Tunzivis (Thunnus) — sugas, ātrums, gaļa un bioloģija
Uzzini visu par tunzivīm (Thunnus): sugas, ātrums, gaļas īpašības un bioloģija — mioglobīns, siltasiņu sugas un adaptācijas aukstos ūdeņos.
Tunzivis, dažkārt sauktas par tunzivīm, ir vairāku sugu (veidu) zivis. Tās ir Scombridae dzimtas zivis, galvenokārt Thunnus ģints zivis.
Tunzivis ir ātri peldētāji. Cilvēki ir redzējuši tunzivis peldam ar ātrumu līdz pat 77 km/h. Vairākas tunzivju sugas ir siltasiņu sugas. Lielākajai daļai zivju sugu ir balta gaļa. Tunzivju gaļa ir citāda. Tā ir no sārtas līdz tumši sarkanai. Tas ir tāpēc, ka tunzivs muskuļu audos ir lielāks mioglobīna daudzums. Mioglobīns ir molekula, kas saista skābekli. Dažas lielākas tunzivju sugas, piemēram, ziemeļu zilā tunzivs, ar muskuļu darbību var paaugstināt asins temperatūru virs ūdens temperatūras. Tas ļauj tām dzīvot vēsākos ūdeņos un izdzīvot dažādos apstākļos.
Taksonomija un izplatība
Tunzivis pieder pie siļķveidīgajiem (Scombridae) un galvenokārt ietilpst ģintī Thunnus, bet ar “tunu” runā arī par citām radniecīgām sugām (piem., skipjack). Dažādas sugas sastopamas visos siltajos un mērenajos okeānos; daļa sugu, īpaši zilās tunzivis, veic tālas migrācijas starp dēšanas un barošanās vietām.
Anatomija un fizioloģija
Tunzivju ķermeņi ir izteikti aerodinamiski: pastāvīga strūklveida forma, saīsinātas peldspuras un spēcīga, mēneša formas aste, kas nodrošina lielu peldspēku un efektīvu ātruma saglabāšanu. Viņu muskuļi satur daudz mioglobīna, kas piešķir gaļai sarkano toni un ļauj ilgstoši darboties ar labu skābekļa rezervi. Dažas sugas spēj paaugstināt iekšējo ķermeņa temperatūru attiecībā pret apkārtējo ūdeni — šo parādību sauc par reģionālo endotermiju. To nodrošina speciālas asinsrites struktūras (retia), kas samazina siltuma zudumu.
Ātrums un pārvietošanās
Tunzivis ir vienas no ātrākajām zivīm — novērojumi liecina par ātrumiem līdz aptuveni 77 km/h īsās distance. To spēja ātri peldēt un strauji mainīt kustības virzienu ļauj medīt ātras zivis, kalmārus un citus jūras plēsējus. Finlets (mazas spuras aiz muguras un vēdera) samazina turbulenci un palielina hidrodinamisko efektivitāti.
Izmēri un dzīves ilgums
Tunzivju izmēri ļoti atšķiras — no salīdzinoši nelieliem skipjack un yellowfin sugas īpatņiem līdz milzīgajām zilajām tunzivīm, kas var sasniegt vairāk nekā 2–3 metrus garumu un vairākus simtus kilogramu svaru. Dažu sugu dzīves ilgums mēdz būt no 5–15 gadiem, bet lielākajām sugām—zirneklis peldošs—var būt ievērojami ilgāks.
Uzturs un uzvedība
Tunzivis ir plēsīgas jeb karnivoru zivis — barojas ar zivīm (piem., sardīnēm, skumbrijām), kalmāriem un krabēm. Daudzas sugas ir sociālas un pulcējas barošanās vietās. Tās var veidot lielus bariem un aktīvi medīt, izmantojot ātrumu un koordināciju.
