Delfīni
Delfīni ir vaļveidīgo kārtas zīdītāji. Tie ir daļa no zobaino vaļu dzimtas. Parasti tie pieder pie mazākiem vaļiem. Lielākā daļa dzīvo sāļūdens okeānos, bet daži dzīvo upēs - ir okeāna delfīni un upju delfīni. Delfīnu garums ir no 1,5 metriem līdz 4 metriem, bet lielākais delfīns - vaļu killer (jeb orka) - var būt līdz pat 8 metriem (26 pēdām) garš.
Nosaukums "delfīns" cēlies no sengrieķu δελφίς (delphis), kas nozīmē "ar dzemdi", jo sākotnēji tika uzskatīts par zivi ar dzemdi. Tagad zināms, ka tas ir zīdītājs, turklāt diezgan inteliģents zīdītājs. Delfīni elpo gaisu. Delfīna deguns atrodas galvas augšpusē, tāpēc delfīns var viegli elpot ūdens virspusē. Delfīnu ādai nav zvīņu. Tā ir mīksta un gluda. Tomēr tā ir ļoti stingra, jo delfīniem ir daudz muskuļu. Lai atrastu barību, delfīni izmanto eholokāciju.
Vispazīstamākais delfīnu veids - delfīns.
Izskats
Pelēkā, gluda un gumijota delfīna āda ir pelēka, gluda un gumijota.
Sociālie peldētāji
Delfīni peld "pulkos"; ļoti lielu pulku sauc par ganāmpulku. Tie ir ļoti sociāli un palīdz cits citam cīnīties ar plēsējiem. Šādā veidā delfīni ir cīnījušies ar haizivīm. Viņi var nogalināt lielas haizivis, ar purniem un galvām tās dauzot atkal un atkal. Viņi rūpējas par mazuļiem, kad mātēm ir jāatstāj mazuļi, lai medītu barību. Jaunekļiem nepieciešams elpot biežāk nekā pieaugušajiem, un barība var atrasties dziļākos ūdeņos.
Dzīvotvieta
Trīs no četrām upes delfīnu sugām dzīvo saldūdens upēs. La Plata delfīni dzīvo sālsūdens grīvās un okeānā. Ūdens piesārņojums un biotopu zudums apdraud dažus delfīnus, jo īpaši tos, kas dzīvo upēs un grīvās.
Miega režīms
Delfīni neguļ parastā veidā. Viņiem ir divas smadzeņu puses, kuras viņi izmanto miegam. Viena puse guļ, bet otra ir nomodā. Kamēr viņi guļ, viņi tur vienu aci atvērtu, lai uzmanītu plēsējus. Delfīni guļot ar atvērtu ārējo aci peld arī apļos, lai uzmanītos no briesmām.
Delfīni (un citi vaļveidīgie) guļ ūdenī. Briesmas rada haizivis. Guļot ūdenī, dzīvniekiem ir dažādas miega stadijas. Miega laikā tie veic dažas uzvedības darbības: tie laiku pa laikam izkāpj uz ūdens, lai elpotu, un lielāko daļu laika tiem ir atvērta acs. Dažādām sugām vai grupām šīs detaļas atšķiras. Šīs uzvedības acīmredzamā funkcija ir plēsoņa atklāšana. Līdzīgi pielāgojumi ir arī roņveidīgajiem, piemēram, roņiem.
Jūtas
Delfīnu smadzenes pēc izmēra un attīstības ir līdzīgas cilvēka smadzenēm. Delfīniem ir saprātīga redze. Viņi var vērot lietas ūdenī, un viņi spēj saskatīt arī krāsas. Viņi redz arī tumšās vietās.
Delfīnu dzirde ir labāka nekā redze. Aiz acīm ir mazi caurumiņi, un tās ir delfīnu ausis. Delfīni var dzirdēt skaņas zem ūdens. Viņi var ļoti labi noteikt skaņas virzienu.
