Bjelovaras-Bilogoras apriņķis Horvātijā — ģeogrāfija, vēsture, pilsētas
Bjelovaras‑Bilogoras apriņķis (izrunā: [bjêloʋaːr-bîloɡora]; horvātu: Bjelovarsko-bilogorska županija [bjêloʋaːrsko-bîloɡorskaː ʒupǎnija]) ir administratīva vienība Horvātijas vidienē. Reģions apvieno zemienes un mierīgas kalnienes, kuras nosaka gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozīme vietējā ekonomikā.
Ģeogrāfija
Apriņķa ziemeļu daļu veido Bilogoras pakalni — zemas, mežainas kalnu grēdas, kas nodrošina ainaviskas pārgājienu iespējas un mežu resursus. Dienvidu daļa pāriet rīdzenās un lauksaimniecībā izmantojamas zemēs. Klimats ir mēreni kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām, kas ietekmē gan kultūraugu audzēšanas sezonas, gan dzīvesveidu reģionā.
Vēsture
Bjelovaras pilsēta pirmo reizi minēta dokumentos 1413. gadā. Reģions bija nozīmīgs robežapgabals laikposmā, kad pret Horvātiju notika uzbrukumi no Osmaņu impēriju, un 1756. gadā Bjelovārā tika uzcelts cietoksnis, lai stiprinātu aizsardzību. Vēlākajos gadsimtos teritorija bija pakļauta dažādām administratīvām pārmaiņām — tai skaitā Habsburgu impērijas un vēlāk Austrumu Eiropas politisko pārstrukturēšanu 20. gadsimtā.
Reģionā dzīvojušas un sastrādājušās vairākas etniskās un kultūrvēsturiskās kopienas. Dažas pilsētas saglabājušas unikālas vietējās tradīcijas, arhitektūru un svētku paražas, kas atsaucas uz reģiona daudzveidīgo vēsturi.
Pilsētas un administrācija
Apriņķa administratīvais centrs ir Bjelovara. Citi nozīmīgāki pilsētu centri un urbānās apdzīvotās vietas ir:
- Daruvar — pazīstama ar minerālūdens un spa tradīcijām, kā arī atsevišķām etniskām kopienām.
- Garešnica — mazāks reģionāls centrs ar rūpniecības un lauksaimniecības nozīmi.
- Čazma — pilsēta ar lauksaimniecības un vietējiem tirgiem.
- Grubišno Polje — reģionāls centrs ar lauksaimniecības tradīcijām.
Administratīvi apriņķis sastāv no vairākiem grad (pilsētām) un općina (novadiem/komunām), kas atbild par vietējo pakalpojumu nodrošināšanu, infrastruktūru un attīstības plāniem.
Ekonomika
Vietējā ekonomika balstās uz lauksaimniecību (graudaugi, dārzeņi, augļkopība), lopkopību, kā arī mežsaimniecību un koksnes pārstrādi. Reģionā darbojas pārtikas pārstrādes uzņēmumi, mašīnbūves un kokapstrādes uzņēmumi, kā arī pakalpojumu sektors mazajās pilsētās. Dažviet vērojama arī tūrisma attīstība, īpaši veselības tūrisms ap spa centriem un dabas tūrisms Bilogoras apkārtnē.
Transporta tīkls
Bjelovaras‑Bilogoras apriņķis ir labi savienots ar pārējām Horvātijas daļām ar valsts ceļiem un dzelzceļa līnijām. No šejienes ir salīdzinoši viegli nokļūt līdz Zagrebas reģionam un citiem lielākiem pilsētu centriem, kas atvieglo gan ikdienas satiksmi, gan preču piegādes.
Kultūra un tūrisms
Reģions piedāvā vairākas vietas vietējā un reģionālā mēroga tūristiem — vēsturiski cietokšņi, muzeji, kultūras pasākumi un tradicionālie gadatirgi. Daruvars ir pazīstams ar kurortu un vīna ražošanas tradīcijām; Bjelovarā saglabājusies militārās arhitektūras mantojuma daļa, savukārt Bilogora aicina aktīvā atpūtā – pārgājienos un dabas vērošanā.
Dabas un vides aizsardzība
Reģiona meži un pakalni nodrošina bioloģisko daudzveidību un kalpo par nozīmīgiem atpūtas un dabas resursu avotiem. Vietējās pašvaldības un nacionālās institūcijas strādā pie mežu izmantošanas ilgtspējības, lauksaimniecības prakses uzlabošanas un rekreācijas infrastruktūras attīstības.
Novada ziemeļu malā atrodas Bilogoras kalns. Tādējādi nosaukums cēlies no divām nozīmīgām novada vietām - Bjelovaras un Bilogoras.
