Roņveidīgie (pinnipēdi) — definīcija, sugas, anatomija un uzvedība

Roņveidīgie ir roņi un to radinieki, kas pieder pie pusūdens jūras zīdītāju grupas. Plinipēdi ir plēsēju (Carnivora) kārtas dzīvnieki. Ir trīs roņu dzimtas: Odobenidae (jūras roņi), Otariidae (ausainie roņi, tostarp jūras lauvas un kažokzvēri) un Phocidae (īstie roņi).

Roņveidīgajiem ir slaids ķermenis un mucas forma. To ķermeņi ir labi piemēroti ūdens videi, kurā tie pavada lielāko daļu savas dzīves. Roņveidīgajiem roņu vietā ir plaukstas, lieli, kupli ķermeņi, suņveidīgas sejas un lielas acis. Atšķirībā no vaļveidīgajiem roņveidīgajiem uz sejas ir deguns, un katra deguna nāsis aizveras, kad roņveidīgais nokļūst zem ūdens. Tāpat kā vaļveidīgajiem, arī roņveidīgajiem tieši zem ādas ir biezs tauku slānis: šis tauku slānis nodrošina tiem siltumu aukstos ūdeņos un uztur barību laikā, kad barība nav viegli atrodama. Ja barību atrast nevar, tās pārtiek no taukiem, kas atrodas taukaudos.

Plinipēdi ir plēsēji. Tas nozīmē, ka tie ēd tikai gaļu (piemēram, zivis vai kalmārus), nevis augus. Tomēr gandrīz visus roņveidīgos var apēst polārlāči, haizivis un vaļi killeri.

Zoodārzos vai akvārijos roņi bieži tiek apmācīti, lai rādītu priekšnesumus. Tomēr Zviedrijā ir aizliegts apmācīt roni balansēt ar bumbu uz deguna.

Sugu daudzveidība un izplatība

Pasaulē ir ap 33 roņveidīgo sugas, kuras dzīvo gan polārajos, gan tropiskajos ūdeņos. Nozīmīgākās grupas un pazīstamākās sugas:

• Phocidae (īstie roņi) — piemēram, tracmāks ronis (harbour seal), pelēkais ronis (grey seal) un zilonronis (elephant seal).
• Otariidae (ausainie roņi) — tostarp jūras lauvas un kažokzvēru grupas; tie ir kustīgāki uz sauszemes, jo var izmantot priekšspuras staigāšanai.
• Odobenidae — morsa (vienīgā šīs dzimtas mūsdienu suga), kas atpazīstama pēc garajiem zobiņiem (iv) un masīvā ķermeņa.

Roņveidīgie apdzīvo plašu jūras areālu — no Gibraltāra un Vidusjūras līdz Arktikai, Antarktikai un tropu salām.

Anatomija un pielāgošanās ūdenim

• Spuras (flippers): priekšējās un aizmugurējās ekstremitātes pielāgotas peldēšanai; ausainajiem roņiem priekšspuras ir spēcīgākas un ļauj staigāt uz krasta.
• Blubrs un apmatojums: biezs tauku slānis (blubber) izolē no aukstuma un nodrošina enerģijas rezerves; apmatojums var būt blīvs (kažokzvēri) vai plānāks.
• Elpošana un niršana: roņi spēj ilgi zadržēt elpu (dažas sugas vairāku desmitu minūšu laikā), samazina sirds ritmu un pārdala skābekli svarīgākajiem orgāniem.
• Vibrisas (ūsas): jutīgas taustes kustības sensoras, kas palīdz atrast barību mālainos vai tumšos ūdeņos.

Barošanās, uzvedība un sociālā dzīve

Roņveidīgie galvenokārt barojas ar zivīm, kalmāriem, garnelēm un citiem jūras nektoniem. Dažas lielākas sugas — piemēram, jūras zilonis — var iecienīt arī lielākus zivju un bezmugurkaulnieku resursus. Barības meklēšana notiek gan pa dienu, gan naktī, un daudzas sugas veic dziļas niršanas, lai iegūtu pārtiku.

Sociālā uzvedība atšķiras: daži roņi ir ļoti sabiedriski un veido lielas kolonijas vai atpūtas platības (haul-out sites), bet citi ir samērā vientuļnieciski. Reprodukcijas laikā daudzu sugu tēvi veido teritorijas vai "haremus", aizsargājot sieviešu grupas.

Vairošanās un attīstība

Parasti roņu vairošanās rit gada noteiktā sezonā. Dažām sugām ir novēlotā implatācija (delayed implantation), kas ļauj pēcnācēju dzimšanu izlaist izdevīgākā laikā. Grūsnība kopumā var ilgt ap 9–11 mēnešiem (ieskaitot novēloto implantāciju). Pēc piedzimšanas ronēni parasti ir pelēki vai gaiši, ātri apgūst sūkāšanu — mātes piens ir ļoti taukains, kas nodrošina ātru augšanu. Dažkārt mātes īsā periodā (dažas dienas vai nedēļas) baro un pēc tam atstāj mazuļus, lai meklētu pārtiku.

Dabiskie plēsēji un draudi

Kā norādīts, polārlāči, haizivis un vaļi killeri apēd roņus. Papildus dabiskajiem plēsējiem cilvēka darbība rada būtiskus draudus: komerciāla medības vēsturē iznīcināja populācijas, mūsdienās — klimata pārmaiņas (ledāja kušana ietekmē atkarīgas sugas), piesārņojums, jūras tīklojumu un zvejas ierīču slazdi, dzīvesvietu zudums un slimības.

Aizsardzība un saglabāšana

Daudzas roņu populācijas tagad ir aizsargātas ar starptautiskām konvencijām un nacionālajiem likumiem. Tomēr dažas sugas ir joprojām kritiski apdraudētas (piemēram, Vidusjūras ronis un Havaju jūras ronis). Aizsardzības pasākumi ietver medību ierobežojumus, pārtikas resursu pārvaldību, tīklu un atkritumu kontroli jūrā, kā arī aizsargātas teritorijas izveidi.

Attiecības ar cilvēku un kultūru

Roņi ir bijuši svarīgi cilvēkiem gan kā barības avots, gan kultūras simboli daudzās piekrastes kopienās. Mūsdienās daudzi roņi tiek vēroti tūrisma nolūkos (wildlife watching), kā arī tiek turēti zoodārzos un akvārijos izglītības un atpūtas nolūkos. Kā minēts, dažviet praktizēta roņu apmācība — taču ir arī sabiedrības diskusijas par dzīvnieku labturību; piemēram, Zviedrijā ir ierobežojumi attiecībā uz konkrētām triku apmācībām.

Kopsavilkums

Roņveidīgie (pinnipēdi) ir daudzveidīga jūras zīdītāju grupa, kas ir cieši pielāgota gan ūdens, gan sauszemes dzīvei. Viņi spēlē nozīmīgu lomu jūras ekosistēmās kā plēsēji un ir pakļauti gan dabiskajiem, gan cilvēka radītajiem draudiem. Aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība ir būtiska, lai saglabātu šo sugu daudzveidību nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir roņveidīgie?

J: Cik ir roņu dzimtu?

J: Kā izskatās roņu ķermenis?

J: Kā roņveidīgie elpo zem ūdens?

J: Ar kādu barību barojas roņveidīgie?

J: Vai savvaļā roņveidīgie ir neaizsargāti pret plēsējiem?

Meklēt pēc burta