Hondrostei — skrimšļainu spīdspuru zivju apakšklase: stores un niedru zivis
Hondrostei: uzzini par skrimšļainām spīdspurām — stores (Acipenseriformes) un niedru zivis (Polypteriformes), to anatomiju, sugas un evolūciju.
Chondrostei ir spīdspuru zivju (Actinopterygii) apakšklase. To vidū ir stores, milzīgas zivis, kas ir ikrus saturošas zivis.
Chondrostei galvenokārt ir skrimšļainas zivis ar nelielu pārkaulošanos. Ir 52 sugas, kas iedalītas divās kārtās. Šīs kārtas ir Acipenseriformes (stores un airzivis) un Polypteriformes (niedru zivis un bihiri).
Šo grupu dažkārt klasificēja kopā ar haizivīm: līdzība ir acīmredzama, ne tikai hondrosteņiem lielākoties trūkst kaulu, bet arī žokļa uzbūve ir līdzīgāka haizivīm nekā citām kaulainajām zivīm. Abām sugām trūkst zvīņu (izņemot polipteriformas). Papildu kopīgas pazīmes ir spirakulas un stērsteņu gadījumā - heterocerkāla aste (skriemeļi iestiepjas astes spuras lielākajā daivā). Tomēr fosiliju dati liecina, ka šīm zivīm ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu likties pēc to ārējā izskata.
Īpatnības un ārējā uzbūve
- Skrimšļains skelets ar daļēju pārkaulošanos: daudzām hondrosteju sugām galvenokārt ir skrimšļains karkass, bet vietām sastopama arī kaulaina matriksa vai borta kauliņi.
- Aste un stērsteņu uzbūve: tipiska ir heterocerkāla aste — mugurkauls stiepjas uz augšējo astes spuru, kas ietekmē peldspēju un formas atšķirību.
- Spirakulas un žokļa struktūra: spirakulas (elpošanas atveres aiz acīm) saglabājas vairākās sugās, žokļi ir primitīvāki un atgādina haizivju uzbūvi.
- Zvīņas un segums: stores bieži sedz borta tipa kaula spiedumi jeb skutes, kamēr polipteriformām (bihiri, niedru zivis) ir ganoid tipa zvīņas.
- Sajūtas orgāni: daudziem storu veidiem ir barbelas jeb ūsas, kas palīdz atrast barību, airzivis (paddlefish) bieži ir filtrētāji ar smalkiem žaunu sietiem, bet polipteriem ir spējīgas plaušas un īpašas muguras finna daiviņas.
Izplatība un dzīvotnes
Acipenseriformes (stores un airzivis) galvenokārt sastopamas Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā; daudzas stores sugas dzīvo piekrastes un upju sistēmās un daļēji ir anadromas (iedzīvojas jūrā, dēj ikrus upēs). Polypteriformes — bihiri un niedru zivis — ir endēmiski Āfrikas saldūdeņu baseinos (piemēram, Nīlā, Kongo sistēmā) un parasti dzīvo seklās, bagātīgi augušās ūdenstilpēs.
Uzturs un bioloģija
- Stores parasti ir plēsējas — barojas no zivīm, vēžveidīgajiem un citām sāņu sugām; daļai airzivju barība ir smalks planktons vai bentoss, kuru tās iegūst filtrējot.
- Polypteriformes ir gaļēdājas, bieži medī naktī un var elpot ar plaušām, kas ļauj izdzīvot skābekļa mazāk piesātinātos ūdeņos.
- Daudzas hondrosteju sugas ir lēni augošas, sasniedz seksuālo briedumu salīdzinoši vēlu un ir ilgdzīvotājas — īpaši stores, kas var nodzīvot vairākas desmitgades.
Reprodukcija
Reprodukcija parasti notiek ārējā apaugļošanā: sieviete izdala ikrus, vīrietis apaugļo. Daudzas stores veic garas migrācijas uz upēm, lai nārstotu gravā (gružainā, akmeņainā apvidū). Ikrus izmanto arī cilvēki — no tiem iegūst kaviāru, kas ir svarīgs komerciālais produkts. Liela olu skaita un vēlīnās dzimumbrieduma kombinācija padara sugas jutīgas pret pārzveju.
Fosiliju dati un evolūcija
Chondrostei ir ļoti sena evolūcijas līnija; fosilijas liecina, ka tuvāki aizvēstures radinieki pastāvējuši vismaz mezozoikā un iespējams agrāk. Fosilais materiāls parāda, ka senākajām formām varēja būt vairāk pārkaulošanās nekā mūsdienu sugu lielākajai daļai, un toties daži morfoloģiskie elementi norāda uz ciešāku saistību ar Teleostei nekā to ārējais izskats liek domāt.