Reproduktīvā bioloģija
Tunzivis parasti ir ārēja apaugļošanās pārnēsājošas sugas: mazas pelagiskās olšūnas tiek izšķaidītas ūdenī, kur tās apaugļo tēviņi. Dažas sugas ikgadēji pulcējas noteiktās dēšanas vietās. Sugas atšķiras pēc nobriešanas vecuma, ikru skaita un dēšanas sezonas, bet kopēji raksturīgs ir lielais ikru skaits un ātra jauno indivīdu izaugsme.
Gaļa un kulinārija
Tunzivju gaļa ir plaši izmantota pārtikā: to lieto svaigu (sushi, sashimi), grilētu, ceptu un konservētu. Gaļas krāsa, no sārtas līdz tumši sarkanai, atkarīga no mioglobīna daudzuma. No īpaši taukainajām daļām (piem., vēdera) iegūst vērtīgas kulinārijas daļas, ko Japānā sauc par toro. Tomēr jāpatur prātā, ka lielākām sugām mēdz uzkrāties smagie metāli (piem., dzīvsudrabs), tāpēc grūtniecēm un bērniem ieteicams ierobežot patēriņu.
Ilgtspēja un zvejas ietekme
Tunzivju populācijas daudzviet pasaulē ir pakļautas spēcīgai slodzei no rūpnieciskās zvejas — pārzveja, neatbilstošas kvotas, nelegāla zveja un blakusnoķeršana ir nopietni draudi. Liela nozīme ir starptautiskai pārvaldībai, kvotu noteikšanai un monitorēšanai. Pirms iegādes ieteicams meklēt informāciju par sugas statusu un izvēlēties ilgtspējīgas zvejas (piem., pole-and-line, selektīvas metodes) vai sertificētas preces.
Veselība un pārtikas drošība
Tunzivju gaļā var būt parazīti (piem., anisakida) — lai droši ēstu suši vai sashimi, bieži izmanto zivi, kas ir pareizi sasaldēta. Tāpat, kā minēts, tunzivis var uzkrāt merkuro un citus toksiskus savienojumus — sevišķi lielākās un ilgāk dzīvojošās sugas. Ieteikumi par drošu patēriņu parasti iesaka ierobežot lielo zīdītāju gaļas patēriņu grūtniecēm un maziem bērniem.
Aizsardzība un nākotne
Lai nodrošinātu tunzivju ilgtspēju, nepieciešama starptautiska sadarbība zvejas resursu pārvaldībā, reģionālo zvejas komisiju lēmumu ievērošana, zinātnisks monitorings un patērētāju izglītošana. Audzēšana (akvakultūra) un selektīvas zvejas metodes dod iespējas samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām, taču arī tās prasa rūpīgu pārvaldību, lai izvairītos no negatīvām ekoloģiskām sekām.
Īsā atziņa: tunzivis ir ātras, pārsteidzoši fizioloģiski pielāgotas zivis ar unikālu gaļas krāsu un lielu kulināro vērtību, taču to nākotne ir atkarīga no ilgtspējīgas zvejas prakses un patērētāju izvēles.
Tunzivs kā komerciāla zivs
Tunzivis ir nozīmīga komerciāla zivs. Dažas tunzivju sugas, piemēram, zilās tunzivs un lielacu tunzivs, apdraud pārzveja, kas dramatiski ietekmē tunzivju populācijas Atlantijas okeānā un Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā. Citas populācijas, šķiet, nodrošina diezgan veselīgu zveju (piemēram, Klusā okeāna centrālās un rietumu daļas svītrainās tunzivis), taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka tunzivju zveju visā pasaulē apdraud pārzveja.
Daži Austrālijas zvejnieki tagad audzē dienvidu zilo tunzivi zivju audzētavās. Zivju audzētavas ir ūdens platības ar tīkliem ap tām, kurās lauksaimnieki audzē (tur un audzē dzīvniekus) zivis. Dažas tunzivju audzētavas ir apļveida tīkli 40 metru diametrā un 20 metru dziļumā. Zvejnieki tunzivis ķer jūrā, un pēc tam tās tur šajās audzētavās. Tunzivis trīs līdz sešus mēnešus aug un kļūst treknākas. Vidusjūrā, Ziemeļamerikā un Japānā ir arī tunzivju audzētavas, kurās audzē ziemeļu zilās tunzivis. Dažas vides aizsardzības grupas apgalvo, ka tunzivju audzētavās tunzivju barībai tiek izmantots pārāk daudz zivju un ka audzētavas piesārņo ūdeni (padara ūdeni netīru).
