Kolins Vilsons — angļu rakstnieks, filozofs un okultisma pētnieks
Kolins Vilsons — angļu rakstnieks un filozofs, autors 120+ grāmatām par jauno eksistenciālismu, okultismu, paranormālām parādībām un kriminoloģiju.
Kolins Henrijs Vilsons (Colin Henry Wilson, 1931. gada 26. jūnijs - 2013. gada 5. decembris) bija angļu prozaiķis un rakstnieks, kurš kļuva pazīstams ar plašu darbību gan daiļliteratūrā, gan populārzinātniskajā un filozofiskajā literatūrā. Viņš publicēja vairāk nekā 120 grāmatu par tēmām, kas aptver patiesus noziegumus un kriminoloģiju, misticismu, paranormālas parādības, metafiziku un cilvēka apziņas iespējas. Savu pieeju filozofijai Vilsons pats raksturoja kā jauno eksistenciālismu jeb fenomenoloģisko eksistenciālismu, kas uzsvēra cilvēka potenciālu pārvarēt bezcerību un pasīvo apziņu.
Darba temati un nozīme
Vilsona darbi bieži centrējās ap jautājumiem, kā cilvēks var paplašināt apziņu, atrast dzīves jēgu un izturēt eksistenciālās krīzes. Viņa slavenākais agrīnais darbs, eseju krājums The Outsider (1956), analizē „izstumto” tipu literatūrā, filozofijā un kultūrā, meklējot radošās un garīgās iziešanas iespējas. Vilsons bija kritisks pret akadēmisko filozofiju un intelektuālajiem elitiem, bet uzsvēra individuālu pieredzi, līdzdalību dzīvē un radošo aktivitāti kā ceļus pašrealizācijai.
Darbi par okultismu un garīgumu
Vilsonu interesēja arī okultisms un vēsturiska analīze par garīguma skolām. 1971. gadā viņš uzrakstīja bezliteratūras grāmatu "Okultisms: A History". Tajā viņš stāstīja par Aleistera Kroulija, Džordža Gurdjeva, Helēnas Blavatskas, Kabalas, primitīvās maģijas, Franča Mesmera, Grigorija Rasputina un Paracelsa uzskatiem. Šī grāmata ir gan populāra ievada līmeņa pārskats, gan Vilsona personīgās interpretācijas par garīguma vēsturi un praksi.
Viņš arī sarakstīja Kroulija biogrāfiju Aleisters Kroulijs: The Nature of the Beast, kā arī vairākas citas biogrāfijas un studijas par nozīmīgām personībām garīguma un psiholoģijas laukā. Dažas no tām bija par Georgu Gurdžijevu, Karlu Jungu un Vilhelmu Reihu. Vilsons centās savienot filozofiskus, psiholoģiskus un okultus skatpunktus, lai parādītu kopējo pavedienu cilvēka apziņas izpētē.
Kriminoloģija un patiesie noziegumi
Bez garīguma un filozofijas Vilsons rakstīja par noziegumiem, kriminalitātes analīzi un vairākiem slaveniem kriminālprocesiem. Viņa pieeja bieži apvienoja faktoloģisku izklāstu ar filozofisku refleksiju par ļaunumu, atbildību un sabiedrības reakcijām.
Stils, uztvere un ietekme
Vilsona darbiem raksturīgs plašs interešu loks, skaidrs un gandrīz polemisks tonis, kā arī vēlme pievērst lasītāja uzmanību eksistenciālajiem un garīgajiem jautājumiem. Viņa idejas ietekmēja 1960.—1970. gadu kultūru un mēdza piesaistīt gan kaislīgus atbalstītājus, gan kritiķus. Kritika bieži norādīja uz Vilsona straujo apjomu un reizēm nepietiekami dziļu argumentācijas attīstību, savukārt lasītāji vērtēja viņa aktivitāti kā iedvesmojošu un pieejamu.
Dzīves beigas
Vilsons 2012. gada jūnijā piedzīvoja insultu un zaudēja spēju runāt. Viņa veselība pēc tam bija trausla, un viņš nomira 2013. gada decembrī 82 gadu vecumā. Lai gan viņa darbi joprojām dalās vērtējumos, tie turpina raisīt interesi par apziņas, radošuma un garīguma jautājumiem, un viņa plašais bibliogrāfiskais mantojums izmantojams gan akadēmiskai, gan populārai izpētei.
Izvēlēti nozīmīgāki darbi un tematu piemēri:
- The Outsider (eseju krājums, 1956) — Vilsona agrīnais atpazīstamības darbs par “izstumto” tipu un kultūras krīzēm.
- Excursions, The Mind Parasites un citas daiļliteratūras un fantāzijas grāmatas — parādīja viņa interesi arī par romānu formu.
- Okultisms: A History (1971) — plašs okultisma vēstures pārskats populāram lasītājam.
- Daudzas biogrāfijas un pētījumi par Gurdžijevu, Jungu, Reihu un citiem garīguma vai psiholoģijas domātājiem.
The Outsider
Šī bija grāmata, kas padarīja viņu slavenu. Tas patiesībā bija literatūras kritikas darbs, taču tajā bija arī sociālā filozofija. Tā pamatā galvenokārt bija Dostojevska, Kamū un Satra darbi, kuru varoņi bija apmaldījušies, svešinieki, atsvešināti no sabiedrības.
Gollancz 1956. gadā izdeva 24 gadus vecā Vilsona grāmatu The Outsider. Grāmata kļuva par bestselleru un palīdzēja popularizēt eksistenciālismu Lielbritānijā. Kopš izdošanas dienas tā nekad nav tikusi izņemta no tirāžas un ir tulkota vairāk nekā trīsdesmit valodās (tostarp krievu un ķīniešu).
Noziedzība
Vilsona kriminālliteratūra ir diezgan plaša un komerciāli veiksmīga. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par sērijveida slepkavām un slepkavām.
- Mamuta grāmata par patiesiem noziegumiem. Jauns 1988. gada izdevums. Londona: Robinsons.
- Sērijveida slepkavas: pētījums par vardarbības psiholoģiju. Londona: W.H. Allen. (kopā ar Donald Seaman)
- Slepkavību mēris: sērijveida slepkavību uzplaukums un izplatība mūsdienās. Londona: Robinsons.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Kolins Henrijs Vilsons?
A: Kolins Henrijs Vilsons (Colin Henry Wilson) bija angļu rakstnieks, kurš daudz rakstīja par patiesiem noziegumiem, misticismu, paranormāliem parādībām un citām tēmām. Viņš ir vairāk nekā 120 grāmatu autors, tostarp dažu daiļliteratūras grāmatu autors.
J: Kādu filozofijas veidu viņš izvēlējās dēvēt par savu?
A: Vilsons savu filozofiju labprātāk dēvēja par jauno eksistenciālismu jeb fenomenoloģisko eksistenciālismu.
J: Kādu grāmatu viņš sarakstīja 1971. gadā?
A.: 1971. gadā Vilsons uzrakstīja bezliteratūras grāmatu The Occult: A History.
J: Kas bija daži no vizionāriem, par kuriem viņš rakstīja biogrāfijas?
A: Vilsons sarakstīja biogrāfijas par Džordžu Gurdžijevu, Karlu Jungu, Vilhelmu Reihu un Aleisteru Krouliju.
J: Kas ar viņu notika 2012. gada jūnijā?
A.: 2012. gada jūnijā Vilsons piedzīvoja insultu, kā rezultātā viņš zaudēja spēju runāt.
Meklēt