Bjelovaras‑Bilogoras apriņķis (izrunā: [bjêloʋaːr-bîloɡora]; horvātu: Bjelovarsko-bilogorska županija [bjêloʋaːrsko-bîloɡorskaː ʒupǎnija]) ir administratīva vienība Horvātijas vidienē. Reģions apvieno zemienes un mierīgas kalnienes, kuras nosaka gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozīme vietējā ekonomikā.
Ģeogrāfija
Apriņķa ziemeļu daļu veido Bilogoras pakalni — zemas, mežainas kalnu grēdas, kas nodrošina ainaviskas pārgājienu iespējas un mežu resursus. Dienvidu daļa pāriet rīdzenās un lauksaimniecībā izmantojamas zemēs. Klimats ir mēreni kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām, kas ietekmē gan kultūraugu audzēšanas sezonas, gan dzīvesveidu reģionā.
Vēsture
Bjelovaras pilsēta pirmo reizi minēta dokumentos 1413. gadā. Reģions bija nozīmīgs robežapgabals laikposmā, kad pret Horvātiju notika uzbrukumi no Osmaņu impēriju, un 1756. gadā Bjelovārā tika uzcelts cietoksnis, lai stiprinātu aizsardzību. Vēlākajos gadsimtos teritorija bija pakļauta dažādām administratīvām pārmaiņām — tai skaitā Habsburgu impērijas un vēlāk Austrumu Eiropas politisko pārstrukturēšanu 20. gadsimtā.
Reģionā dzīvojušas un sastrādājušās vairākas etniskās un kultūrvēsturiskās kopienas. Dažas pilsētas saglabājušas unikālas vietējās tradīcijas, arhitektūru un svētku paražas, kas atsaucas uz reģiona daudzveidīgo vēsturi.
Pilsētas un administrācija
Apriņķa administratīvais centrs ir Bjelovara. Citi nozīmīgāki pilsētu centri un urbānās apdzīvotās vietas ir:
- Daruvar — pazīstama ar minerālūdens un spa tradīcijām, kā arī atsevišķām etniskām kopienām.
- Garešnica — mazāks reģionāls centrs ar rūpniecības un lauksaimniecības nozīmi.
- Čazma — pilsēta ar lauksaimniecības un vietējiem tirgiem.
- Grubišno Polje — reģionāls centrs ar lauksaimniecības tradīcijām.
Administratīvi apriņķis sastāv no vairākiem grad (pilsētām) un općina (novadiem/komunām), kas atbild par vietējo pakalpojumu nodrošināšanu, infrastruktūru un attīstības plāniem.
Ekonomika
Vietējā ekonomika balstās uz lauksaimniecību (graudaugi, dārzeņi, augļkopība), lopkopību, kā arī mežsaimniecību un koksnes pārstrādi. Reģionā darbojas pārtikas pārstrādes uzņēmumi, mašīnbūves un kokapstrādes uzņēmumi, kā arī pakalpojumu sektors mazajās pilsētās. Dažviet vērojama arī tūrisma attīstība, īpaši veselības tūrisms ap spa centriem un dabas tūrisms Bilogoras apkārtnē.
Transporta tīkls
Bjelovaras‑Bilogoras apriņķis ir labi savienots ar pārējām Horvātijas daļām ar valsts ceļiem un dzelzceļa līnijām. No šejienes ir salīdzinoši viegli nokļūt līdz Zagrebas reģionam un citiem lielākiem pilsētu centriem, kas atvieglo gan ikdienas satiksmi, gan preču piegādes.
Kultūra un tūrisms
Reģions piedāvā vairākas vietas vietējā un reģionālā mēroga tūristiem — vēsturiski cietokšņi, muzeji, kultūras pasākumi un tradicionālie gadatirgi. Daruvars ir pazīstams ar kurortu un vīna ražošanas tradīcijām; Bjelovarā saglabājusies militārās arhitektūras mantojuma daļa, savukārt Bilogora aicina aktīvā atpūtā – pārgājienos un dabas vērošanā.
Dabas un vides aizsardzība
Reģiona meži un pakalni nodrošina bioloģisko daudzveidību un kalpo par nozīmīgiem atpūtas un dabas resursu avotiem. Vietējās pašvaldības un nacionālās institūcijas strādā pie mežu izmantošanas ilgtspējības, lauksaimniecības prakses uzlabošanas un rekreācijas infrastruktūras attīstības.
Novada ziemeļu malā atrodas Bilogoras kalns. Tādējādi nosaukums cēlies no divām nozīmīgām novada vietām - Bjelovaras un Bilogoras.
Citas apriņķa pilsētas ir Daruvar, Garešnica, Čazma un Grubišno Polje.
Bjelovaras-Bilogoras apriņķis ziemeļos robežojas ar Koprivnicas-Križevci apriņķi, ziemeļaustrumos ar Virovicas-Podravinas apriņķi, dienvidaustrumos ar Požegas-Slavonijas apriņķi, dienvidrietumos ar Sisakas-Moslavinas apriņķi un rietumos ar Zagrebas apriņķi.
