Bjelovaras-Bilogoras apriņķis
Bjelovarskobilogoras apriņķis (izrunā: [bjêloʋaːr-bîloɡora]; horvātu: Bjelovarsko-bilogorska županija [bjêloʋaːrsko-bîloɡorskaː ʒupǎnija]) ir apriņķis Horvātijas vidienē.
Bjelovaras pilsēta pirmo reizi vēstures liecībās minēta 1413. gadā. Tā kļuva nozīmīga, kad 1756. gadā tika uzcelts cietoksnis, lai aizsargātos pret Osmaņu impēriju, kas bieži iebruka Horvātijā.
Novada ziemeļu malā atrodas Bilogoras kalns. Tādējādi nosaukums cēlies no divām nozīmīgām novada vietām - Bjelovaras un Bilogoras.
Citas apriņķa pilsētas ir Daruvar, Garešnica, Čazma un Grubišno Polje.
Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ziemeļos robežojas ar Koprivnicas-Križevci apriņķi, ziemeļaustrumos ar Virovicas-Podravinas apriņķi, dienvidaustrumos ar Požegas-Slavonijas apriņķi, dienvidrietumos ar Sisakas-Moslavinas apriņķi un rietumos ar Zagrebas apriņķi.
Administratīvais iedalījums
Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ir sadalīts 5 pilsētās un 18 pagastos.
| Pilsētas | |
| Pilsēta | Iedzīvotāju skaits |
| Bjelovar | 40,276 |
| Čazma | 8,077 |
| Daruvar | 11,633 |
| Garešnica | 10,472 |
| Grubišno Polje | 6,478 |
| Pašvaldības | |
| Pašvaldība | Iedzīvotāju skaits |
| Berek | 1,443 |
| Dežanovac | 2,715 |
| Đulovac | 3,245 |
| Hercegovac | 2,383 |
| Ivanska | 2,911 |
| Kapela | 2,984 |
| Končanica | 2,360 |
| Nova Rača | 3,433 |
| Rovišće | 4,822 |
| Severīns | 877 |
| Sirač | 2,218 |
| Šandrovac | 1,776 |
| Štefanje | 2,030 |
| Velika Pisanica | 1,781 |
| Velika Trnovitica | 1,370 |
| Veliki Grđevac | 2,849 |
| Veliko Trojstvo | 2,741 |
| Zrinski Topolovac | 890 |
Demogrāfiskie dati
| Bjelovaras-Bilogoras apriņķa iedzīvotāji | ||
| Gads | Iedzīvotāju skaits | ±% |
| 1857 | 84,893 | - |
| 1869 | 95,981 | +13.1% |
| 1880 | 101,420 | +5.7% |
| 1890 | 130,901 | +29.1% |
| 1900 | 150,825 | +15.2% |
| 1910 | 163,039 | +8.1% |
| 1921 | 162,453 | -0.4% |
| 1931 | 173,597 | +6.9% |
| 1948 | 166,485 | -4.1% |
| 1953 | 170,651 | +2.5% |
| 1961 | 167,599 | -1.8% |
| 1971 | 157,811 | -5.8% |
| 1981 | 149,551 | -5.2% |
| 1991 | 144,042 | -3.7% |
| 2001 | 133,084 | -7.6% |
| 2011 | 119,764 | -10.0% |
| Avots: Naselja i stanništvo Republike Hrvatske 1857-2001, Horvātijas Statistikas birojs, Zagreba, 2005. gads. | ||
Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas apgabalā dzīvoja 119 764 iedzīvotāji. Apdzīvotības blīvums ir 45 cilvēki uz km2.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir etniskie horvāti. Viņi veido 84,8 % iedzīvotāju. Serbi ir 6,3 %, bet čehi - 5,2 %.
Bjelovaras-Bilogoras apriņķa iedzīvotāju piramīda pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bjelovaras-Bilogoras apgabals?
A: Bjelovar-Bilogoras apriņķis atrodas Horvātijas vidienē.
J: Kad pirmo reizi vēsturiskajos avotos tika pieminēta Bjelovaras pilsēta?
A: Bjelovaras pilsēta pirmo reizi vēstures liecībās minēta 1413. gadā.
J: Kāpēc Bjelovara kļuva nozīmīga?
A: Bjelovara kļuva nozīmīga, kad 1756. gadā tika uzcelts cietoksnis, lai aizsargātos pret Osmaņu impēriju, kas bieži iebruka Horvātijā.
J: Kur atrodas Bilogora?
A: Bilogora atrodas apgabala ziemeļu malā.
J: Kā Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ieguva savu nosaukumu?
A: Bjelovaras-Bilogoras apriņķis savu nosaukumu ieguva no divām nozīmīgām apriņķa vietām - Bjelovaras un Bilogoras.
J: Kādas pilsētas atrodas Bjelovaras-Bilogoras apriņķī?
A: Bjelovar-Bilogoras apgabalā atrodas šādas pilsētas: Daruvar, Garešnica, Čazma un Grubišno Polje.
J: Kādi apriņķi robežojas ar Bjelovaras-Bilogoras apriņķi?
A: Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ziemeļos robežojas ar Koprivnicas-Križevci apriņķi, ziemeļaustrumos - ar Virovicas-Podravinas apriņķi, dienvidaustrumos - ar Požegas-Slavonijas apriņķi, dienvidrietumos - ar Sisakas-Moslavinas apriņķi un rietumos - ar Zagrebas apriņķi.
