Azerbaidžānas administratīvā iedalījuma pārskats — rajoni, pilsētas, Nahčivana

Politiski Azerbaidžāna ir sadalīta šajos administratīvajos iedalījumos:

• 59 rajoni (rayonlar; vienskaitlī - rayon),
• 11 pilsētas (şəhərlər; vienskaitlī - şəhər),
• 1 autonoma republika (muxtar respublika), kurā ietilpst:
• 7 rajoni
• 1 pilsēta

Šis saraksts attiecas uz Azerbaidžānas galveno daļu. Nahčivanas autonomās republikas rajoni ir uzskaitīti zemāk un numurēti atsevišķi. Daži rajoni pilnībā vai daļēji atrodas Kalnu Karabahā, kas kartē attēlota zaļā krāsā; tas ir atzīmēts sarakstā. Kalnu Karabaha nav atzīta par neatkarīgu valsti, bet tā darbojas kā neatkarīga valsts.

Rajoni ir administratīvas teritoriālās vienības, kas parasti aptver plašākas lauku teritorijas un mazākas pilsētas. Tie kalpo par galveno valsts izpildvaras līmeni ārpus republikas statusa pilsētām. Pārsvarā rajonu izpildvaru vadītāji tiek iecelti no valsts puses; vietējā pašvaldību līmeņa jautājumus risina pašvaldības. Azerbaidžānas raioni bieži ietver vairākus ciemus, pagastus un mazākas apdzīvotas vietas.

Pilsētas, kas minētas kā atsevišķa kategorija, ir administratīvi vienādi ar rajoniem — tām piešķirts republikas pakāpes statuss, un tās parasti pārvalda pašas pilsētas administrācijas. Valsts galvenā pilsēta un administratīvais centrs ir Baku, kas ir lielākā Azerbaidžānas pilsēta. Citas nozīmīgas pilsētas ir, piemēram, Ganja un Sumqayıt.

Nahčivanas autonoma republika (oficiāli — Nahčivanas Muxtar Respublika) ir īpaša administratīva vienība, kas sastāv no 7 rajoniem un 1 pilsētas; tā ir Azerbaidžānas eksklavs, atdalīts no valsts galvenās daļas ar Armēnijas teritoriju. Nahčivana tām atšķirīgu konstitucionālu un administratīvu statusu — tai ir savas institūcijas saskaņā ar Republikas likumiem.

Kalnu Karabahas reģions ir politiski un teritorāli sarežģīts: starptautiski lielākā daļa šo teritoriju tiek uzskatīta par Azerbaidžānas sastāvdaļu, taču reālajā dzīvē reģionā bijuši ilgstoši teritoriāli konflikti un dažādas de facto varas struktūras. Tāpēc dažas rajonu robežas un faktiskā kontrole var atšķirties no formālā dalījuma, un karšu atspoguļojums reizēm norāda uz atsevišķām problēmzonām (piem., krāsu atšķirībām kartē).

Administratīvā iedalījuma nosacījumi, to nosaukumi un robežas laika gaitā var mainīties likumdošanas un politisku lēmumu rezultātā (pārdēvēšana, robežu grozīšana, jaunu rajonu izveide utt.). Lai uzzinātu precīzu un aktuālu rajonu un pilsētu sarakstu, ieteicams skatīt oficiālos valsts avotus vai atjauninātas kartes.

Rajoni ir sadalīti pašvaldībās.