Melnie kalni (Dienviddakota, ASV) — ģeogrāfija, vēsture un tūrisms
Atklāj Melnos kalnus (Dienviddakota): ģeogrāfija, indiāņu un zelta drudža vēsture, Rašmors, Crazy Horse, nacionālie parki un tūrisma dārgumi ceļvedī.
Melnie kalni (angļu: Black Hills; lakotu valodā bieži saukti par Paha Sapa) ir neliela kalnu grēda Ziemeļamerikas Lielajos līdzenumos, kas atrodas galvenokārt Dienviddakotā un daļēji arī Vajomingā. Šīs kalnu grēdas reljefs un daba atšķiras no apkārtējām līdzenumiem: virsotnes, stāvās nogāzes un blīvi meži padara Melnos kalnus par nozīmīgu ģeogrāfisku un ekoloģisku saliņu reģionā.
Ģeogrāfija un ģeoloģija
Melnie kalni ir relatīvi neliels kalnu masīvs — to izmēri aptuveni 130 km uz ziemeļiem–dienvidiem un aptuveni 80–100 km austrumu–rietumu virzienā. Ģeoloģiski reģions galvenokārt sastāv no seno vulkānisku un magmatisku iežu intrūzijām (granitiskām un metamorfām vienībām), kas izceļas pār apkārtējiem līdzenumiem. Augstākie punkti ir klintis un pauguri, no kuriem viens no pazīstamākajiem ir Hārnija virsotne (agrāk saukta Harney Peak, iezīmēta arī kā augstākais punkts ASV uz austrumiem no klinšu kalniem) — šī virsotne un apkārtējie nogabali nodrošina bagātīgu reljefu pārgājieniem un panorāmas skatiem.
Vēsture un pamatiedzīvotāji
Melno kalnu teritorijai ir sena un sarežģīta vēsture. Amerikas pamatiedzīvotājiem šīs vietas bija nozīmīgas gan medībām, gan garīgai dzīvei. Pēc šejenu grupu izspiešanas ap 18. gadsimta beigām reģionā parādījās lakotu cilšu grupa — lakotu (Lakota) tautas sadrumstalotas grupas pārņēma kontroli pār Melno kalnu teritoriju.
1868. gadā ASV valdība parakstīja 1868. gada Fort Larami līgumu, kura nosacījumi oficiāli atzina lielu teritoriju, tostarp Melnos kalnus, kā lakotu un citu siauj grupu īpašumu un paredzēja aizliegumu baltās apmetnes paplašināšanai uz šīs zemes. Tomēr 1874. gadā ģenerāļa Džordža A. Kastera ekspedīcijā tika atklāts zelts, kas izraisīja plašu zelta drudzi un lielu spiedienu no Eiropas amerikāņu puses, kas vēlējās apmesties reģionā. ASV valdība galu galā ignorēja līgumu saistības un pārcēla daudz lakotu cilvēku pret viņu gribu uz citiem rezervātiem Dienviddakotas rietumos.
Atšķirībā no lielākās daļas Dienviddakotas, Melnajos kalnos jaunie baltie apmetēji galvenokārt ieradās no rietumu un dienvidu puses — daudzi no viņiem nāca no iepriekšējiem zelta grābšanas centriem Kolorādo un Montānas štatā. Šī vēsturiskā sadursme par resursiem un zemi joprojām atstāj ietekmi uz reģiona kultūru un politiku.
Daba, flora un fauna
Melnie kalni ir salīdzinājumā ar apkārtējām līdzenumiem mežaināki — dominē Ponderosa priedes un dažādi lapu koku pabiezumi. Augstumos atrodami arī skujkoku un jauktu mežu biotopi. Klimats ir kontinentāls: ziemas var būt aukstas ar sniegu, vasaras sausas un siltas. Reģionā dzīvo daudzveidīga faunas: brieži, elki, bighorn aitas, brieži, vilki un plēsīgie putni kā jēgeru un ērglis — kā arī mazāka ievērojuma sugas, kas raksturīgas Dienviddakotai.
Tūrisms un galvenās apskates vietas
Pēc rūpniecības attīstības — kalnrūpniecības un mežizstrādes — reģiona ekonomika arvien vairāk pārgāja uz tūrisma. Šodien Melnie kalni ir populārs tūrisma galamērķis, piedāvājot gan dabas objektiem veltītus piedzīvojumus, gan vēsturiskas un kultūras vietas.
- Dienvidu un Ziemeļu pauguru dalījums: reģions tradicionāli tiek iedalīts divās galvenajās daļās — Dienvidu pauguri un Ziemeļu pauguri, katrai no tām ir savs ainaviskais un ekoloģiskais raksturs.
