Klods Monē — franču impresionisma meistars un "Ūdensrozes" autors
Klods Monē — franču impresionisma meistars un "Ūdensrozes" autors; gaismas, krāsu un Živernes dārzu poētika, kas mainīja mūsdienu glezniecību.
Klods Monē (1840. gada 14. novembris — 1926. gada 5. decembris) bija franču mākslinieks un viens no impresionisma kustības līderiem. Viņa slavenākais temats ir "Ūdensrozes", ko viņš gleznoja lielā daudzumā un dažādos apgaismojumos, taču Monē radīja arī daudzus citus svarīgus ciklus un darbus, kas ietekmēja mūsdienu glezniecību.
Agrīnā dzīve un izglītība
Monē dzimis Parīzē, bet bērnību pavadīja piejūras pilsētā Leavrā (Le Havre), kur viņš iepazinās ar jūras ainavām un gaismas daudzveidību. Tēvs vēlējās, lai dēls piedalās ģimenes pārtikas biznesā, taču Monē jau agrā jaunībā sapņoja par mākslu. Viņš mākslinieciskās prasmes pilnveidoja, mācoties pie karikatūrista un gleznotāja Ežēna Budēna (Ežēnu Budēnu), kurš iemācīja strādāt ar eļļas krāsām un mudināja gleznot ārpus telpām (plein air).
Karjera un impresionisms
Pēc neilgas dienesta laika Francijas armijā Alžīrijā (1860–1862), Monē atgriezās Francijā un turpināja mākslas studijas, bet nebija apmierināts ar akadēmiskajām metodēm. Viņš pievienojās Šarla Gleira darbnīcai, kur satika citus jaunus māksliniekus — Pjēru Ogastu Renuāru, Alfrēdu Sisliju u. c. Šie gleznotāji dalījās idejās par attēlošanas brīvību, krāsu un gaismas reģistrāciju.
1873. gadā Monē uzgleznoja darbu "Impresija, saullēkts" (Attēlots Hāvras ostas skats). Kad 1874. gada neatkarīgajā izstādē kāds kritiķis izmantoja šī darba nosaukumu, lai izsmietu jaunos māksliniekus, termins "impresionisti" ielīdzās un vēlāk palika kā šo mākslinieku un stila nosaukums. Impresionisti vairākas reizes organizēja savas izstādes ārpus oficiālajiem Salona pasākumiem, lai prezentētu jaunus skatījumus uz gaismēnu, krāsu un otas triepieniem.
Personīgā dzīve
Monēi bija sarežģīta ģimenes dzīve. Jaunībā viņš saistījās ar Kamilu Donjē (Kamilla Donjē), kura bija arī viņa modele; Monēi ar viņu bija bērni, un viņi apprecējās 1870. gadā. Kamilla nomira 1879. gadā no tuberkulozes. Pēc tam Monē tuvības attiecībās uzņēma Alisi Hošē (Alise Hošē), kura kopā ar saviem bērniem palīdzēja rūpēties par Monē un viņa bērniem; 1892. gadā viņi oficiāli apprecējās. 1914. gadā Monē dēls Žans gāja bojā Pirmajā pasaules karā.
Givernijs, dārzs un "Ūdensrozes"
1883. gadā Monē pārcēlās uz lauku māju Živernē (Giverny), kur izveidoja rūpīgi iekoptu dārzu ar tvenkšķiem, japāņu tiltiņu un īpašu ūdensrožu stādījumu. Šis dārzs kļuva par viņa galveno radošo laboratoriju: īpaši no 1890. gadiem Monē veltīja daudz laika ūdensrožu motīva attēlošanai — sākumā mazākos, vēlāk monumentālos darbos, kas sasaistīja dabu, gaismu un krāsu līdz gandrīz abstraktai kompozīcijai.
