Zivis
Zivis (daudzskaitlī: zivis) ir ūdens mugurkaulnieku grupa, kas dzīvo ūdenī un elpo (iegūst skābekli) ar žaunām. Tām nav ekstremitāšu, piemēram, roku vai kāju, un tām ir cipari (pirksti). Šī definīcija nav gluži pareiza: dažas abinieku dzimtas zivis arī dzīvo ūdenī un tām ir ārējās žaunas, bet tās nav zivis.
Agrāk zivis bija mugurkaulnieku klase. Tagad šis termins aptver piecas ūdens mugurkaulnieku klases:
† Bruņotas zivis
Skrimšļainas zivis
Plakanspuru zivis
Zivju ir vairāk nekā četrkājaino (sauszemes mugurkaulnieku): ir aprakstītas vairāk nekā 33 000 zivju sugu. Zivis parasti klāj zvīņas. Tām ir divi pāru spuru komplekti un vairāki nepāru spuru komplekti. Lielākā daļa zivju ir aukstasiņu (poikilotermi). Zivis skābekli uzņem no ūdens, izmantojot žaunas. Ir daudz dažādu zivju sugu. Tās dzīvo saldūdenī ezeros un upēs un sālsūdenī okeānā. Dažas zivis ir mazākas par vienu centimetru. Lielākā zivs ir vaļhaizivs, kas var būt gandrīz 15 metrus gara un svērt 15 tonnas. Lielākā daļa zivju dzīvo ūdenī. Zivju grupai, ko sauc par plaušu zivīm, ir attīstījušās plaušas, jo tās dzīvo upēs un baseinos, kas noteiktās gada daļās izžūst. Tās ierokas dubļos un aestivē, līdz ūdens atgriežas.
Kladistikā "zivs" ir parafilētisks termins, jo tai nav monofilētiskas pēcnācēju grupas. Tas neietver sauszemes mugurkaulniekus vai tetrapodus, kas cēlušies no zivīm.
Šis ir viens no pirmajiem mākslas darbiem - zivs skulptūra; vecums:aptuveni 40 000 gadu.
Zilā haizivs
Karpas
Zivīm ir dažādas formas un izmēri. Šis ir jūras pūķis (kira), tuvs jūras zirdziņa radinieks. Tie maskējas kā peldošas jūras aļģes.
Dunkleosteus - milzu bruņots artrodīrs no vēlā devona perioda. Līdz 6 metrus garais bruņurupucis dzīvoja Ziemeļamerikas iekšējās jūrās.
Zivis vai zivis?
Lai gan šie vārdi bieži tiek lietoti savstarpēji aizvietojami, tiem ir atšķirīgas nozīmes. Zivis lieto vai nu kā lietvārdu vienskaitlī, vai arī lai apzīmētu vienas sugas īpatņu grupu. Ar terminu "zivis" apzīmē dažādu sugu īpatņu grupu.
Zivju veidi
Zivis, kas ir senākā mugurkaulnieku grupa, ietver ļoti daudz dažādu sugu, sākot no vidējā ordovika (pirms aptuveni 490 miljoniem gadu) līdz pat mūsdienām. Šīs ir galvenās grupas:
- Agnatha: zivs bez žokļiem. Kambrijs līdz mūsdienām.
- Pteraspīdi: galvas vairogi
- Anaspīdi: žaunas atvērtas kā caurumi. Silūrs līdz devona beigām.
- Cephalaspids: agrīnās zivis bez žokļiem
- Manguļi: dzīvi ektoparazīti
- Osteostraci: bezžokļa zivis ar kaula bruņām.
- Gnathostomata: žokļainās zivis. Ietver visus tipus, ko parasti sauc par zivīm, izņemot nēģus.
- Plakodermi: stipri bruņotas zivis
- Chondrichthyes: skrimšļveidīgās zivis: haizivis, rajas un rajas.
- Acanthodii: izmirušas dzeloņhaizivis
- Osteichthyes: kaulainas zivis.
- Actinopterygii: starveidīgās zivis.
- Chondrostei: stores un daži citi agrīnie veidi.
- Neopterigiji: pirmo reizi novēroti vēlākajā permā, vieglāki un ātrāk pārvietojas nekā iepriekšējās grupas.
- Sarcopterygii: plēvspuru zivis
- Dipnoi: plaušu zivis; saglabājušās astoņas ģintis.
- Koelakanti: saglabājušās divas sugas. Tie, iespējams, bija tetrapodiem radniecīga grupa.
Daži dzīvnieki, kuru nosaukumā ir vārds "zivs", patiesībā nav zivis: Vēži ir vēžveidīgie, bet medūzas ir vēžveidīgie. Daži dzīvnieki izskatās kā zivis, bet tie nav zivis. Piemēram, vaļi un delfīni ir zīdītāji.
Anatomija
Kaulu un skrimšļainas zivis
Lielākajai daļai zivju ir kauli. Dažām zivīm, piemēram, haizivīm un raju dzimtas zivīm, nav īstu kaulu. To skelets ir veidots no skrimšļiem, tāpēc tās sauc par skrimšļainām zivīm.