- Parki un memoriāli: Dienvidu kalnos atrodas Rašmora Nacionālais memoriāls (Mount Rushmore), Vēja alu nacionālais parks (Wind Cave National Park), Dārgakmens alu nacionālais piemineklis (Jewel Cave National Monument) un citi pasākumi.
- Pazīstami objekti un pieminekļi:
- Hārnija virsotne — augstākais punkts reģionā;
- Kastera štata parks — lielākais štata parks Dienviddakotā un viens no lielākajiem ASV štata parkiem;
- Crazy Horsa memoriāls (lielākā skulptūra pasaulē) — monumentāla skulptūra, kas attēlo Lakotu līderi, un kas joprojām tiek veidota;
- mamutu vieta Hot Springsā, kas ir viena no pasaulē nozīmīgākajām mamutu fosīliju izpētes vietām (The Mammoth Site of Hot Springs).
- Papildus aktivitātes: speleoloģija (alu apmeklējumi), pārgājieni, klinšu kāpšana, putnu vērošana, ziemas sporta veidi un ainaviskas braucienu maršruti, kas vada cauri mežiem un kalnu pauguriem.
Aizsardzība un saglabāšana
Liela daļa Melno kalnu teritorijas ir iekļauta federālo, štatu un vietējo pārvalžu aizsargātos zemes gabalos — tostarp nacionāli meži, nacionālie parki un pieminekļi. Šie pasākumi cenšas līdzsvarot tūrisma attīstību, mežsaimniecību un biotopu saglabāšanu. Vietējās un pamatiedzīvotāju kopienas turpina pievērst uzmanību kultūras mantojuma saglabāšanai, īpaši jautājumos, kas saistīti ar svētajām vietām un vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz līgumu pārkāpumiem 19. gadsimtā.
Praktiska informācija ceļotājiem
- Kad doties: populārākās sezonas ir vēlā pavasarī, vasarā un agrā rudenī, kad laiks ir mainīgs, bet labi piemērots pārgājieniem. Ziemā pieejamas ziemas aktivitātes, bet daudzas kalnu ceļi var būt slēgti vai sarežģīti.
- Sasniedzamība: Melnie kalni ir pieejami ar auto no tuvākajām pilsētām Dienviddakotā un Vajomingā; tuvumā ir arī reģionālas lidostas. Vietējā infrastruktūra nodrošina apmešanos, muzejus, tūrisma centrus un gida pakalpojumus.
- Ieteikumi: ievērojiet dabas aizsardzības noteikumus, cieniet pamatiedzīvotāju svētvietas un izvēlieties sertificētus gida pakalpojumus alu un fosīliju vietu apmeklēšanai.
Melnie kalni ir unikāla vieta, kur satiekas bagāta vēsture, kultūra un dabas daudzveidība — tie piedāvā gan dziļākas izpratnes iespējas par ASV rietumu kolonizācijas un pamatiedzīvotāju attiecībām, gan brīnišķīgas ainavas un ārpustelpu aktivitātes ceļotājiem.

Badlands nacionālais parks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Melnie kalni?
A: Melnie kalni ir neliela kalnu grēda Ziemeļamerikas Lielajos līdzenumos Dienviddakotā.
J: Kam ir sena vēsture Melnajos kalnos?
A: Melnajos kalnos ir senas Amerikas pamatiedzīvotāju tradīcijas.
J: Kas tika parakstīts 1868. gadā, kas uz visiem laikiem atbrīvoja Melnos paugurus no balto apmetņu apmešanās?
A: 1868. gadā ASV valdība parakstīja 1868. gada Fort Larami līgumu, kas uz visiem laikiem atbrīvoja Melnos kalnus no balto apmetņu apmešanās.
J: Kas 1874. gadā izraisīja kalnraču ieplūšanu šajā apgabalā?
A.: Kad 1874. gadā Eiropas amerikāņi atklāja zeltu, kalnraču drudzis iepludināja šo teritoriju.
J: Kā Eiropas amerikāņi apdzīvoja Melnos kalnus atšķirībā no lielākās daļas Dienviddakotas?
A: Atšķirībā no lielākās daļas Dienviddakotas, Melnos kalnus apmetās Eiropas amerikāņi no apdzīvotām vietām rietumos un dienvidos, piemēram, Kolorādo un Montānas.
J: Kādi ir daži apskates objekti, kas atrodas Dienvidu kalnos?
A: Dienvidu kalnos atrodas Rašmora kalna nacionālais memoriāls, Vēja alu nacionālais parks, Dārgakmens alu nacionālais piemineklis, Hārnija virsotne (augstākais punkts ASV uz austrumiem no klinšu kalniem), Kastera štata parks (lielākais štata parks Dienviddakotā un viens no lielākajiem ASV), Crazy Horse memoriāls (lielākā kalna skulptūra pasaulē) un Mamuta vietas karstie avoti (pasaulē lielākā mamutu pētniecības vieta).
Meklēt