Glezniecības tehnika un sērijas
Monē raksturo plaši otas triepieni, "sadrupināta" krāsu uzklāšanas metode un centieni sagūstīt gaismas īslaicīgumu un atmosfēru. Viņš bieži strādāja ātri, gleznojot āra apstākļos, un bieži vien uzgleznoja vienu un to pašu motīvu vairākos variantos — dažādos diennakts laikos, sezonās un laika apstākļos. Pazīstami piemēri ir siena kaudzes, Ruānas katedrāles cikls un daudzi ūdensrožu darbi. Ja skatās ļoti tuvu, viņa gleznas var šķist sadrumstalotas; attālinoties, optiskā sajaukšanās rada skaidru, dzīvīgu attēlu.
· 
Ruānas katedrāle rīta saulē
· 
Ruānas katedrāle spožajā saulē
Pēdējie gadu darbi, veselība un mantojums
Monē pēdējos dzīves gados strādāja pie monumentālām ūdensrožu panorāmām, no kurām daļu vēlāk iekārtoja publiskai apskatei, piemēram, Parīzes Musée de l'Orangerie zālē (slavenie "Nymphéas"). Ar gadiem viņa redze pasliktinājās — viņam attīstījās katarakta, kas ietekmēja krāsu uztveri, taču vēlāk veiktas operācijas daļēji atjaunoja redzi. Monē pēdējos gados strādāja arvien lielākos formātos un radīja darbus, kuros jau redzama pāreja uz abstraktākām izteiksmes formām.
Monē miris 1926. gadā un palicis kā viens no nozīmīgākajiem 19. un 20. gadsimta māksliniekiem. Viņa darbi mainīja domāšanu par krāsu, gaismu un glezniecības iespējām, ietekmējot gan laikabiedrus, gan vēlākās mākslas paaudzes un pavērtuši ceļu uz modernisma attīstību.
Vairāk par darbiem
- Impresija, saullēkts — darbs, kas devis nosaukumu impresonismam (attēlots Hāvras osta),
- Ūdensrozes — daudzsēriju cikls, radīts Givernijā,
- Ruānas katedrāles un siena kaudžu sērijas — piemēri Monē pieejai, gaismas un atmosfēras izpētē.
Monē mūsdienās tiek pētīts ne tikai kā krāsu un gaismas meistars, bet arī kā mākslinieks, kurš caur sērijveida glezniecību parādīja, cik mainīgs un dinamiska var būt mūsu uztverē redzamā realitāte.
Akvatorijas, ko Monē gleznoja savā dārzā Živernē 1899. gadā
Impresija, saullēkts, 1873
Pjērs-Ogusts Renuārs uzzīmē Kloda Monē portretu, 1875. g.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Klods Monē?
A: Klods Monē bija franču mākslinieks impresionists. Viņš visvairāk ir slavens ar savu gleznu "Ūdens lilijas", kuru viņš dažādos apstākļos daudzkārt atkārtoja.
J: Kur dzimis Monē?
A: Monē dzimis Parīzē, Francijā.
J: Ko viņa tēvs vēlējās, lai viņš dara?
A.: Tēvs vēlējās, lai viņš palīdzētu vadīt ģimenes pārtikas veikalu. Tomēr Monē vēlējās kļūt par mākslinieku.
J: Kas viņam iemācīja, kā lietot eļļas krāsas?
A: Gleznotājs Ežēns Budēns (Eugène Boudin) mācīja viņam, kā lietot eļļas krāsas, un mudināja viņu gleznot ārpus telpām.
J: Cik ilgi viņš dienēja Francijas armijā?
A: Viņš divus gadus no 1860. līdz 1862. gadam dienēja Francijas armijā Alžīrijā, bet pēc tam saslima un pameta armiju, lai studētu mākslu universitātē.
J: Kas palīdzēja rūpēties par viņa bērniem pēc sievas nāves?
A: Alise Hošē nolēma palīdzēt Monē, rūpējoties ne tikai par viņa, bet arī par saviem bērniem pēc tam, kad 1879. gadā no tuberkulozes nomira Kamila Donšē (Monē sieva).
J: Kādus otas triepienus viņš izmantoja, gleznojot?
A:Veidojot gleznas, viņš izmantoja plašus otas triepienus un gleznoja diezgan ātri, lai varētu savās gleznās iemūžināt redzēto gaismu.
Meklēt