Kamčatkas pussala — ģeogrāfija, vulkāni un UNESCO mantojums

Atklāj Kamčatkas pussalu — iespaidīga ģeogrāfija, aktīvie vulkāni, UNESCO Pasaules mantojums un neaizmirstama savvaļas daba ceļojumiem un zinātniskiem pētījumiem.

Koordinātas: 57°N 160°E / 57°N 160°E / 57; 160

Kamčatkas pussala (krievu: полуо́стров Камча́тка, poluostrov Kamčatka) ir pussala Krievijas austrumos. Tā ir aptuveni 1250 km gara, un tās platība ir aptuveni 270 000 km². Tā atrodas starp Kluso okeānu un Ohotskas jūru.

Kamčatkas pussalā atrodas Kamčatkas vulkāni, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ģeogrāfija un reljefs

Kamčatkas pussala ir gara un šaura zemes masa, kas stiepjas dziļi Klusajā okeānā. Reljefu veido divas galvenās kalnu grēdas — Sredinnajas (centrālā) un Austrumu grēda —, daudz upju un dziļas ielejas. Lielākā upe uz pussalas ir Kamčatka (Kamčatska), kas plūst no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem un ietek Ohotskas jūrā. Pussalas krastus raksturo stāvkrasti, līči un daļēji aktīvas vulkāniskas zonas.

Klima

Klima ir subarktiska ar spēcīgu jūras ietekmi: ziemeļos aukstāka un sausāka, austrumu piekrastē — mitrāka un mērenāka. Ziemas var būt bargas ar ilgu sals periodu, bet vasaras ir īsas un vēsas. Dažās vietās ir permafrosts, bet piekrastē temperatūras svārstības ir mazākas nekā iekšzemē.

Vulkāni un seismiskums

Kamčatka ir viena no pasaules augstākās vulkāniskās un seismiskās aktivitātes zonām. Uz pussalas ir simtiem vulkānu, no kuriem daudzi ir aktīvi. Pazīstamākie ir Klyučevskaja Sopka (Klyuchevskaya Sopka, apm. 4 750 m), Kronockijs (Kronotsky), Šiveliuča (Shiveluch), Bezimianny (Bezymianny) un Karymskij. Vulkānu izvirdumi, pelnu mākoņi un piem. lauksaimniecības un aviācijas riski regulāri ietekmē reģionu. Seismiskā aktivitāte ir bieža, un dažkārt notiek zemestrīces un cunami risks piekrastē.

UNESCO Pasaules mantojums

1996. gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts "Kamčatkas vulkānu" komplekss (Volcanoes of Kamchatka) par izcilu dabas vērtību: tur ietilpst daudzas vulkāniskas zonas, termālie avoti, geizeri un lielas, salīdzinoši neskartas ekosistēmas. Starp īpatnībām ir arī Gaizeru ieleja (Valley of Geysers) Kronockas rezervātā — viena no retajām šāda veida vietām pasaulē. UNESCO atzinusi šo teritoriju par nozīmīgu gan ģeoloģisku procesiem, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Flora un fauna

Kamčatkas dabas biotopi ir ļoti bagātīgi: no tuksnešveida vai tundras zonām līdz blīvām taigām. Pussalā sastopami lieli brūno lāču populācijas, vilki, lisas, jenoti, dažādas aļņu sugas, kā arī daudz putnu — tostarp Stelleras jūras ērglis. Upēs ik gadu pārvietojas milzīgas lašu (salmonu) skolas, kas ir būtiska barības bāze gan zivju ēdājiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Taču šīs ekosistēmas ir jūtīgas pret klimata pārmaiņām, piesārņojumu un intensīvu zveju.

Cilvēki, kultūra un ekonomika

Kamčatkas iedzīvotāji ir dažādu tautību: krievi, kā arī vietējie tautas — itelmeni, koriaki, evens un citi. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Petropavlovsk-Kamčatskijs, kas atrodas pussalas dienvidu piekrastē. Pamatnozare ir zvejniecība, zivju apstrāde un saistītā rūpniecība; turklāt pieaug tūrisms (ekotūrisms, vulkānu un lāču vērošana, makšķerēšana). Dažviet tiek attīstīta arī mežsaimniecība, enerģētika un mazākā mērā — ieguves rūpniecība.

Aizsardzība un tūrisms

Liela daļa pussalas ir aizsargājama: pastāv valsts biosfēras rezervāti, nacionālie parki un dabas liegumi (piem., Kronockas rezervāts, Kamčatkas nacionālais parks u. c.), kas sargā gan vulkāniskos kompleksus, gan unikālas dzīvotņu vietas. Tūrisms pieaug — daudzi ceļotāji ierodas, lai redzētu geizerus, kalnus, lāčus un aktīvos vulkānus. Tūrisma apmeklējumi bieži notiek ar gida pavadību un ar īpašiem drošības pasākumiem, jo vietām ir bīstama vulkāniskā un seismiskā aktivitāte.

Piekļuve

Pussala ir attāla un lielākoties grūti pieejama. Galvenais transporta mezgls ir lidosta un osta Petropavlovskā, ir iekšzemes avioreisi no Maskavas un citiem Krievijas centriem. Daudzas piekļuves vietas — īpaši rezervāti un vulkāniskās zonas — var sasniegt tikai ar helihopteru, laivu vai pa zemes ceļiem īsos vasaras mēnešos.

Riski un saglabāšana

Kaut arī Kamčatka saglabā lielu daļu savas dabiskās daudzveidības, reģionu apdraud pārzveja, klimata pārmaiņas, nelegāla medības un piesārņojums. Aizsardzības pasākumi un ilgstspējīgas tūrisma prakses ieviešana ir būtiski, lai saglabātu šo unikālo dabas mantojumu nākamajām paaudzēm.

Kamčatka piesaista gan zinātniekus, gan dabas mīļotājus ar savu dramatiski skaisto reljefu, aktīvajiem vulkāniem un bagāto dzīvotni — tā ir viena no nozīmīgākajām un interesantākajām dabas teritorijām Krievijas tālajos austrumos.

Meklēt pēc burta