Zivju zvīņas
Visas zivis ir klātas ar pārklājošām zvīņām, un katrai lielākai zivju grupai ir savs īpašs zvīņu veids. Teleostu ("mūsdienu" zivju) zvīņas ir tā sauktās leptoīdās zvīņas. Tās aug koncentriskos apļos un pārklājas virzienā no galvas uz asti kā jumta dakstiņi. Haizivīm un citām hondrihtēm ir plakoidālas zvīņas, kas veidotas no zobu zobiņiem. Tās arī pārklājas virzienā no galvas uz asti, veidojot stingru ārējo slāni. Haizivju ādu var iegādāties kā šagreēnu - ādu, kas oriģinālā veidā vienā virzienā ir gluda, bet otrā - raupja. Lietošanai to var pulēt, taču tās tekstūra vienmēr ir raupja un izturīga pret slīdēšanu.
Zvīņas parasti klāj gļotu kārtiņa, kas atvieglo pārvietošanos ūdenī un padara zivi plēsējam slidenāku.
Lampanyctodes hectoris anatomija 1. operculum (žaunu apvalks) 2 un 5. sānu līnija 3. muguras spuras 4. tauku spuras 6. astes spuras 7. anālās spuras 8. fotofori 9. iegurņa spuras pārī 10. krūšu spuras (pārī).
Saldūdens zivis
41% visu zivju dzīvo saldūdenī. Ir arī dažas svarīgas zivis, kas vairojas upēs un pārējo mūžu pavada jūrā. Piemēram, laši, foreles, jūras nēģi un trīsspuru nēģi. Dažas citas zivis dzimst sālsūdenī, bet lielāko daļu pieaugušā mūža dzīvo saldūdenī, piemēram, zuši. Šādas sugas maina savu fizioloģiju, lai pielāgotos sāls daudzumam ūdenī.
Peldēšana
Zivis peld, pieliekot spēku pret apkārtējo ūdeni. Ir izņēmumi, bet parasti tas notiek, zivij saraujot muskuļus abās ķermeņa pusēs, lai radītu lieces viļņus, kas pārvietojas visā ķermeņa garumā no deguna līdz astei un parasti kļūst arvien lielāki. Lielākā daļa zivju vilkmi rada, izmantojot sānu kustības ar ķermeni un astes spuru (astes spuru). Tomēr ir arī sugas, kas pārvietojas, galvenokārt izmantojot vidējo un pāra spuras. Pēdējā grupa gūst labumu no iegūtās manevrēšanas spējas, kas nepieciešama, piemēram, dzīvojot koraļļu rifos. Taču tās nevar peldēt tik ātri kā zivis, kas izmanto ķermeni un astes spuras.
Muskuļi
Zivis var peldēt lēni daudzas stundas, izmantojot sarkanās muskuļu šķiedras. Tās veic arī īsus, ātrus lēcienus, izmantojot baltos muskuļus. Abiem muskuļu veidiem ir būtiski atšķirīga fizioloģija. Sarkanās šķiedras parasti atrodas līdzās daudz lielākam skaitam balto šķiedru.
Baltās šķiedras enerģiju iegūst, ogļhidrātu glikogēnu pārvēršot laktātā (pienskābē). Tā ir anaerobā vielmaiņa, proti, tai nav nepieciešams skābeklis. Tās tiek izmantotas ātriem, īsiem sprādzieniem. Kad muskuļos uzkrājas pienskābe, tie pārstāj darboties, un ir nepieciešams laiks, lai laktāts tiktu izvadīts un glikogēns aizstāts. Izmantojot baltās šķiedras, zivis īsos uzplaiksnījumos var sasniegt ātrumu līdz 10 garumiem sekundē.
Ilgstošai peldēšanai sarkanajām šķiedrām nepieciešams skābeklis. Skābekļa pievadei jābūt pastāvīgai, jo šīs šķiedras darbojas tikai aerobā. Tās ir sarkanas, jo ir bagātīgi apgādātas ar asinīm un satur mioglobīnu. Mioglobīns transportē skābekli uz oksidācijas sistēmām. Sarkanie muskuļi enerģiju iegūst, oksidējot taukus, kuru enerģija svara attiecībā pret svaru ir divreiz lielāka nekā ogļhidrātu vai olbaltumvielu enerģija. Izmantojot sarkanās šķiedras, zivis var ilgstoši uzturēt ātrumu 3-5 garumu sekundē.
Peldēšana grupās
Daudzas zivis peld grupās. Zivju pulciņi var kopā peldēt lielus attālumus, un tos var vajāt plēsēji, kas arī peld pulciņos. Gadījuma grupas sauc par "sēkļiem".
