Koordinātas: 55°N 150°E / 55°N 150°E / 55; 150

Ohotskas jūra ir Klusā okeāna rietumu daļas margināla jūra. Tā atrodas starp Kamčatkas pussalu austrumos, Kuriļu salām dienvidaustrumos, Hokaidas salu dienvidos, Sahalīnas salu rietumos un garu Sibīrijas austrumu piekrastes joslu (ieskaitot Šantara salas) rietumos un ziemeļos. Ziemeļaustrumu stūrī atrodas Šeļihovas līcis. Tas nosaukts Ohotskas, pirmās Krievijas pilsētas Tālajos Austrumos, vārdā.

Vispārīga informācija

Ohotskas jūra aptver plašu reģionu ar aptuveni 1,58 miljoniem km². Tā ir salīdzinoši dziļa jūra — vidējais dziļums ir ap ~850 m, bet maksimālais dziļums sasniedz vairākus tūkstošus metru (kurilu baseinos). Jūra ir relatīvi noslēgta, tai ir saites ar atklāto Kluso okeānu caur Kuriļu salām, un to no Dienvidiem nodala Hokaidas un Sahalīnas rajoni.

Ģeogrāfiskās robežas un savienojumi

  • Austrumos robežojas ar Kamčatkas pussalu.
  • Dienvidaustrumos to no Klusā okeāna šķir Kuriļu salas un to starpā esošie šaurumi.
  • Dienvidos pieiet pie Hokaidas, bet dienvidrietumos un rietumos to ierobežo Sahalīna un Sibīrijas piekraste.
  • Ziemeļos un ziemeļaustrumos iebrauc līči un plašas piekrastes līnijas, piemēram, Šeļihovas līcis.

Hidrometeoroloģija un ledus

Ohotskas jūrā valda auksts klimats. Ziemā plašas jūras platības pārklāj ledus — ledus sezona var ilgt vairākus mēnešus, īpaši ziemeļu rajonos, un likmju atkušana dažviet notiek tikai pavasarī vai vasaras sākumā. Aukstie straumi — tai skaitā Ojashio (Oyashio) straume no Klusā okeāna — piegādā barības vielas un veicina jūras produktivitāti.

Bioloģiskā daudzveidība un resursi

  • Ohotskas jūra ir ļoti bagāta zivju resursos — nozīmīgas ir populācijas kā baltās treses (pollock), lašiem un citām komerciālām sugām.
  • Tiek zvejotas arī jūras vēžveidīgās sugas (krabi) un gliemenes.
  • Reģionā sastopamas arī dažādas jūras zīdītāju sugas — vaļi, robežuros, roņi — un bagāta putnu fauna.

Tūrisms, ostas un ekonomiskā nozīme

Ohotskas jūra ir svarīga reģionālai zvejai un akvakultūrai. Galvenās piekrastes ostas un pilsētas ir, piemēram, Magadana, Ohotska un citi Krievijas Dienvidaustrumu tirdzniecības centri, kā arī Japānas Hokaidas pilsētas (piemēram, Abashiri un Monbetsu), kur attīstīts tūrisms, zveja un ledus sezona piesaista novērotājus. Kuģošanas apstākļus ierobežo ledus un vējaini laikapstākļi; vasarā jūra kļūst daudz pieejamāka.

Vēsture un cilvēku aktivitātes

Ohotskas jūra ir bijusi nozīmīgs reģions kopš Krievijas austrumu apgūšanas — zveja, kažokzvēru tirdzniecība un vēlāk rūpnieciska zveja ir ietekmējusi gan vietējo apkārtni, gan reģionālo ekonomiku. 20. gadsimta laikā jūra kļuva par intensīvas zvejas un rūpnieciskā izmantojuma zonu, kas radīja gan labumu, gan spiedienu uz dabas resursiem.

Vides jautājumi

  • Pārzveja un jūras resursu pārmērīga izmantošana radījusi spiedienu uz dažām zivju sugām.
  • Uzraudzība nepieciešama arī naftas, gāzes izpētes un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ — mainoties ledus režīmam, mainās arī ekosistēmas un kuģošanas iespējas.

Īsi fakti

  • Platība: apmēram 1,58 milj. km².
  • Vid. dziļums: ap ~850 m.
  • Galvenie robežšķirotāji: Kamčatka, Kuriļi, Hokaida, Sahalīna, Sibīrijas piekraste.