Īstās kaulzivis

Mūsdienās dominējošās zivis ir teļveidīgās zivis. Tās radās mezozoja laikmetā, un to skaitā ir 20 000 dzīvu sugu. Senākās teleostu fosilijas datējamas ar triasa beigām. Tās attīstījās no tādām zivīm kā tauriņplekstes (Holostei). Mezozoja un kainozoja laikā tie dažādojās. 96 % no visām zināmajām zivju sugām ir teleostu sugas.

Tās evolūcijas secībā ir mugurkaulnieki, žaunveidīgās zivis (Gnathostomata), kaulainās zivis (Osteichthyes) un raju dzimtas zivis (Actinopterygii).

Teleostiem ir kustīgs žoklis un izmaiņas žokļa muskuļos. Šīs izmaiņas ļauj tiem žokli izstumt no mutes uz āru. Šī pielāgošanās uzlabo to spēju satvert ātri kustīgu upuri.

Izcelsmes datums

Teleostu izcelsmes datums ir sarežģīta problēma. Ir pieejami divu veidu pierādījumi. Ir fosiliju liecības, kurās pirmais teleosts ir no vēlā triasa perioda.

Šis datums ir nedaudz vēlāks par molekulārās diverģences laika aplēsēm (molekulārais pulkstenis). Nesen publicētajā darbā konstatēts, ka fosiliju datumi un molekulārā pulksteņa datumi ir savstarpēji līdzīgi. Šie pētnieki norāda:

"Diverģences laiki, kas aprēķināti, izmantojot relaksētu molekulāro pulksteņu analīzi, ļauj iegūt visaptverošu aktinopteriju diversifikācijas laika skalu, kas ir ārkārtīgi tuva vecumiem, kas iegūti no fosiliju ierakstiem".

Osteichthyes

Actinopterygii 400 mija

daļa no "Chondrostei" Tādējādi bijušais "Chondrostei" ir parafilētisks (nevis klods), un jaunākajos pētījumos tas ir sadalīts. Polypteridae (bihiri)

daļa no "Chondrostei"

Acipenseriformes (stores, airzivis)

Neopterigiji 360 mija

	Holostei (tauriņplekstes, skavas) 275 mija

	Teleostei 210 mija

Sarcopterygii

Actinistia (Coelacanths)

Dipnoi (plaušu zivs)

Tetrapodi

Abinieki

Amniota

	Zīdītāji

	Sauropsīdi (rāpuļi, putni)

Raju dzimtas zivju evolūcija

Teleostu virsšķiras

Teleostei

Osteoglossomorpha (saldūdens ziloņzivis, mēness zivis, Arapaima)
Elopomorpha (zuši)
Clupeomorpha (siļķes, anšovi)
Ostariophysi (karpas, zelta zivtiņas, minnojas, sams, piranja, elektriskie zuši)
Protacanthopterygii (laši, foreles, līdakas)
Stenopterygii (jūras lūsējzivis)
Cyclosquamata (Bombejas pīle. lancetfish)
Scopelomorpha (laternzivs)
Lampridiomorpha (lenteņzivis)
Polymyxiomorpha (bārdainās zivis)
Paracanthopterygii (alveidīgās zivis, mencas, jūrasvelnu zivis)
Acanthopterygii (kefale, sudrabzivs, jūrasvelns, pludiņzivs, spāres, jūraszirdziņš)

16 kārtas, jo īpaši Perciformes kārta (40 % no visām zivīm): asaris, cichlida, makrele, tuncis, asaris, fileja, pūkveidīgā zivs, plakanzivs, plaudis, plaudis, plaudis, plaudis, plaudis, plaudis, plaudis, plaudis)

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir teleosts?

A: Teleostas ir mūsdienās dominējošās zivis, un to skaitā ir 20 000 dzīvu sugu.

J: Kad radās teleostveidīgie?

A: Teleostveidīgie radās mezozoja laikmetā.

J: Kas ir Holostei klods?

A.: Holostei ir zivju grupa, kurā ietilpst tauriņplekstes, no kurām attīstījušies teleostveidīgie.

Jautājums: Kad datējami senākie teleostu fosiliju paraugi?

A: Senākās teleostu fosilijas datējamas ar triasa beigām.

J: Kā teleosti attīstījās mezozoja un kainozoja periodā?

A: Mezozoja un kainozoja laikā teleostu dzimtas dzīvnieki dažādojās.

J: Cik procentu no visām zināmajām zivju sugām ir teleosti?

A: 96 procenti no visām zināmajām zivju sugām ir teleosti.

J: Kāda teleostu adaptācija uzlabo to spēju satvert ātri kustīgu upuri?

A: Teleostu zivīm ir kustīgs žoklis un izmaiņas žokļa muskuļos, kas ļauj tām izstiept žokli no mutes uz āru, tādējādi uzlabojot to spēju satvert ātri kustīgu upuri.