Ķermeņa forma
Zivs ķermeņa forma ir svarīga tās peldēšanai. Tas ir tāpēc, ka racionāla ķermeņa forma mazina ūdens pretestību. Šeit ir dažas izplatītākās zivju formas:-
Racionalizācija
Attēlā pa labi redzama haizivs. Šīs haizivs formu sauc par fusiformu, un tā ir olveida forma, kuras abi gali ir smaili. Tā ir vislabākā forma ātrai pārvietošanai ūdenī. Zivis ar fusiformas formu var vajāt upuri un ātri izbēgt no plēsējiem. Daudzas no tām dzīvo atklātā okeānā un nepārtraukti peld, piemēram, marlinas, zobenzivis un tunzivis. Līdzīgas formas ir arī ihtiozauriem, cūkdelfīniem, delfīniem un killer vaļiem. Tas ir konverģentas evolūcijas piemērs.
Zušveidīgais
Zušu ķermeņa garā, lentei līdzīgā forma liecina par citu formu. Tas ļauj tiem paslēpties spraugās, ātri izspraukties, lai sagūstītu upuri, un pēc tam ātri atgriezties slēptuvē.
Plekstveidīgās zivis
Plekstveidīgās zivis dzīvo okeāna vai ezera dibenā. Lielākā daļa no tām izmanto maskēšanos: tās maina krāsas, lai pielāgotos okeāna dibenam.
Saspiests
Saspiestas formas zivīm ir plakani, vertikāli ķermeņi ar vienu aci katrā pusē. Tās peld vertikāli un var būt ļoti tievas. Tās parasti dzīvo rifos, kur to plakanie ķermeņi var ieslīdēt starp koraļļiem, sūkļiem un akmeņiem, slēpdamās no plēsējiem. Angelzivis, ķirurģiskās zivis un tauriņzivis ir saspiestas zivis.
Pieaugušai plekstei abas acis ir ķermeņa augšdaļā.
Šīs haizivs raķetes forma padara to par efektīvu peldētāju. Tā ir ātra īsos attālumos.
Zivis kā pārtika
Daži cilvēki ēd daudz dažādu zivju. Tās ir karpas, mencas, siļķes, asari, sardīnes, stores, tilapijas, foreles, tunzivis un daudzas citas. Personu, kas pērk un pārdod zivis pārtikai, sauc par zivju tirgotāju.
Vārds zvejot tiek lietots arī attiecībā uz zivju ķeršanu. Cilvēki ķer zivis ar maziem tīkliem no ūdens malas vai no mazām laivām, vai ar lieliem tīkliem no lielām laivām. Cilvēki var arī ķert zivis ar makšķerēm un zivju āķiem ar ēsmu. To bieži sauc par makšķerēšanu. Makšķernieki izmanto arī dažāda veida ēsmas.
Tā kā cilvēki pārtikā vai citām vajadzībām nozvejo pārāk daudz zivju, jūrā to paliek arvien mazāk. Šo problēmu sauc par pārzveju.
Koi (un zelta zivtiņas) Ķīnā un Japānā jau gadsimtiem ilgi tiek turētas dekoratīvos dīķos.
Zivis kā mājdzīvnieki
Selektīvā karpu audzēšanā Japānā no tām izveidojās pieradinātās koi, bet Ķīnā - zelta zivtiņas. Šī audzēšana sākās pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Ķīnieši zelta zivtiņas iekštelpās ieveda Song dinastijas laikā. Tās turēja lielos keramikas traukos. Tagad mēs to darām stikla akvārijos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zivis?
A: Zivis ir dzīvnieku grupa ar kauliem, kas dzīvo ūdenī un elpo (iegūst skābekli) no žaunām.
J: Cik ir zivju klases?
A: Ir piecas zivju klases: Zivis bez žokļiem, bruņveidīgās zivis, skrimšļveidīgās zivis, starveidīgās zivis un plēvspuru zivis.
Vai ir vairāk zivju sugu nekā četrkājaino dzīvnieku?
A: Jā, ir aprakstītas vairāk nekā 33 000 zivju sugu.
J: Kādas fiziskās īpašības piemīt lielākajai daļai zivju?
A: Lielākajai daļai zivju ir divi pārīšu spuru komplekti un vairāki nepārīšu spuru komplekti, un parasti tās klāj zvīņas. Tās parasti ir arī aukstasinīgas (poikilotermās).
J: Kur dzīvo lielākā daļa zivju?
A: Lielākā daļa zivju dzīvo saldūdenī ezeros un upēs vai sālsūdenī okeānos.
Kāds ir lielākais zivju veids?
A: Lielākā zivs ir vaļhaizivs haizivs, kas var būt gandrīz 15 metrus gara un 15 tonnas smaga.
J: Vai angļu valodas vārds "fish" ir zinātniski precīzs? At: Nē, angļu valodas vārds "fish" precīzi neatbilst kladistikai, kas ir zinātnisks veids, kā dzīvās radības iedalīt grupās; tas ir parafilisks vārds, kas nozīmē, ka dzīvnieki, kurus angļu valodā sauc par "fish", neiekļaujas tikai vienā filumā. Daži zivju veidi var būt ciešāk saistīti ar sauszemes dzīvniekiem nekā ar citiem zivju veidiem.
