Nahčivana — Azerbaidžānas autonomā eksklāva: vēsture, ģeogrāfija

Nahčivana — Azerbaidžānas autonoma eksklāva: dziļa vēsture un stratēģiska ģeogrāfija, robežas ar Armēniju, Irānu un Turciju, no neolīta laikmeta līdz mūsdienu politiskajām pārmaiņām.

Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs bez pieejas jūrai. Reģiona platība ir 5500 km². Tā robežojas ar Armēniju austrumos un ziemeļos, Irānu dienvidos un rietumos un Turciju ziemeļrietumos.

Nahčivanai ir sena vēsture, kas aizsākās neolīta periodā. Armēnijai šī teritorija piederēja tūkstoš gadus. 16. gadsimtā Nahčivana kļuva par Persijas Safavīdu dinastijas daļu. Pēc pēdējā Krievijas-Persijas kara 1828. gadā Nahčivānas haniste kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu. Reģionā ir notikušas daudzas asinsizliešanas starp armēņiem un azerbaidžāņiem. Abas puses pretendē uz šo reģionu.

1918. gada jūnijā reģions nonāca osmaņu pakļautībā. Saskaņā ar Mudrosas pamieru osmaņi piekrita pamest reģionu. Pēc tam kontroli pār to pārņēma briti.

1920. gada jūlijā reģionu ieņēma padomju vara. Tā sākās septiņdesmit gadus ilga padomju vara. 1990. gada janvārī Nahčivāna kļuva neatkarīga no PSRS. Gadu vēlāk tā pievienojās jaunajai neatkarīgajai Azerbaidžānas Republikai.

Galvaspilsēta ir Nahčivanas pilsēta.

Ģeogrāfija un daba

Nahčivanas reģions ir kalnains un reljefs ir ļoti reljefains — te ir mazas ielejas un stāvkalni, kā arī Arasas (Araz) upes ieleja. Klimats ir kontinentāls ar karstām vasarām un aukstām ziemām; zemākajās ielejās sastopamas sausākas, pussausas zonas, kalnos — meži un siltāki. Reģiona izvietojums kā eksklāvam nozīmē, ka tas ir atdalīts no pārējās Azerbaidžānas teritorijas ar citu valstu — galvenokārt Armēnijas — zemēm.

Vēsture — paplašināts pārskats

Nahčivanas teritorija bijusi cilvēku apdzīvota jau neolīta laikmetā; tās vēsture ietver senas civilizācijas, vietējas prinča valdīšanas un daudzu impēriju ietekmi. Viduslaikos reģions bija stratēģiski nozīmīgs un piedzīvoja dažādu karaļvalstu, turku ciltu un mongoļu iebrukumus. 16. gadsimtā rajons iekļāvās Persijas Safavīdu impērijā, vēlāk — Osmaņu un Persijas sadursmēs.

19. gadsimtā, pēc Krievijas-Persijas karu beigām un 1828. gada miera vienošanās (piem., Turkmenčajas līgums), Nahčivana nonāca Krievijas impērijas ietekmē. 20. gadsimtā pēc Pirmā pasaules kara un Padomju varas izveidošanās reģions vairākas reizes mainīja pārvaldītājus — īslaicīgi to kontrolēja osmaņi, briti un vēlāk padomju spēki. 1921. gada Карса līgums (Treaty of Kars) nostiprināja Nahčivanu kā autonomu teritoriju saistībā ar Azerbaidžānu, un 1924. gadā tika izveidota Nahčivanas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika PSRS sastāvā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1990.—1991. gados Nahčivana pasludināja neatkarību no PSRS un ātri pievienojās neatkarīgajai Azerbaidžānai, iegūstot autonōmu statusu valstī. 20. un 21. gadsimtā reģiona likteni ietekmēja reģionālie konflikti, robežslēgšana un sarunas par transporta koridoriem.

Politiska un administratīvā situācija

• Autonomija: Nahčivanas Autonomajai Republikai ir savs statuss konstitūcijā, sava konstitūcija un likumdošanas iestāde — Augstākā padome.
• Sadarbība ar Azerbaidžānu: lai gan reģionam ir plaša iekšēja pašpārvalde, ārpolitikā un drošības jautājumos tas ir daļa no Azerbaidžānas Republikas.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

Reģiona iedzīvotāji ir pārsvarā etniskie azerbaidžāņi; iedzīvotāju skaits svārstās ap apmēram 460 000. Oficiālā valoda ir azerbaidžāņu. Kultūra apvieno vietējās tautas tradīcijas — mūziku (piem., mugham), roku darinājumus (paklāju aušana), kulināriju un reliģiskās tradīcijas.

Reģionā ir daudz vēstures un arhitektūras pieminekļu, no kuriem ievērojami ir Momine Khatun mauzolejs Nahčivanas pilsētā un citi viduslaiku pieminekļi, kā arī svētvietas un dabas vietas, kas piesaista tūristus.

Ekonomika un infrastruktūra

• Galvenās nozares: lauksaimniecība (augļkopība, vīnogulāji, lopkopība), pārtikas pārstrāde, vieglā rūpniecība un nelielas rūpniecības uzņēmējdarbības vienības.
• Resursi: reģionā ir dažādu minerālu bagātības un vietējie ķieģeļu, akmens apstrādes uzņēmumi.
• Savienojamība: Nahčivanas starptautiskā lidosta nodrošina regulārus lidojumus, bet sauszemes ceļi ved uz Irānu un Turciju. Dēļ reģiona atrašanās kā eksklāva, piekļuve pēdējos gados lielā mērā bijusi atkarīga no robežu atvēršanas ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem transporta projektiem.

Transporta piekļuve un drošība

Kā eksklāvam Nahčivanai nav tiešas sauszemes saiknes ar pārējo Azerbaidžānu, tāpēc svarīgas ir lidošanas līnijas un savienojumi ar Irānu un Turciju. Vēsturiskās robežas ar Armēniju ir bijušas politiski jūtīgas un dažkārt slēgtas krīžu dēļ, kas ietekmējis iedzīvotāju kustību un tirdzniecību.

Mūsdienu izaicinājumi un perspektīvas

Nahčivanas attīstību ietekmē reģionālās drošības jautājumi, piekļuves iespējas un ekonomiskā diversifikācija. No otras puses, atrašanās pie robežas ar Turciju un Irānu sniedz potenciālu tirdzniecībai un tranzītam. Investīcijas infrastruktūrā, lauksaimniecības modernizācija un tūrisma attīstība ir galvenās iespējas reģiona nākotnei.

Vēsturiski atceres un sensitīvie jautājumi

Reģiona vēsture ietver sarežģītas un bieži sāpīgas epizodes starp dažādām tautām un valstīm. Arhitektūras pieminekļi, arheoloģiskie atradumi un kultūras mantojums ir nozīmīgi gan lokālajai, gan reģionālajai identitātei. Diskusijas par vēsturiskumu, tā saglabāšanu un piekļuvi pieminekļiem turpinās, un tās ir daļa no plašākiem reģionāliem politiskiem jautājumiem.

Ja vēlaties, varu pievienot karti, precīzākus demogrāfiskos rādītājus, sarakstu ar galvenajiem tūrisma objektiem vai hronoloģisku laika līniju ar svarīgākajiem vēstures notikumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nahčivanas autonomā republika?

Q: Cik liels ir reģions?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo reģionā?

J: Ar kādām valstīm tas robežojas?

J: Cik gara ir robeža ar Armēniju?

J: Cik gara ir tās robeža ar Irānu?

J: Cik gara ir tās robeža ar Turciju?

Meklēt pēc burta