Delfīni un cilvēki
Mitoloģija
Delfīniem jau izsenis ir bijusi nozīmīga loma cilvēku kultūrā. Delfīni ir bieži sastopami grieķu mitoloģijā, un senajā Grieķijā ir daudz monētu, uz kurām attēlots cilvēks, zēns vai dievība, kas jāj uz delfīna muguras. Senie grieķi atzinīgi vērtēja delfīnus; ieraudzīt delfīnus, kas brauc kuģa pavadā, tika uzskatīts par labu zīmi. Hinduistu mitoloģijā Gangas upes delfīns ir saistīts ar Gangas upes dievību Gangu.
Virtuve
Delfīnu gaļu ēd dažās valstīs, tostarp [Japānā] un Peru (kur to dēvē par chancho marino jeb "jūras cūkgaļu"). Japāna, iespējams, ir vispazīstamākais un vispretrunīgākais piemērs, taču delfīnu ēšana nav tik izplatīta.
Delfīnu terapija
Delfīnu terapiju dažkārt izmanto cilvēkiem ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem. Tā ietver kontaktu ar apmācītiem delfīniem. Nav vienprātības par to, vai tā ir labāka par parastajām ārstēšanas metodēm. Zinātnieki turpina delfīnu terapijas izpēti.
Freska ar delfīniem, ap 1600. gadu p.m.ē., Knossā, Krētā.
Delfīnu sašimi šķīvis.
Taksonomija
Okeāna delfīni (Delphinidae)
Daži piemēri:
- Delphinus ģints
- Parastais delfīns (Delphinus delphis)
- Tursiops ģints
- Peldspalvainais delfīns (Tursiops truncatus)
- Orcinus ģints
- Orka (Orcinus orca)
- Feresa ģints
- Pygmejs vaļveidīgais dzelkņu haizivs Feresa attenuata
- Pseudorca ģints
- Likteņzivs Pseudorca crassidens
- Ģints Globicephala
- Garspuru pilotvaļnis Globicephala melas
- Īspuru raibspuru loča vaļs Globicephala macrorhynchus
- Peponocephala ģints
- Melonegļzivs Peponocephala electra
Upes delfīni
- Amazones upes delfīns jeb Boto (Inia geoffrensis)
- Ķīnas upes delfīns jeb Baiji (Lipotes vexillifer) (iespējams, izmiris)
- La Plata delfīns (Pontoporia blainvillei)
- Dienvidāzijas upes delfīns Platanista gangetica
- Indas upes delfīns (Platanista gangetica minor)
- Gangas upes delfīns (Platanista gangetica gangetica)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir delfīni?
A: Delfīni ir daļa no zobainajiem vaļiem, bet tie ir vieni no mazākiem vaļiem.
J: Kur dzīvo lielākā daļa delfīnu?
A: Lielākā daļa delfīnu dzīvo sāļūdens okeānos, bet daži dzīvo upēs.
J: Kādi ir delfīnu izmēri?
A: Delfīnu garums ir no 1,5 metriem līdz 4 metriem, bet lielākais delfīns - vaļu slepkava - var būt līdz pat 8 metriem (26 pēdām) garš.
Vai delfīni dzīvo grupās?
A: Jā, visi delfīni dzīvo grupās, ko sauc par "punduriem".
J: Ar ko delfīni pārtiek?
A: Delfīni ēd zivis, un tie dzenas pēc zivīm grupās, lai apēstu pēc iespējas vairāk zivju.
J: Kāpēc delfīni apdraud haizivis?
A: Delfīni var palīdzēt cits citam cīnīties ar plēsējiem, un tie var nogalināt lielas haizivis, ar purniem un galvām dauzot tās atkal un atkal.
J: Kas apdraud delfīnus?
A.: Ūdens piesārņojums un dzīvotņu zudums apdraud dažus delfīnus, īpaši tos, kas dzīvo upēs un upju grīvās.
