Armēnija — pārskats: ģeogrāfija, vēsture, politika un ekonomika

Armēnija oficiāli ir Armēnijas Republika. Tā ir valsts Eirāzijas Dienvidkaukāza reģionā. Tā atrodas Austrumeiropā, Armēnijas augstienē,

Armēnija robežojas ar Turciju rietumos un Gruziju ziemeļos. Austrumos atrodas de facto neatkarīgā Arcehas Republika un Azerbaidžāna, bet dienvidos - Irāna un Azerbaidžānas eksklāvs Nahčivana.

Armēnija ir demokrātiska daudzpartiju valsts.

Ģeogrāfija

Armēnija ir galvenokārt kalnaina valsts ar augstu virsotni un plašām augstienēm. Vidējais augstums pārsniedz 1 800 metrus virs jūras līmeņa, un valsts raksturīgākie ģeogrāfiskie objekti ir augstienes, upes un ezeri. Augstākā virsotne ir Aragaca (Mount Aragats), bet slavenais, vēsturiskajā tradīcijā nozīmīgais vulkāniskais konuss Ararats atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā, tomēr tam ir liela simboliska nozīme armēņu kultūrā. Galvenās upes ir Araxa (Aras) un tās pietekas, kas nodrošina ūdens resursus un lauksaimniecību.

Klima ir kontinentāla ar karstām vasarām un aukstām ziemām, taču lokāli pastāv lielas atšķirības augstumā. Augšanas sezonas ilgums un veģetācija mainās no sausām augstienēm līdz mežainām ielejām. Valsts ir iekšzemes (landlocked), kas ietekmē tirdzniecības iespējas un nepieciešamību pēc piekļuves caur kaimiņvalstu ostām.

Vēsture

Armēnijas vēsture ir sena un daudzslāņaina. Teritorijā pastāvēja seno laiku valstiskie veidojumi, piemēram, Uratru karaliste; svarīgs pagrieziena punkts bija pāreja uz kristietību kā valsts reliģiju 4. gadsimtā (Armēnijas Apustuliskā Baznīca). Viduslaikos šajā reģionā mainījās vairākas karaļu dinastijas un kultūras ietekmes — gan Persijas, gan Sīrijas, gan Bizantijas, gan vēlāk arī Osmaņu un Persijas impēriju.

19. un 20. gadsimtā Armēnija cieta no teritorijnām pārmaiņām un etniskajiem konfliktiem. Pēc Pirmā pasaules kara un Armēņu genocīda 1915. gadā daudzi armēņi izklīda pa pasauli, radot lielu diasporu. Pirmā Armēnijas Republika pastāvēja īsu laiku (1918–1920), pēc tam teritorija iekļauta Padomju Savienībā kā Armēnijas PSR. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikmetā — 1991. gadā — Armēnija atguva valsts neatkarību. Kopš neatkarības atjaunošanas valsts saskārusies ar drošības izaicinājumiem, īpaši konfliktos ap Nagorno-Karabahu (Arcehu), kā arī ar politiskām un ekonomiskām pārejām uz tirgus sistēmu.

Politika

Armēnija ir daudzpartiju parlamentāra republika ar rakstītu konstitūciju. Valsts pārvaldē pastāv trīs varas — likumdošanas (parlaments), izpildvaras (valdība/premjerministrs) un tiesu vara. Pēdējos gados pēdējās desmitgades laikā notikušas vairākas politiskas reformas, pilsoniskās kustības un vēlēšanu procesi, kas ietekmējuši partiju ainu un valdības stabilitāti.

Starptautiskās attiecībās Armēnija uztur ciešas saites gan ar Krieviju (drošības un enerģētikas jomā), gan cenšas attīstīt ekonomiskas attiecības ar Eiropas Savienību un citām valstīm. Tā ir dalībvalsts vairākos reģionālos sadarbības formātos, un tās drošības situāciju būtiski ietekmē konflikti ar kaimiņiem un robežu stāvoklis.

Ekonomika

Armēnijas ekonomika balstās uz dažādām nozarēm:

• Rūpniecība: svarīgas ir metālapstrāde, kalnrūpniecība (vara, molibdēns, dzelzs rūdas), enerģētika un pārtikas pārstrāde.
• Lauksaimniecība: audzē augļus, vīnogas, dārzeņus un nodrošina lauksaimniecības produktu eksportu un pašpatēriņu.
• IT un pakalpojumi: informācijas tehnoloģiju sektors un pakalpojumu eksports pēdējā laikā aug, piesaistot ārvalstu investīcijas un diasporas atbalstu.
• Remitances un diasporas loma: finanšu pārvedumi no ārvalstīm būtiski atbalsta iekšējo pieprasījumu un ģimeņu ienākumus.

Valūta ir armēņu drams (AMD). Ekonomikai raksturīga atkarība no enerģijas importiem un ierobežotas tranzīta iespējas, jo daži robežu šķērsojumi ar kaimiņiem ir slēgti vai ierobežoti. Turklāt valsts saskaras ar demogrāfiskiem izaicinājumiem — emigrāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos — kas ietekmē darba tirgu un ilgtermiņa izaugsmi.

Sabiedrība un kultūra

Armēņu valoda ir oficiālā valoda; tai ir savs rakstības sistēmas — armēņu alfabēts, kas ir svarīgs nacionālās identitātes elements. Lielākais iedzīvotāju vairums pieder Armēnijas Apustuliskajai Baznīcai, kas ietekmē kultūras tradīcijas, svētku dienas un tautas identitāti. Armēņu kultūra ir bagāta ar literatūru, mūziku, ēdienu (piemēram, dolma, lavash), rokdarbiem (paklāji) un arhitektūru (senas bazilikas, klosteri).

Armēnijas diasporai ir liela nozīme gan kultūras, gan ekonomiskajā dzīvē, veicinot investīcijas, zināšanu apmaiņu un starptautisku atbalstu.

Izaicinājumi un iespējas

Galvenie izaicinājumi ir drošības riski reģionā, ekonomiskā attīstība pie ierobežotiem dabas resursiem, infrastruktūras modernizācija un demogrāfiskā stabilitāte. Iespējas ietver attīstību IT sektorā, tūrisma potenciāla izmantošanu, enerģētikas pāreju uz vietējiem atjaunojamiem resursiem un diasporas iesaisti valsts ilgtspējīgā attīstībā.

Šis pārskats sniedz pamatu, lai izprastu Armēnijas ģeogrāfiju, vēsturi, politisko sistēmu un ekonomiskos apstākļus. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par konkrētām tēmām (demogrāfija, tiesiskā sistēma, nozaru dati), ieteicams aplūkot specializētus avotus un jaunākos statistikas datus.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Armēnija?

J: Kāds ir Armēnijas oficiālais nosaukums?

Q: Kādā valodā runā armēņi?

J: Vai Armēnija ir piekrastes valsts?

J: Kā armēņu valodā jūs teiktu "Armēnija"?

J: Kādam kontinentam pieder Armēnija?

Meklēt pēc burta