Georgijs Gurdžijevs — armēņu garīgais skolotājs un Ceturtais ceļš

Georgijs Gurdžijevs — armēņu garīgais skolotājs un "Ceturtais ceļš": praktiska "Darba" metode apziņas atmodai, pašizziņai un cilvēka potenciāla atklāšanai.

Georgijs Ivanovičs Gurdžijevs (1866. gada 13. janvāris – 1949. gada 29. oktobris) parasti saukts par Gurdžijevu, bija armēņu guru un rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta pirmās puses garīgajiem skolotājiem. Lielu iespaidu uz viņa mācībām atstāja sastapšanās ar dažādu tradīciju praktikām — sūfiju, dzeņs un jogas mistiķi, kurus viņš satika savos agrīnajos ceļojumos pa Kaukāzu, Turciju, Persiju, Centrālo Āziju un Tuvajiem Austrumiem.

Galvenie uzskati

Gurdžijevs mācīja, ka lielākā daļa cilvēku visu mūžu dzīvo hipnotiskā, automātiskā stāvoklī, ko viņš sauca par "nomoda miegu". Šī doma ir centrāla viņa mācībā:

"Atklāti sakot... mūsdienu cilvēks, kādu mēs viņu pazīstam, nav nekas vairāk kā tikai pulksteņa mehānisms, lai gan ļoti sarežģītas konstrukcijas."

"Mūsdienu cilvēks dzīvo miegā, miegā viņš piedzimst un miegā viņš mirst." ^p66

Viņa mērķis bija parādīt ceļu uz apzinātāku, neautomātisku dzīvi — uz cilvēka potenciālu, kas spēj patstāvīgi pārraudzīt savus domāšanas, jūtu un instinktu mehānismus.

“Darbs” un “Ceturtais ceļš”

Gurdžijevs izstrādāja praktisku sistēmu, ko sauca par Darbu vai Metodi, lai palīdzētu cilvēkiem pamosties. Tā ietver pašnovērošanu, apzinātības treniņus un vingrinājumus, kas vērsti uz iekšējo enerģiju un uzmanības kultivēšanu. Viņa pieeja atšķīrās no tradicionālajiem ceļiem — no faktīra, mūka vai joga metodēm — tāpēc to sākotnēji sauca par "Ceturto ceļu". Galvenās praktiskās sastāvdaļas ir:

• Pašatziņa (self-remembering) — apzināta klātbūtne sev šajā brīdī;
• Apzināts darbs (conscious labor) — darbs ar ikdienas uzdevumiem bez automātiskām reakcijām;
• Intencionāls ciešanas pieņemšana (intentional suffering) — spēja nākt pretī ierastajām komforta zonām, lai mainītu ieradumus;
• Treniņi ķermenim un uzmanībai — kustību sistēmas (t. s. Gurdžijeva "Movements" vai svētie deju vingrinājumi), elpošanas un koncentrācijas vingrinājumi;
• Triju centru doktrīna — cilvēka psihika tiek skaidrota kā sadalīta intelektuālajā, emocionālajā un kustību-instinktīvajā centrā, kuriem jāstrādā kopā harmoniski.

Skolas un institūti

Dažādos dzīves posmos Gurdžijevs dibināja vairākas skolas un grupas Krievijā, Eiropā un citur, par galveno mērķi izvirzot cilvēka iekšējās attīstības praktisko nodrošināšanu. 1920. gados viņš nodibināja Institūtu Harmoniskai Cilvēka Attīstībai (Institute for the Harmonious Development of Man) Francijā, netālu no Fontainebleau, kur tika mācīti gan kustību vingrinājumi, gan radošs darbs, mūzika un sadzīves disciplīna kā garīgās prakses sastāvdaļa. Viņa skolā sadarbojās komponists Thomas de Hartmann un vēlāk nozīmīgas lomas kapacitātē spēlēja studenti kā P. D. Ouspenskis, John G. Bennett un Jeanne de Salzmann.

Darbi un mantojums

Gurdžijevs bija arī rakstnieks. Viņa galvenie darbi ietver alegorisku, sarežģītu prozu, kurās viņš pasniedza mācības slēptākā un simboliskā formā. Starp pazīstamākajiem ir "Beelzebub’s Tales to His Grandson" (Beļzebuba stāsti), kā arī fragmentārie memuāri un novērojumi par tikšanos ar neparastām personībām. P. D. Ouspenskis savā grāmatā "In Search of the Miraculous" (Meklējot brīnumaino) aprakstīja Gurdžijeva mācību un palīdzēja to plašāk nodot Rietumu lasītājiem.

Ietekme un kritika

Gurdžijeva idejas ir ietekmējušas plašu loku — garīgās kustības, psiholoģiju, mākslinieku un mūziķu aprindas. Pēc viņa nāves 1949. gadā Jeanne de Salzmann kļuva par galveno viņa metodes turpinātāju, un Gurdžijeva Darbs joprojām tiek praktizēts grupās visā pasaulē.

Tajā pašā laikā Gurdžijevs ir pakļauts kritikai: viņa metode bija noslēpumaina un dažkārt autoritatīva, viņu kritizēja par manipulējošu autoritāti vai par kultūras elementu izmantošanu savām vajadzībām. Par viņa personīgo dzīvi un attiecību raksturu pastāv pretrunīgas liecības, tāpēc viņa tēls plašākajā sabiedrībā ir sarežģīts un kontraversāls.

Nobeigums

Gurdžijevs mācīja, ka mācības, ko viņš atnesa uz Rietumiem, balstās gan uz viņa paša pieredzi, gan uz saskarsmi ar vecākām tradīcijām. Viņa sistēma piedāvā praktiskus paņēmienus, kā cilvēkam censties kļūt apzinātākam un attīstīt iekšējo harmoniju. Mācības uzsvēra nepieciešamību integrēt ikdienas dzīvi ar garīgu pašizaugsmi — nevis atkāpjoties no pasaules, bet sākot tajā darboties apzināti un mērķtiecīgi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Georgijs Ivanovičs Gurdžijevs?

J: Ko Gurdžijevs uzskatīja par lielāko daļu cilvēku?

J: Ko Gurdžijevs izstrādāja, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt augstākus apziņas stāvokļus?

J: Ar ko viņa disciplīna atšķīrās no citām garīgām praksēm?

J: No kurienes nāca mācības, ko viņš atveda uz Rietumiem?

Vai šīs mācības pauda patiesību, kas atrodama senajās reliģijās?

J: Kādas skolas viņš izveidoja un slēdza visā pasaulē, lai mācītu savu darbu?

Meklēt pēc burta