Actinopterygii — starveidīgās zivis: sugas, īpašības un izplatība

Uzzini visu par Actinopterygii — starveidīgajām zivīm: sugas, īpašības un izplatība saldūdenī un jūrā, atklājot to ~25 000 sugu daudzveidību.

Actinopterygii ir starveidīgo zivju klase.

Spuras stariem aprīkotas zivis savu nosaukumu ieguvušas no tā, ka tām ir lepidotrihi jeb "spuras stari". To spuras veido ādas tīkls, ko atbalsta kaulaini vai ragaini dzelkšņi ("stari"). Šī uzbūve atšķir starveidīgās zivis no gaļainajiem spuru (lapeiņveidīgo) zivīm, kas pieder pie Sarcopterygii.

Aktinopteriju dzimtas dzīvnieki ir lielākā mugurkaulnieku klase. Ir apmēram 30 000–33 000 zināmu sugu, un šo grupu pārstāv gan nelieli, gan ļoti lieli ekoloģiskie veidi. Tie sastopami gan saldūdens, gan jūras vidē, sākot no jūras dziļumiem līdz pat augstkalnu strautiem. Lielākā daļa no dzīvajām sugām ir teleosti, kas ir ļoti daudzveidīga un evolucionāri veiksmīga grupa.

Īpašības

• Spuras stari (lepidotrihi). Starveidīgo galvenā pazīme — spuras atbalstošie stari, kas var būt kaulaini vai ragaini un atbalsta ādas lameles.
• Skelets. Lielākajai daļai aktinopterigiju skelets ir kaulains; ir gan primitīvākas formas ar ganoidveida skalmām, gan modernas teleostu sugas ar plānākām citoidām skalām (cycloid, ctenoid).
• Elpošana un peldošā spēja. Elpo ar žaunām; daudziem ir peldošā pūslis (bufoam), kas nodrošina peldošanos un dažkārt kalpo arī gāzu apmaiņai.
• Formu un izmēru diapazons. Izmēri svārstās no dažiem centimetriem līdz vairākiem metriem. Dažas sugas ir plēsīgas, citas — fitoplanktona vai bentosa barotnes specialisti.

Izplatība un dzīvesveidi

Actinopterygii ir kosmopolītiski — tie sastopami visos saldūdens un jūras biotopos. Dažas sugas pielāgojušās ekstrēmiem apstākļiem: dziļūdens zonām, sālstuma svārstībām, ātrām upēm vai staignām purviem. Starp adaptācijām ir kamuflāža, bioluminiscence, elektriskā uztvere vai īpašas barošanās stratēģijas.

Sugu daudzveidība, evolūcija un nozīme

Starveidīgās zivis evolucionēja Devonā un to diversifikācija īpaši strauji norisinājās pēc mezozoja. Mūsdienās teleosti veido pārliecinošu lielāko daļu actinopterigiju sugu, un tajā ietilpst lielākā daļa ekonomiski nozīmīgo zvejas un akvakultūras sugu.

Cilvēkam nozīmīgums

• Ekonomika. Daudzas aktinopterigiju sugas ir nozīmīgas komerciālai zvejai un akvakultūrai (piem., lasis, tunci, mencas, karpas un daudzas piejūras zivju sugas).
• Uzturs un kultūra. Zivis ir galvenais olbaltumvielu avots miljoniem cilvēku; tās arī ir populārs hobijs (akvāriju audzēšana).
• Bioloģiskie pētījumi. Teleosti (piem., zebrafish — Danio rerio) ir svarīgi modeļorganismi molekulārbioloģijā un attīstības bioloģijā.

Starveidīgo zivju grupa ir ārkārtīgi daudzveidīga gan pēc morfoloģijas, gan ekoloģijas, un tās turpina būt centrāla nozīme jūras un saldūdens ekosistēmās, kā arī cilvēku sabiedrībās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aktinopterijas?

J: Kāpēc tās sauc par starveidīgajām zivīm?

J: Kāda ir atšķirība starp spuras spuras spīdspuru zivīm un zarkveidīgajām zivīm (Sarcopterygii)?

Vai aktinopteriju dzimtas dzīvnieki ir lielākā mugurkaulnieku klase?

J: Cik ir aktinopteriju sugu?

J: Kur var atrast aktinopteriānus?

J: Kāds ir visizplatītākais aktinopterģu veids?

Meklēt pēc burta