Problēmas ar tunzivīm
Tunzivis ir barības ķēdes augšgalā. Tās ēd dzīvniekus, kas ēd dzīvniekus. Tunzivju diētas dēļ to gaļā uzkrājas smagie metāli. Dzīvsudraba līmenis dažās lielākajās tunzivju sugās, piemēram, zilajās un garspuru tunzivīs, var būt salīdzinoši augsts. Tāpēc 2004. gada martā Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) izdeva vadlīnijas, kurās grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem ieteikts ierobežot tunzivju un citu plēsīgo zivju sugu patēriņu [1]. Tomēr lielākā daļa konservēto vieglo tunzivju ir svītrainās tunzivis, un tajās ir ļoti zems dzīvsudraba saturs.
Sporta makšķerniekiem patīk ķert tunzivis, izmantojot makšķeres un āķus.
Sugas
Ir astoņas sugas:
- Melnā tunzivs, Thunnus alalunga (Bonnaterre, 1788).
- Dzeltenspuru tunzivs, Thunnus albacares (Bonnaterre, 1788).
- Melnais tunzivis, Thunnus atlanticus (Lesson, 1831).
- Dienvidu zilā tunzivs, Thunnus maccoyii (Castelnau, 1872).
- Bigeye tunzivs, Thunnus obesus (Lowe, 1839).
- Klusā okeāna zilā tunzivs, Thunnus orientalis (Temminck & Schlegel, 1844).
- Ziemeļu zilā tunzivs, Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758).
- Garspuru tunzivs, Thunnus tonggol (Bleeker, 1851).
Saistītās lapas
Vairāku citu ģinšu sugām (visas pieder Scombridae dzimtai) ir sugu nosaukumi, kuros ir vārds "tuncis":
- Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis
- Tievās tunzivis Allothunnus fallai
- Auxis rochei rochei Auxis rochei rochei
- Fregates tunzivs Auxis thazard thazard
- Kawakawa (mazā tunzivs vai makreles tunzivs) Euthynnus affinis
- Mazā tunzivs (mazā tunzivs) Euthynnus alletteratus
- Tauriņu karaliskā zivs (Tauriņu makrele) Gasterochisma melampus
- Tūns Gymnosarda unicolor (Gymnosarda unicolor)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tuncis?
A: Tunzivs ir Scombridae dzimtas un Thunnus ģints zivs. Tās ir ātras peldētājas, un vairākas tunzivju sugas ir siltasiņu sugas.
J: Ar kādu ātrumu spēj peldēt tunzivis?
A: Tunzivis var peldēt ar ātrumu līdz 77 km/h.
J: Ar ko tunzivs gaļa atšķiras no citu zivju gaļas?
A: Tunzivs gaļa ir rozā līdz tumši sarkanā krāsā, jo satur lielāku daudzumu mioglobīna. Mioglobīns ir molekula, kas saista skābekli.
J: Kas ļauj dažām lielākām tunzivju sugām dzīvot vēsākos ūdeņos?
A: Dažas lielākas tunzivju sugas, piemēram, ziemeļu zilās tunzivis, ar muskuļu darbību spēj paaugstināt asins temperatūru virs ūdens temperatūras. Tas ļauj tām dzīvot vēsākos ūdeņos un izdzīvot dažādos apstākļos.
J: Kādai saimei pieder tunzivis?
A: Tunzivis pieder pie Scombridae dzimtas.
J: Kādai ģintij pieder tunzivis?
A: Tunzivis pieder pie Thunnus ģints.
J: Vai vairuma zivju sugu gaļa ir balta?
A: Jā, lielākajai daļai zivju sugu ir balta gaļa, bet tunzivs gaļa ir citāda, tā ir no rozā līdz tumši sarkanai.
Meklēt