Nahčivanas Autonomā Republika
Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs bez pieejas jūrai. Reģiona platība ir 5500 km². Tā robežojas ar Armēniju austrumos un ziemeļos, Irānu dienvidos un rietumos un Turciju ziemeļrietumos.
Nahčivanai ir sena vēsture, kas aizsākās neolīta periodā. Armēnijai šī teritorija piederēja tūkstoš gadus. 16. gadsimtā Nahčivana kļuva par Persijas Safavīdu dinastijas daļu. Pēc pēdējā Krievijas-Persijas kara 1828. gadā Nahčivānas haniste kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu. Reģionā ir notikušas daudzas asinsizliešanas starp armēņiem un azerbaidžāņiem. Abas puses pretendē uz šo reģionu.
1918. gada jūnijā reģions nonāca osmaņu pakļautībā. Saskaņā ar Mudrosas pamieru osmaņi piekrita pamest reģionu. Pēc tam kontroli pār to pārņēma briti.
1920. gada jūlijā reģionu ieņēma padomju vara. Tā sākās septiņdesmit gadus ilga padomju vara. 1990. gada janvārī Nahčivāna kļuva neatkarīga no PSRS. Gadu vēlāk tā pievienojās jaunajai neatkarīgajai Azerbaidžānas Republikai.
Galvaspilsēta ir Nahčivanas pilsēta.
Slaveni cilvēki no Nahčivanas
Politiskie līderi
- Heidars Alijevs, bijušais Azerbaidžānas prezidents (1993-2003) un pašreizējā Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva tēvs (no 2003. gada līdz mūsdienām).
- AbulfazsElčibejs, bijušais Azerbaidžānas prezidents (1992-1993)
- Rasuls Gulijevs, bijušais Azerbaidžānas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs (1993-1996) un opozīcijas līderis.
- Kristapors Mikaeljans, Armēņu revolucionārās federācijas dibinātājs
- Stepans Sapahs-Gulians, Armēnijas sociāldemokrātu Hunčakjanu partijas līderis (19.-20. gs.)
- Džafars Kuli Khan Nakhchivanski, īsu laiku pastāvējušās Aras republikas dibinātājs.
- Ibrahims Abilovs, pirmais un vienīgais Azerbaidžānas PSR vēstnieks Turcijā
- Garegins Nždē, slavens armēņu revolucionārs, militārais līderis un politiskais domātājs.
Reliģiskie līderi
- Aleksandrs Jughaetsi (Aleksandrs I Jugha), visu armēņu katolikoss (1706-1714)
- Hakobs Jughaetsi (Jēkabs IV no Jughas), Armēnijas katolikoss (1655-1680)
- Azaria I Jughaetsi, Kilikijas Svētā Krēsla armēņu katolikoss (1584-1601)
Militārie līderi
- Abdurahmans Fatalibeili, padomju armijas majors, kurš Otrā pasaules kara laikā pārbēga vācu karaspēka pusē.
- Ehsan Khan Nakhchivanski, Krievijas armijas ģenerālis
- Huseins Hans Nahčivanskis, krievu kavalērijas ģenerālis un vienīgais musulmanis, kas kalpojis par Krievijas cara ģenerāladjutantu.
- Ismails Hans Nahčivanskis, Krievijas armijas ģenerālis
- Kelbali Khan Nakhchivanski, Krievijas armijas ģenerālis
- Džamšids Hans Nahčivanskis, padomju un azerbaidžāņu armijas ģenerālis
Rakstnieki un dzejnieki
- M.S. Gulubekovs, rakstnieks
- Huseins Džavids, dzejnieks
- Džalils Mammadguluzadehs, rakstnieks un satīriķis
- Ekmouladdin Nakhchivani, viduslaiku literāts
- Hindushah Nakhchivani, viduslaiku literāts
- Abdurrahmans en-Neševi, viduslaiku literāts
- Mammed Said Ordubadi, rakstnieks
- Heyran Khanum, vēlo viduslaiku dzejnieks
- Elşen Hudiyev, mūsdienu dzejnieks un rakstnieks
- Mammad Araz, dzejnieks
Citi
- Vladimirs Makogonovs, šaha starptautiskais meistars un lielmeistars
- Ajami Nakhchivani, arhitekts un Nakhchivan arhitektūras skolas dibinātājs
- Gaiks Ovakimjans, padomju armēņu spiegs
- Ibrahims Safī, turku mākslinieks
- Rza Tahmasibs, azerbaidžāņu kinorežisors
Saistītās lapas
- Azerbaidžānas administratīvais iedalījums
- Azerbaidžānas ekonomiskie reģioni
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nahčivanas autonomā republika?
A: Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas Republikas eksklāvs bez pieejas jūrai.
Q: Cik liels ir reģions?
A: Reģiona platība ir 502,75 km2 (2124,62 km2).
J: Cik daudz cilvēku dzīvo reģionā?
A: Reģionā dzīvo 459 600 cilvēku.
J: Ar kādām valstīm tas robežojas?
A: Reģions robežojas ar Armēniju austrumos un ziemeļos, ar Irānu dienvidos un rietumos un ar Turciju ziemeļrietumos.
J: Cik gara ir robeža ar Armēniju?
A: Tās robeža ar Armēniju ir 221 km (137 jūdžu) gara.
J: Cik gara ir tās robeža ar Irānu?
A: Tās robeža ar Irānu ir 179 km (111 jūdžu) gara.
J: Cik gara ir tās robeža ar Turciju?
A: Tās robeža ar Turciju ir 8 km gara.
