Burgundija (franču: Bourgogne) ir bijušais Francijas administratīvais reģions. Tagad tas ir daļa no Burgundijas-Franškontē administratīvā reģiona. Tas bija arī vēsturisks reģions Francijas austrumos. Franču valodas īpašības vārds un reģiona iedzīvotāju nosaukums ir buržujons (Bourguignon).

Ar apmēram 31 500 kvadrātkilometriem (aptuveni 12 200 kvadrātmilēm) Burgundija bija viens no lielākajiem Francijas reģioniem, aizņemot aptuveni 6 % no valsts teritorijas.

Četri reģiona departamenti bija Côte-d'Or, Nièvre, Saône-et-Loire un Yonne. Reģiona galvaspilsēta bija Dižona.

Ģeogrāfija un iedzīvotāji

Burgundija izvietojusies starp Parīzi un Ženēvu, tai raksturīga mainīga ainava: austrumos un dienvidaustrumos ir slavenie vīnogulāju terasi un kalnu nogāzes, centrā-rietumos — Morvāna granīta masīvs ar mežainiem kalniem un ezeriem, savukārt rietumos — lauksaimniecības zemes. Galvenās upes ir Saône un Yonne, kas veido reģiona drenāžu un vēsturiskos tirdzniecības ceļus.

Pirms reorganizācijas Burgundijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1,6 miljoni; iedzīvotāju blīvums bija mazāks nekā Francijas rietumos vai lielajās metropolēs, un daļās valda lauku raksturs ar mazām pilsētām un ciemiem.

Vēsture

Burgundijas vēsture ir bagāta un ietekmīga. Viduslaikos Burgundija bija neatkarīga hercogiste — Hercegiste Burgundijas — kuru valdīja varenākās Eiropas dinastijas. Burgundijas hercogi 14.–15. gadsimtā izveidoja plašu un bagātu valsti, kas bieži konkurēja ar Francijas karaļiem. Pēc 1477. gada — pēc Karļa Smalkā nāves — lielākā daļa hercogistes tika iekļauta Francijā, kaut noteiktas privilēģijas saglabājās vēl kādu laiku.

Vīns un gastronomija

Burgundija ir viena no pasaules slavenākajām vīna reģionu teritorijām. Tās vīni, īpaši no Pinot Noir (sarkanie) un Chardonnay (balti) vīnogu šķirnēm, tiek augstu novērtēti. Slaveni apgabali un nosaukumi ir Côte de Nuits, Côte de Beaune un Chablis. Beaune ir pazīstama kā reģiona vīna kultūras centrs un vieta, kur atrodas pazīstamais Hospices de Beaune.

Gastronomiskā tradīcija ietver tādus ēdienus kā boeuf bourguignon (liellopa gaļa sarkanvīna mērcē), coq au vin, Dižonas sinepes (Dijon mustard) un lokālās siera šķirnes, piemēram, Époisses. Burgundijas kulinārija lielā mērā balstīta uz vietējo lauksaimniecību, gaļu, dārzeņiem un vīnu.

Kultūra, arhitektūra un tūrisms

Burgundija glabā bagātīgu kultūras mantojumu: romānikas baznīcas un klosteri (piem., Cluny), viduslaiku pilsētas un muižas, kā arī industriālā mantojuma vietas. Uz UNESCO Pasaules mantojuma saraksta iekļautā Fontenay abatija atrodas Burgundijā. Tūristus piesaista vīna ceļi (Route des Grands Crus), vēsturiskās pilsētas — Dižona, Beaune, Auxerre, Chalon-sur-Saône —, kā arī dabas parki Morvan rajonā, kur populāri ir pārgājieni, riteņbraukšana un ūdenssporti.

Administratīvais statuss

2016. gada teritoriālās reformas rezultātā Burgundija apvienojās ar Franškontē, veidojot jauno reģionu Burgundijas-Franškontē. Līdz ar to Burgundija vairs neeksistē kā atsevišķs administratīvs reģions, bet ir saglabājusi savu kultūras un vēsturisko identitāti kā subreģions jaunajā administratīvajā struktūrā.

Īsi fakti

  • Platība: aptuveni 31 500 km² (apm. 12 200 kvadrātmilju).
  • Iedzīvotāju skaits: ap ~1,6 miljoni (pirms administratīvās reformas).
  • Departamenti: Côte-d'Or, Nièvre, Saône-et-Loire, Yonne.
  • Galvenā pilsēta: Dižona.
  • Pazīstams ar: vīnu (Pinot Noir, Chardonnay), gastronomiju (Dižonas sinepes, sieri), viduslaiku vēsturi un klosteriem.

Šis pārskats sniedz vispārīgu Burgundijas ainu — gan par tās vēsturi un kultūru, gan par mūsdienu lomu Francijas reģionālajā kartē. Lai uzzinātu vairāk par konkrētiem vīniem, vēsturiskām vietām vai tūrisma maršrutiem, ieteicams meklēt detalizētākas publikācijas vai vietējos tūrisma resursus.