Okhotskas jūra — atrašanās vieta, robežas un ģeogrāfija
Okhotskas jūra — detalizēta atrašanās vieta, robežas un ģeogrāfija: Kamčatka, Kuriļu un Sahalīna, Šeļihova līcis, klimats, jūras ekosistēma un kartes.
Koordinātas: 55°N 150°E / 55°N 150°E / 55; 150
Ohotskas jūra ir Klusā okeāna rietumu daļas margināla jūra. Tā atrodas starp Kamčatkas pussalu austrumos, Kuriļu salām dienvidaustrumos, Hokaidas salu dienvidos, Sahalīnas salu rietumos un garu Sibīrijas austrumu piekrastes joslu (ieskaitot Šantara salas) rietumos un ziemeļos. Ziemeļaustrumu stūrī atrodas Šeļihovas līcis. Tas nosaukts Ohotskas, pirmās Krievijas pilsētas Tālajos Austrumos, vārdā.
Vispārīga informācija
Ohotskas jūra aptver plašu reģionu ar aptuveni 1,58 miljoniem km². Tā ir salīdzinoši dziļa jūra — vidējais dziļums ir ap ~850 m, bet maksimālais dziļums sasniedz vairākus tūkstošus metru (kurilu baseinos). Jūra ir relatīvi noslēgta, tai ir saites ar atklāto Kluso okeānu caur Kuriļu salām, un to no Dienvidiem nodala Hokaidas un Sahalīnas rajoni.
Ģeogrāfiskās robežas un savienojumi
- Austrumos robežojas ar Kamčatkas pussalu.
- Dienvidaustrumos to no Klusā okeāna šķir Kuriļu salas un to starpā esošie šaurumi.
- Dienvidos pieiet pie Hokaidas, bet dienvidrietumos un rietumos to ierobežo Sahalīna un Sibīrijas piekraste.
- Ziemeļos un ziemeļaustrumos iebrauc līči un plašas piekrastes līnijas, piemēram, Šeļihovas līcis.
Hidrometeoroloģija un ledus
Ohotskas jūrā valda auksts klimats. Ziemā plašas jūras platības pārklāj ledus — ledus sezona var ilgt vairākus mēnešus, īpaši ziemeļu rajonos, un likmju atkušana dažviet notiek tikai pavasarī vai vasaras sākumā. Aukstie straumi — tai skaitā Ojashio (Oyashio) straume no Klusā okeāna — piegādā barības vielas un veicina jūras produktivitāti.
Bioloģiskā daudzveidība un resursi
- Ohotskas jūra ir ļoti bagāta zivju resursos — nozīmīgas ir populācijas kā baltās treses (pollock), lašiem un citām komerciālām sugām.
- Tiek zvejotas arī jūras vēžveidīgās sugas (krabi) un gliemenes.
- Reģionā sastopamas arī dažādas jūras zīdītāju sugas — vaļi, robežuros, roņi — un bagāta putnu fauna.
Tūrisms, ostas un ekonomiskā nozīme
Ohotskas jūra ir svarīga reģionālai zvejai un akvakultūrai. Galvenās piekrastes ostas un pilsētas ir, piemēram, Magadana, Ohotska un citi Krievijas Dienvidaustrumu tirdzniecības centri, kā arī Japānas Hokaidas pilsētas (piemēram, Abashiri un Monbetsu), kur attīstīts tūrisms, zveja un ledus sezona piesaista novērotājus. Kuģošanas apstākļus ierobežo ledus un vējaini laikapstākļi; vasarā jūra kļūst daudz pieejamāka.
Vēsture un cilvēku aktivitātes
Ohotskas jūra ir bijusi nozīmīgs reģions kopš Krievijas austrumu apgūšanas — zveja, kažokzvēru tirdzniecība un vēlāk rūpnieciska zveja ir ietekmējusi gan vietējo apkārtni, gan reģionālo ekonomiku. 20. gadsimta laikā jūra kļuva par intensīvas zvejas un rūpnieciskā izmantojuma zonu, kas radīja gan labumu, gan spiedienu uz dabas resursiem.