Saglabāšanas stāvoklis un cilvēka ietekme
- Galvenie draudi: pārzveja (īpaši kaviāra iegūšanai), upju regulēšana un aizsprosti, kas bloķē nārsta migrācijas, piesārņojums un dzīvotņu degradācija.
- Konsekvences: daudzas stores un airzivju sugas ir apdraudētas vai kritiski apdraudētas; starptautiskā tirdzniecība ar dažu sugu produktiem tiek regulēta ar CITES ierobežojumiem.
- Saglabāšanas pasākumi: audzēšana akvakultūrā, atjaunošanas programmas, aizsargātas nārsta vietas, migrācijas ceļu atjaunošana (piem., zivju ceļi pāri dambjiem) un stingrāka zvejas regulēšana.
Piemēri un nozīme cilvēkam
Starptautiski pazīstamas sugas ir, piemēram, Huso huso (beluga sturgeon), Acipenser sugas, Polyodon spathula (Amerikas airzivs) un polipteru pārstāvis Polypterus senegalus. Stores sniedz kaviāru un līdz ar to ir ekonomiski nozīmīgas, taču tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem šādu sugu vēsturiskajai pāraprādei un to mūsdienu kritiskajam stāvoklim.
Sākotnējie vērojumi un kā mācīties vairāk
Ja interesē šī grupas bioloģija vai tās saglabāšana, var sākt ar vietējām dabas aizsardzības organizācijām, akvakultūras programmu apmeklējumiem vai starptautisku organizāciju datubāzēm (piem., IUCN saraksti). Studējot hondrosteju dažādību, īpaša uzmanība jāpievērš dzīvotņu saglabāšanai un pārtikas ķēžu stabilitātei, kas nosaka šo senās zivju līnijas nākotni.
Evolūcija
Tiek uzskatīts, ka hondrosteņu priekšteči bija kaulainas zivis, bet vēlākā evolūcijas gaitā šī īpašība tika zaudēta, kā rezultātā kļuva vieglāka. Vecākām hondrosteām ir vērojami skeleta pārkaulošanās pirmsākumi, kas liecina, ka šīm zivīm šis process ir aizkavējies, nevis zudis.
Mezozoja sākumposmā vairākas zivju dzimtas sāka attīstīt pielāgojumus, kas padarīja tās vieglākas, ātrākas un efektīvākas plēsējas. Hondrosteņi izvēlējās radikālu pieeju. Skrimšļi ir vieglāki par kauliem, un viņi aizkavēja kaulu attīstību, lai tie attīstītos tikai vecākām zivīm. Viņi pilnībā zaudēja augšžokļa kaulus. Citas izmaiņas ļāva viņiem izstumt žokli uz priekšu, lai sagrābtu upuri.
Kāpēc hondrosteāņi reaģēja ar šādu pilnīgu reorganizāciju? Acīmredzot selekcijas spiediens bija ļoti spēcīgs. Tomēr vienā ziņā viņi bija gandrīz unikāli. Reti sastopamie dzīvnieki piedzīvoja poliploīdiju, turklāt vairākas reizes. Divu hromosomu komplektu (diploīdu) vietā hondrosteņiem ir 8 vai 16 hromosomu komplekti. Šādas krasas ģenētiskas izmaiņas varēja dot iespēju strauji un krasi pārkārtot ķermeņa plānu.
Parafilija
Chondrostei ir parafilēti. Šajā grupā nav visu tās pēcnācēju. Tāpēc agrāk vai vēlāk tā tiks reorganizēta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hondrostei?
A: Chondrostei ir raju dzimtas zivju apakšklase.
J: Kādas zivju grupas ietilpst Chondrostei grupā?
A: Chondrostei ir divas kārtas: Acipenseriformes (stores un airzivis) un Polypteriformes (niedru zivis un bičīri).
J: Kāda veida zivis ir stores?
A: Sturdeoni ir milzīgas zivis, no kurām iegūst ikrus.
J: Kādas ir hondrostei un haizivju līdzības?
A: Gan hondrostei, gan haizivīm ir līdzīga žokļa uzbūve, un tām lielākoties trūkst kaulu; abām nav zvīņu (izņemot polipteriformas), un tām ir tādas kopīgas pazīmes kā spirakulas un heterokarāla aste.
J: Ar ko hondrostei atšķiras no citām kaulainajām zivīm?
A: Chondrostei ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu šķist pēc to ārējā izskata.
J: Cik sugu ir Chondrostei?
A: Chondrostei ir 52 sugas.
J: Ko liecina fosiliju liecības par Chondrostei?
A: Fosiliju dati liecina, ka Chondrostei ir vairāk kopīga ar Teleostei, nekā varētu likties pēc to ārējā izskata.
Meklēt