Citas apriņķa pilsētas ir Daruvar, Garešnica, Čazma un Grubišno Polje.
Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ziemeļos robežojas ar Koprivnicas-Križevci apriņķi, ziemeļaustrumos ar Virovicas-Podravinas apriņķi, dienvidaustrumos ar Požegas-Slavonijas apriņķi, dienvidrietumos ar Sisakas-Moslavinas apriņķi un rietumos ar Zagrebas apriņķi.
Administratīvais iedalījums
Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ir sadalīts 5 pilsētās un 18 pagastos.
| Pilsētas | |
| Pilsēta | Iedzīvotāju skaits |
| Bjelovar | 40,276 |
| Čazma | 8,077 |
| Daruvar | 11,633 |
| Garešnica | 10,472 |
| Grubišno Polje | 6,478 |
| Pašvaldības | |
| Pašvaldība | Iedzīvotāju skaits |
| Berek | 1,443 |
| Dežanovac | 2,715 |
| Đulovac | 3,245 |
| Hercegovac | 2,383 |
| Ivanska | 2,911 |
| Kapela | 2,984 |
| Končanica | 2,360 |
| Nova Rača | 3,433 |
| Rovišće | 4,822 |
| Severīns | 877 |
| Sirač | 2,218 |
| Šandrovac | 1,776 |
| Štefanje | 2,030 |
| Velika Pisanica | 1,781 |
| Velika Trnovitica | 1,370 |
| Veliki Grđevac | 2,849 |
| Veliko Trojstvo | 2,741 |
| Zrinski Topolovac | 890 |
Demogrāfiskie dati
| Bjelovaras-Bilogoras apriņķa iedzīvotāji | ||
| Gads | Iedzīvotāju skaits | ±% |
| 1857 | 84,893 | - |
| 1869 | 95,981 | +13.1% |
| 1880 | 101,420 | +5.7% |
| 1890 | 130,901 | +29.1% |
| 1900 | 150,825 | +15.2% |
| 1910 | 163,039 | +8.1% |
| 1921 | 162,453 | -0.4% |
| 1931 | 173,597 | +6.9% |
| 1948 | 166,485 | -4.1% |
| 1953 | 170,651 | +2.5% |
| 1961 | 167,599 | -1.8% |
| 1971 | 157,811 | -5.8% |
| 1981 | 149,551 | -5.2% |
| 1991 | 144,042 | -3.7% |
| 2001 | 133,084 | -7.6% |
| 2011 | 119,764 | -10.0% |
| Avots: Naselja i stanništvo Republike Hrvatske 1857-2001, Horvātijas Statistikas birojs, Zagreba, 2005. gads. | ||
Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas apgabalā dzīvoja 119 764 iedzīvotāji. Apdzīvotības blīvums ir 45 cilvēki uz km2.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir etniskie horvāti. Viņi veido 84,8 % iedzīvotāju. Serbi ir 6,3 %, bet čehi - 5,2 %.
Bjelovaras-Bilogoras apriņķa iedzīvotāju piramīda pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bjelovaras-Bilogoras apgabals?
A: Bjelovar-Bilogoras apriņķis atrodas Horvātijas vidienē.
J: Kad pirmo reizi vēsturiskajos avotos tika pieminēta Bjelovaras pilsēta?
A: Bjelovaras pilsēta pirmo reizi vēstures liecībās minēta 1413. gadā.
J: Kāpēc Bjelovara kļuva nozīmīga?
A: Bjelovara kļuva nozīmīga, kad 1756. gadā tika uzcelts cietoksnis, lai aizsargātos pret Osmaņu impēriju, kas bieži iebruka Horvātijā.
J: Kur atrodas Bilogora?
A: Bilogora atrodas apgabala ziemeļu malā.
J: Kā Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ieguva savu nosaukumu?
A: Bjelovaras-Bilogoras apriņķis savu nosaukumu ieguva no divām nozīmīgām apriņķa vietām - Bjelovaras un Bilogoras.
J: Kādas pilsētas atrodas Bjelovaras-Bilogoras apriņķī?
A: Bjelovar-Bilogoras apgabalā atrodas šādas pilsētas: Daruvar, Garešnica, Čazma un Grubišno Polje.
J: Kādi apriņķi robežojas ar Bjelovaras-Bilogoras apriņķi?
A: Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ziemeļos robežojas ar Koprivnicas-Križevci apriņķi, ziemeļaustrumos - ar Virovicas-Podravinas apriņķi, dienvidaustrumos - ar Požegas-Slavonijas apriņķi, dienvidrietumos - ar Sisakas-Moslavinas apriņķi un rietumos - ar Zagrebas apriņķi.