Vides jautājumi
- Pārzveja un jūras resursu pārmērīga izmantošana radījusi spiedienu uz dažām zivju sugām.
- Uzraudzība nepieciešama arī naftas, gāzes izpētes un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ — mainoties ledus režīmam, mainās arī ekosistēmas un kuģošanas iespējas.
Īsi fakti
- Platība: apmēram 1,58 milj. km².
- Vid. dziļums: ap ~850 m.
- Galvenie robežšķirotāji: Kamčatka, Kuriļi, Hokaida, Sahalīna, Sibīrijas piekraste.
Ohotskas jūras karte
Ģeogrāfija
Ohotskas jūras platība ir 611 000 kvadrātkilometru. (1 583 000 km2 ). Vidējais dziļums ir 859 metri (2818 pēdas). Maksimālais dziļums ir 3 372 metri (11 063 pēdas). Rietumos ar Japānas jūru to savieno Sahalīnas līcis un Tatāru līcis, bet dienvidos - Perūzas šaurums.
Ziemā ceļošana pa Ohotskas jūru ir apgrūtināta vai pat neiespējama lielu ledus plūdu dēļ.
Izņemot Hokkaidō, kas ir viena no Japānas salām, jūru no visām pusēm ieskauj Krievijas Federācijas sauszeme. Šā iemesla dēļ to parasti uzskata par Krievijas daļu.
Širetoko nacionālais parks Hokaido, Hokaido, Ohotskas jūras piekrastē, Japāna
Salas
Dažas no Okhotskas jūras salām ir diezgan lielas. To vidū ir Japānas otrā lielākā sala Hokaido, kā arī Krievijas lielākā sala Sahalīna. Jonijas sala ir vienīgā sala atklātos ūdeņos. Tā pieder Krievijas Federācijas Habarovskas apgabalam. Lielākajā daļā jūras salu nav cilvēku, tāpēc tās ir ideāla vieta roņu, jūras lauvu, jūras putnu un citas jūras salu faunas vairošanai.
Ievērojamas jūras ostas
- Abashiri, Hokkaidō, Japāna
- Magadana, Magadana, Krievija
- Monbetsu, Hokkaidō, Japāna
- Palana, Kamčatka, Krievija
- Wakkanai, Hokkaidō, Japāna
Nagajevo līcis pie Magadanas, Krievija
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir Ohotskas jūras koordinātas?
A: Ohotskas jūras koordinātas ir 55°N 150°E.
J: Kas ir Ohotskas jūra?
A: Ohotskas jūra ir Klusā okeāna rietumu daļas margināla jūra.
J: Kādas ģeogrāfiskās īpatnības ieskauj Ohotskas jūru?
A: Austrumos atrodas Kamčatkas pussala, dienvidaustrumos - Kuriļu salas, dienvidos - Hokaido, rietumos - Sahalīna, bet ziemeļos un rietumos - Sibīrijas austrumu piekraste.
J: Kā sauc Ohotskas jūras ziemeļaustrumu stūri?
A: Ohotskas jūras ziemeļaustrumu stūri sauc par Šeļihovas līci.
J: Kāpēc tā ir nosaukta par Ohotskas jūru?
A: Ohotskas jūra ir nosaukta Ohotskas vārdā, kas bija pirmā Krievijas pilsēta Tālajos Austrumos.
Vai Šantara salas atrodas Ohotskas jūrā?
A: Jā, Šantara salas atrodas Okhotskas jūras austrumu Sibīrijas piekrastē.
J: Kas ir malu jūra?
A: Pierobežas jūra ir jūra, kas ir daļēji norobežota ar sauszemi un ir savienota ar lielāku ūdenstilpi.
Meklēt