Sēna
Sēna ir upe Francijā. Tā ietek Lamanšā starp Havru un Honflēru. Tās garums ir 777 km (483 jūdzes). Tā ir otra garākā upe Francijā. Tās tecējumā atrodas arī citas nozīmīgas pilsētas: Parīze, Troiza un Ruāna. Tās sateces baseina platība ir 78 650 km (48 870,84 jūdzes). Sēna sākas Source-Seine, Côte-d'Or, Bourgogne-Franche-Comté, 444 m augstumā.
Sēna iztek netālu no Dižonas, Francijas austrumu daļā, un caur Parīzi ietek Lamanšā.
Navigācija
Starp Ruānu un jūru pa Sēnu var braukt okeāna kuģi, kuru garums ir līdz 280 metriem (920 pēdām) un svars līdz 150 000 tonnu. Šī upes posma garums ir aptuveni 120 km (75 jūdzes). Tajā var kuģot kuģi ar iegrimi līdz 10 metriem (33 pēdām). Iegrime ir vārds, ar ko apzīmē tās kuģa daļas augstumu, kas atrodas zem ūdenslīnijas. Šajā posmā ir trīs tilti. Tos var pacelt. Maksimālā kuģa iegrime (jeb augstums virs ūdenslīnijas) ir 50 metri (160 pēdas). Tā kā ir maz brigāžu, upi var šķērsot ar prāmi dažādās vietās. Ruānas osta ir nozīmīga Francijas jūras osta; tā ir nozīmīgākā graudaugu osta Eiropā un nozīmīgākā miltu un minerālmēslu osta Francijā. Pat ja Havras osta ir svarīgāka naftas produktu ziņā, Ruānas osta joprojām ir nozīmīga. Ruānas ostā katru gadu pārkrauj aptuveni 25 miljonus tonnu produkcijas.
19. gadsimtā upes tecējums starp Ruānu un Parīzi tika koriģēts. Ir septiņas slūžas. Pa tām var kuģot baržas ar merkanāzu, kuru ietilpība nepārsniedz 350 t. Slūžas izmērs nosaka kuģa maksimālo izmēru. Kad Francijā būvēja lielāko daļu kanālu, sabiedrisko darbu ministrs Šarls de Freinsē noteica maksimālo slūžu garumu. Tā rezultātā kuģa maksimālie izmēri ir 38,5 metri (126 pēdas) uz 5,05 metriem (16,6 pēdām) ar iegrimi 2,5 metri (8 pēdas 2 collas). Francijas kanālos maksimālā iegrime ir 1,8 metri. Peniche kravnesība ir aptuveni tāda pati kā desmit kravas automobiļiem vai astoņiem dzelzceļa vagoniem. Citu tipu kuģu, kas var kuģot, kravnesība ir no 800 tonnām (790 garās tonnas; 880 īsās tonnas) līdz 1 350 tonnām (1 330 garās tonnas; 1 490 īsās tonnas). Baržu konvoji, kuru garums ir no 40 metriem (130 pēdām) līdz 70 metriem (230 pēdām) un kas var pārvadāt no 3000 tonnām (3000 garās tonnas; 3300 īsās tonnas) līdz 10 000 tonnām (9800 garās tonnas; 11 000 īsās tonnas) kravas. Citi kuģi ir upju kuģi, kas var pārvadāt līdz 4 000 tonnām (3 900 garās tonnas; 4 400 īsās tonnas) kravas.
Parīzes osta ir vissvarīgākā upju osta Francijā: Katru gadu tiek pārkrauts aptuveni 20,2 miljoni tonnu preču, no kurām 20 miljoni tonnu ir upju transports. Tiek īstenots projekts "Sēnas un Ziemeļeiropas kanāls", kura mērķis ir izbūvēt lieljaudas kanālu, kas savienotu Parīzes reģionu ar Antverpenes, Denkerkas un Roterdamas ostām, lieliem kuģiem, kuru platums ir 11,5 metri (38 pēdas) un garums - 185 metri (607 pēdas).
Poses-Amfrevilas slūžas ir pirmā, kas nāk no jūras.
Plūdi
Ir ziņots par dažādiem upes plūdiem. Senākais ziņojums ir no imperatora Juliāna, kurš savā darbā Misopogon ziņoja par upes plūdiem 358. gadā. Gregors no Tūras savā darbā Historia Francorum ziņoja par 528. gada februāra plūdiem.
Māksla
· 
Kloda Monē (Claude Monet) laivu regate à Argenteuil (Orsē muzejs)
· 
Alfrēda Sisleja Sēna Burgivalā (Metropolitēna mākslas muzejs)
Upe ir iedvesmojusi dažādus gleznotājus, galvenokārt 19. un 20. gadsimtā. Honorē de Balzaks to aprakstījis daudzās savās grāmatās. Gustavs Flabērs izmanto upi kā metaforu vai tēlu, lai aprakstītu laika plūdumu. Citu autoru vidū ir Žaks Prevērs un Gijoms Apollinērs.
