Chondrostei
Chondrostei ir spīdspuru zivju (Actinopterygii) apakšklase. To vidū ir stores, milzīgas zivis, kas ir ikrus saturošas zivis.
Chondrostei galvenokārt ir skrimšļainas zivis ar nelielu pārkaulošanos. Ir 52 sugas, kas iedalītas divās kārtās. Šīs kārtas ir Acipenseriformes (stores un airzivis) un Polypteriformes (niedru zivis un bihiri).
Šo grupu dažkārt klasificēja kopā ar haizivīm: līdzība ir acīmredzama, ne tikai hondrosteņiem lielākoties trūkst kaulu, bet arī žokļa uzbūve ir līdzīgāka haizivīm nekā citām kaulainajām zivīm. Abām sugām trūkst zvīņu (izņemot polipteriformas). Papildu kopīgas pazīmes ir spirakulas un stērsteņu gadījumā - heterocerkāla aste (skriemeļi iestiepjas astes spuras lielākajā daivā). Tomēr fosiliju dati liecina, ka šīm zivīm ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu likties pēc to ārējā izskata.
Evolūcija
Tiek uzskatīts, ka hondrosteņu priekšteči bija kaulainas zivis, bet vēlākā evolūcijas gaitā šī īpašība tika zaudēta, kā rezultātā kļuva vieglāka. Vecākām hondrosteām ir vērojami skeleta pārkaulošanās pirmsākumi, kas liecina, ka šīm zivīm šis process ir aizkavējies, nevis zudis.
Mezozoja sākumposmā vairākas zivju dzimtas sāka attīstīt pielāgojumus, kas padarīja tās vieglākas, ātrākas un efektīvākas plēsējas. Hondrosteņi izvēlējās radikālu pieeju. Skrimšļi ir vieglāki par kauliem, un viņi aizkavēja kaulu attīstību, lai tie attīstītos tikai vecākām zivīm. Viņi pilnībā zaudēja augšžokļa kaulus. Citas izmaiņas ļāva viņiem izstumt žokli uz priekšu, lai sagrābtu upuri.
Kāpēc hondrosteāņi reaģēja ar šādu pilnīgu reorganizāciju? Acīmredzot selekcijas spiediens bija ļoti spēcīgs. Tomēr vienā ziņā viņi bija gandrīz unikāli. Reti sastopamie dzīvnieki piedzīvoja poliploīdiju, turklāt vairākas reizes. Divu hromosomu komplektu (diploīdu) vietā hondrosteņiem ir 8 vai 16 hromosomu komplekti. Šādas krasas ģenētiskas izmaiņas varēja dot iespēju strauji un krasi pārkārtot ķermeņa plānu.
Parafilija
Chondrostei ir parafilēti. Šajā grupā nav visu tās pēcnācēju. Tāpēc agrāk vai vēlāk tā tiks reorganizēta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hondrostei?
A: Chondrostei ir raju dzimtas zivju apakšklase.
J: Kādas zivju grupas ietilpst Chondrostei grupā?
A: Chondrostei ir divas kārtas: Acipenseriformes (stores un airzivis) un Polypteriformes (niedru zivis un bičīri).
J: Kāda veida zivis ir stores?
A: Sturdeoni ir milzīgas zivis, no kurām iegūst ikrus.
J: Kādas ir hondrostei un haizivju līdzības?
A: Gan hondrostei, gan haizivīm ir līdzīga žokļa uzbūve, un tām lielākoties trūkst kaulu; abām nav zvīņu (izņemot polipteriformas), un tām ir tādas kopīgas pazīmes kā spirakulas un heterokarāla aste.
J: Ar ko hondrostei atšķiras no citām kaulainajām zivīm?
A: Chondrostei ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu šķist pēc to ārējā izskata.
J: Cik sugu ir Chondrostei?
A: Chondrostei ir 52 sugas.
J: Ko liecina fosiliju liecības par Chondrostei?
A: Fosiliju dati liecina, ka Chondrostei ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu likties pēc to ārējā izskata.
