Horvātijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ir 20 apriņķi (županija, pl. županije) un viena pilsēta-apgabals (grad, "pilsēta") - Zagreba. Katram apriņķim ir sava administrācija: to vada župans (župan), un darbam ir ievēlēta županijas asambleja (županijska skupština). Apriņķi koordinē reģionālas nozīmes jautājumus, piemēram, vidējo izglītību, reģionālās slimnīcas, reģionālo ceļu tīklus, attīstības projektus un sadarbību ar Eiropas Savienības programmām. Zagrebai ir īpašs statuss — tā vienlaikus veic gan pilsētas, gan apriņķa funkcijas, tādēļ tās pārvaldība apvieno abu līmeņu pilnvaras.

Pārvaldības funkcijas pa līmeņiem

Otrajā līmenī ir vietējās pašvaldības — općina (pl. općine) un pilsētas — grad (pl. gradovi). Tās ir galvenās vienības, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus iedzīvotājiem. Galvenās funkcijas, ko parasti veic pašvaldības un pilsētas:

  • vietējā pašvaldības infrastruktūra (vietējie ceļi, apgaismojums, ūdensapgāde un kanalizācija),
  • pirmsskolas un pamatizglītības iestādes,
  • sociālās palīdzības un pamatveselības pakalpojumi,
  • teritoriālā plānošana un būvniecības atļaujas vietējā mērogā,
  • vietējā ekonomikas un kultūras attīstība, tūrisma atbalsts.

Pašvaldības un pilsētas ir juridiskas personas; tās vada mērs — načelnik (općina) vai gradonačelnik (grad), un tām ir ievēlēta pašvaldības/vietējā padome (vijeće/ općinsko/gradsko vijeće). Vietējās vēlēšanas parasti notiek ik pēc četriem gadiem.

Apdzīvotās vietas (naselja)

Abās no tām (gan općina, gan grad) ir viena vai vairākas apdzīvotas vietas (naselje, pl. naselja). Apdzīvotas vietas nav juridiskas personas — tās kalpo kā statistiskas un teritoriālas vienības iedzīvotāju uzskaitē, adresēs un plānošanā. Tās ir līdzīgas skaitīšanai noteiktajām vietām Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ja apdzīvotās vietas ir daļa no lielākām pilsētām vai pašvaldībām, tās var tikt papildus sadalītas mazākās administratīvās struktūrās ar dažādām kompetencēm un ietekmi uz vietējiem lēmumiem, piemēram, gradski kotari, gradske četvrti vai vietējās komitejas apgabali (mjesni odbori). Šīs vienības parasti risina blakusfunkcijas, konsultē un iesaka jautājumos par vietējo infrastruktūru un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Mazās općine bieži sastāv tikai no vienas naselje, bet lielākas var aptvert daudzas ciematu un rajonu vienības.

Praktiski piezīmes un kodēšana

Naselja tiek izmantota statistiskajos reģistros un tautas skaitīšanā, un to nosaukumi un robežas var atšķirties no administratīvajām teritorijām, ko izmanto vietējā pārvalde. Tāpat pastāv juridiskas procedūras, kā noteikt pilsētas statusu (grad) — tas parasti tiek piešķirts, ņemot vērā urbanizācijas līmeni, ekonomisko lomu apkārtnē un administratīvo funkciju klāstu; tomēr precīzus kritērijus nosaka valsts likumi.

Kopumā Horvātijas administratīvais iedalījums balstās uz trīs līmeņiem (valsts — apriņķi — pašvaldības/pilsētas) un zināma elastība vietējo vienību iekšējā sadalījumā, kas ļauj pielāgot pārvaldi gan lauku apvidos, gan blīvi apdzīvotos pilsētu reģionos.