Svētais Kūtberts (dzimis ap 634. gadu — miris 687. gada 20. martā) bija anglosakšu mūks, bīskaps un eremīts, saistīts ar Melrouzas un Lindisfārnas klosteriem Ziemeļumbrijas karalistē, kas tolaik aptvēra mūsdienu Ziemeļangliju un arī dienvidaustrumu Skotiju līdz Fērts of Forta salai. Vēlāk viņš kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku svētajiem Anglijā, un viņa kulta centrs bija Durhemas katedrāle. Cuthbert tiek uzskatīts par Ziemeļanglijas patroni. Viņa svētki tiek atzīmēti 20. martā.
Dzīve un garīgā attīstība
Kūtberts, visticamāk, dzimis Ziemeļumbrijā ap 634. gadu. Jaunībā viņš pievienojās Melrouzas (Melrose) mūkiem, vēlāk kļuva par mūku un priormi Lindisfārnas klosterī. Viņa dzīve bija raksturojama ar stingru askēzi, lūgšanām un vienkāršu labdarību pret apkārtējiem — viņš aprūpēja slimniekus un rūpējās par nabagiem.
Eremīta un bīskapa darbs
Kūtberts vairākas reizes izvēlējās dzīvot kā eremīts, ilgi uzturoties uz Farna salām (Inner Farne), kur viņš izbaudīja vientulību, bet vienlaikus sniedza garīgu atbalstu jūrniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. 685. gadā viņš tika ievēlēts un iesvētīts par Lindisfārnas bīskapu, taču viņa sirds bija cieši saistīta ar erēmijas dzīvi. Neskatoties uz bīskapa amata pienākumiem, Kūtberts palika pazīstams ar savu pazemību un rūpēm par ticīgo labklājību. Viņš mira 687. gada 20. martā.
Avoti un brīnumi
Galvenais avots par Kūtberta dzīvi ir klostera skolotāja un vēsturnieka Bēdas (Venerable Bede) Ecclesiastical History of the English People un viņa atsevišķā biogrāfija par Kūtbertu. Abi avoti uzsver gan Kūtberta askētismu, gan izcilo garīgo dzīvi. Viņa dzīvē un pēc nāves aprakstīti daudzi brīnumi — dziedināšanas, pravietojumu un citu pārsteidzošu notikumu liecības, kas veicināja ātru dievbijības izplatīšanos.
Relikvijas un kulta centrs Durhemā
Pēc vikingiem draudīgām laikmetu traucējumiem un klostera pārvietošanas, Kūtberta relicas tika gādīgi pārvietotas un 995. gadā nogādātas Durhemā, kur izveidojās nozīmīgs dievkalpojumu un svētceļojumu centrs. Līdz pat viduslaikiem un vēlāk Kūtberta kapa vieta un relikvijas piesaistīja svētceļniekus, un par viņu tapa daudzi mākslas darbi, rokraksti un dziesmas — piemēram, slavenais Lindisfārnas evanģēliju kodekss ir saistīts ar Lindisfārnas klosteri un Kūtberta kultu.
Mantojums un nozīme
Kūtberts tiek godāts kā viens no Ziemeļanglijas galvenajiem svētajiem. Viņa tēls simbolizē gan askētisku dievbijību, gan rūpes par līdzcilvēkiem, īpaši jūrniekiem, zvejniekiem un tiem, kas dzīvoja piekrastē. Durhemas katedrāle ilgus gadsimtus bija un joprojām ir svarīgs kultūras un reliģisks centrs, kur cilvēki piemin Kūtberta dzīvi un darbus.
Piezīme: Informācija par datumiem un notikumiem tiek balstīta uz vēsturiskajiem tekstiem un to interpretācijām; daži detaļas par agrīno viduslaiku dzīvi var palikt daļēji neskaidras vai diskutablas.