Kalnu grēda
Kalnu grēda (kalnu ķēde, kalnu josla) ir ģeogrāfiska teritorija ar daudziem kalniem. Kalnu sistēma" vai "kalnu grēdu sistēma" ietver ģeoloģiskus objektus, kas atrodas vienā reģionā ar kalnu grēdu.
Kalnu grēdas parasti ietver augstienes vai kalnu pārejas un ielejas. Atsevišķiem kalniem vienā kalnu grēdā ne vienmēr ir vienāda ģeoloģija vai petroloģija. Tie var būt dažādu orogēno izpausmju un reljefa formu sajaukums, piemēram, uzspiedes plātnes, paceltie bloki, krokveida kalni un vulkāniskie reljefa veidojumi. Tā rezultātā veidojas dažādi iežu tipi.
Lielākie diapazoni
Lielākā daļa ģeoloģiski jauno kalnu grēdu uz Zemes sauszemes virsmas ir saistītas vai nu ar Klusā okeāna ugunsgrēka gredzenu, vai arī ar Alpīdu joslu. Klusā okeāna ugunsgrēka gredzens ietver Dienvidamerikas Andus, stiepjas caur Ziemeļamerikas Kordiljēru gar Klusā okeāna piekrasti, Aleūtu grēdu, tālāk caur Kamčatku, Japānu, Taivānu, Filipīnām, Papua-Jaungvineju līdz Jaunzēlandei. Andu garums ir 7000 km (4350 jūdžu), un tos bieži dēvē par pasaulē garāko kalnu sistēmu.
Alpīdu josla ietver Indonēziju un Dienvidaustrumāziju, Himalaju kalnus un beidzas Alpos. Šajā joslā ietilpst arī citas Eiropas un Āzijas kalnu grēdas. Himalajos atrodas augstākie kalni pasaulē, tostarp Everesta kalns, kura augstums ir 8848 m (29 029 pēdas).
Starp kalnu grēdām, kas atrodas ārpus šīm divām sistēmām, ir Arktikas Kordiljēra - pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošā kalnu sistēma. Ja kalnu grēdas definīcijā ietilpst arī zemūdens kalni, tad okeāna grēdas veido garāko nepārtraukto kalnu sistēmu uz Zemes, kuras garums ir 65 000 km (40 400 jūdžu).
Okeāna vidus grēdas - pasaulē garākā kalnu grēdu virkne (ķēde)
Nodaļas un kategorijas
Daudziem kalnu grēdām ir apakšgrupas. To var uzskatīt par vecāku un bērnu attiecībām. Piemēram, Apalaču kalnu grēda ir vecāka saviem grēdām, no kurām divas ir Baltie kalni (White Mountains) un Zilie kalni (Blue Ridge Mountains). Baltie kalni ir Apalaču grēdas bērns, un ir arī Balto kalnu bērni, piemēram, Sandwich Range un Presidential Range.
Klimats
Kalnu novietojums ietekmē klimatu, piemēram, lietus vai sniega daudzumu. Gaisa masām pārvietojoties augšup un virs kalniem, gaiss atdziest, radot nokrišņus (lietu vai sniegu). Kad gaiss nokāpj uz pakalnu, tas atkal sasilst un ir sausāks, jo no tā ir atdalīta liela daļa mitruma. Bieži vien lietus ēna veidojas kalnu grēdu aizvēja pusē.
Andi - pasaulē garākā kalnu grēda uz kontinenta virsmas, skatoties no gaisa.
Erozija
Kalnu grēdas vienmēr tiek erodētas. Erozija notiek kalnu pacelšanās laikā un vēl ilgi pēc tam, līdz kalni pārvēršas par zemiem pauguriem un līdzenumiem. Baseini blakus erodējošai kalnu grēdai piepildās ar nogulumiem, kas tiek aprakti un pārvēršas nogulumiežos.
Kā piemēru var minēt Kolorādo Akmeņaino kalnu pacēlumu agrīnajā cenozojā. Augstuma pacēluma laikā erozijas rezultātā tika noņemti aptuveni 10 000 pēdu (3000 m) pārsvarā mezozojisko nogulumu slāņi, kas kā smiltis un māli izplatījās pa Lielajiem līdzenumiem uz austrumiem.
