kārlis V sadalīja savu impēriju?
A: Kārlis V sadalīja savu impēriju starp savu brāli Ferdinandu I, Svētās Romas imperatoru, un savu dēlu Filipu II no Spānijas.
Meklēt