Sēna ir upe Francijā. Tā ietek Lamanšā starp Havru un Honflēru. Tās garums ir 777 km (483 jūdzes). Tā ir otra garākā upe Francijā. Tās tecējumā atrodas arī citas nozīmīgas pilsētas: Parīze, Troiza un Ruāna. Tās sateces baseina platība ir 78 650 km² (aptuveni 30 370 kvadrātjūdzes). Sēna sākas Source-Seine, Côte-d'Or, Bourgogne-Franche-Comté, 444 m augstumā.
Apraksts un tecējums
Sēna plūst lielākoties rietumu virzienā. No avota reģionā Bourgogne-Franche-Comté tā šķērso vairākas Francijas provinces un pēc tam iet cauri blīvāk apdzīvotajiem reģioniem, izveidojot plašu, lēnu ieleju vairākos posmos. Estuāra zonā pie Lamanšas upe paplašinās un veido pludmales, lagūnas un piejūras ostu sistēmu.
Galvenie pietekas
- Marne — viens no lielākajiem pietekiem un būtisks Parīzes tīklojuma elements
- Oise — ietek Sēnā ziemeļu rajonos
- Aube — vēl viens nozīmīgs pieteka, kas palielina baseina ūdens daudzumu
Nozīme un izmantošana
Sēna ir svarīgs transports un uzņēmējdarbības ceļš: pa to tiek pārvadātas preces, īpaši starp ostām pie Lamanšas un iekšzemes rūpniecības centriem. Rūpnieciskie, lauksaimniecības un patērētāju resursi tiek novadīti pa upi vai sasaistīti ar to caur kanāliem un slūžām. Parīzes posmā Sēna ir arī viena no populārākajām tūrisma vietām — upes kruīzi, pastaigas pa krastmalām un tiltiem (piemēram, slavenais Pont Neuf) piesaista miljoniem apmeklētāju gadā.
Kultūra un mantojums
Parīzes Sēnas krasti un upes tilti ir kultūras simbols; Parīzes centrs ar Île de la Cité un Île Saint-Louis vēsturiskām salām atrodas tieši uz Sēnas. Parīzes krastu ainava un arhitektūra kopā ar Sēnas dokumentēto lomu Eiropas vēsturē ir iekļuvusi UNESCO pasaules mantojumā. Upe ir arī iedvesma māksliniekiem — no impresionistiem līdz mūsdienu fotogrāfiem.
Vides jautājumi un pārvaldība
Sēna ir pakļauta plūdiem (piemēram, izcils 1910. gada Parīzes plūdu gadījums) un citām ūdens režīma svārstībām. Lai mazinātu riskus, tiek uzturēta slūžu un dambju sistēma, regulāri notiek ūdens kvalitātes monitorings un attīrīšanas darbi, kā arī tiek plānota krasta aizsardzība un ūdenssaimniecības infrastruktūra. Kanālu un slūžu tīklojums nodrošina labāku kuģojamību un ūdens līmeņu regulāciju.
