Armēnija

Vēsture

Tai ir senais kultūras mantojums. Urartu tika dibināta 860. gadā p.m.ē., un 6. gadsimtā p.m.ē. to nomainīja Armēnijas satrāpija. Armēnijas karaliste savu uzplaukumu sasniedza Tigrāna Lielā laikā 1. gadsimtā p. m. ē. un kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas 3. gadsimta beigās vai 4. gadsimta sākumā pieņēma kristietību kā oficiālo reliģiju. Oficiālais datums, kad valsts pieņēma kristietību, ir 301. gads.

No 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam tradicionālā armēņu dzimtene, ko veidoja Austrumu Armēnija un Rietumu Armēnija, atradās Osmaņu un Irānas impēriju pakļautībā, un gadsimtu gaitā to vairākkārt pārvaldīja viena no šīm impērijām. Līdz 19. gadsimtam Austrumu Armēniju iekaroja Krievijas impērija, bet lielākā daļa tradicionālās armēņu dzimtenes rietumu daļas palika Osmaņu impērijas pakļautībā.

Pirmā pasaules kara laikā armēņi, kas dzīvoja savās senču zemēs Osmaņu impērijā, tika sistemātiski iznīcināti armēņu genocīda laikā. Pēc Krievijas revolūcijas 1918. gadā, kad Krievijas impērija beidza pastāvēt, visas valstis, kas nebija Krievijas sastāvā, pasludināja savu neatkarību, kā rezultātā tika izveidota Armēnijas Pirmā Republika. Līdz 1920. gadam valsts tika iekļauta Aizkaukāza Sociālistiskajā federatīvajā padomju republikā, bet 1922. gadā kļuva par Padomju Savienības dibinātājvalsti. 1936. gadā Aizkaukāza valsts tika likvidēta, pārveidojot tās sastāvā ietilpstošās valstis, tostarp Armēnijas Padomju Sociālistisko Republiku, par pilntiesīgām Savienības republikām. Mūsdienu Armēnijas Republika kļuva neatkarīga 1991. gadā, kad Padomju Savienība izjuka.

Kultūra

Armēnijas Republika atzīst Armēnijas Apustulisko baznīcu, kas ir pasaulē vecākā nacionālā baznīca, par valsts galveno reliģisko iestādi. Unikālo armēņu alfabētu izgudroja Mesrops Maštots 405. gadā.

Armēnija ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības, Eiropas Padomes un Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts. Armēnija atbalsta 1991. gadā proklamēto de facto neatkarīgo Artsahas Republiku.

Galerija

·         Armēnija