Karols Linnejs — binomiskās nomenklatūras autors un modernās taksonomijas tēvs
Karols Linnejs — binomiskās nomenklatūras autors un modernās taksonomijas tēvs: uzzini par viņa dzīvi, zinātnes mantojumu un to, kā radīta mūsdienu sugu nosaukumu sistēma.
Karols Linnejs (Carolus Linnaeus, 1707. gada 23. maijs - 1778. gada 10. janvāris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kurš izveidoja binomisko nomenklatūru. Saskaņā ar šo sistēmu katrai dzīvnieku un augu sugai piešķir nosaukumu, kas sastāv no diviem latīņu valodas vārdiem - ģints un sugas. To sāka izmantot biologi visā pasaulē, tāpēc viņu dēvē par "modernās taksonomijas tēvu". Viņš bija labs valodnieks un savā laikā bija slavens. Zviedrijas karalis viņu pasludināja par dižciltīgo.
Īss biogrāfiskais pārskats
Karols Linnejs dzimis Råshultā (Smolandē), Zviedrijā. Studēja Uppsala universitātē, vēlāk devās studēt uz Nīderlandi, kur 1735. gadā ieguva medicīnas doktorāta grādu. Viņš veica pētījumus un ekspedīcijas, rakstīja vairākas nozīmīgas grāmatas un nodibināja metodes, kas ilgi noteica dabaszinātņu klasifikāciju.
Galvenie darbi un idejas
- Systema Naturae (pirmā izdevuma gads 1735) — darbs, kurā Linnejs piedāvāja organizētu dzīvās pasaules klasifikāciju, ieviešot vienkāršotu hierarhiju un sistēmu taksoniem.
- Species Plantarum (1753) — uzskatāms par botānikas nomenklatūras sākumpunktu; šis darbs sistematizēja augu sugas un noteica, ka nosaukumi ir binomi (ģints + suga).
- Philosophia Botanica (1751) — teorētisks traktāts par botānikas principiem un taksonomiju.
- Linnejs izstrādāja arī augļu dzimumsistēmu (segvārds "seksuālā sistēma"), kur augi tika grupēti pēc androceja un gineceja (putekšņlapu un putekšņu vērstu pozīciju), kas bija ērts atpazīšanai, lai gan vēlāk to uzskatīja par mākslīgu klasifikācijas principu.
Binomiskās nomenklatūras būtība
Binomiskā (divvārdiskā) sistēma nozīmē, ka katrai sugai piešķir divus vārdus — pirmais norāda ģints (ar lielo burtu), otrais — suga (ar mazo burtu). Piemēri, ko ieviesa vai popularizēja Linnejs:
- Homo sapiens — cilvēks;
- Rosa canina — suņu roze;
- Felis catus — mājas kaķis (mūsdienu klasifikācijā var atšķirties).
Mūsdienu izdevumos šie nosaukumi parasti tiek lietoti kursīvā, bet pamatprincips — divi vārdi, latinizēta forma — paliek spēkā. Binomiskā sistēma nodrošina viennozīmību un starptautisku sapratni, jo latīņu nosaukumi neietekmēti no valodu lokālām atšķirībām.
Ietekme un mantojums
Linneja idejas kļuva par pamatu mūsdienu taksonomijai. Viņa sistēma izraisīja tālākas diskusijas un attīstību zinātniskajā klasifikācijā, padarot iespējamu sugu salīdzināšanu un sistemātisku kolekciju izveidi. No viņa izriet starptautiskie nosaukumu kodi — botāniskajai un zooloģiskajai nomenklatūrai — kas reglamentē sugu nosaukumus arī šodien.
Linnejam tika piešķirtas balvas un tituli, 1761. gadā viņš tika cēlies dižciltīgā stāvoklī un latinizētā formā pazīstams arī kā Carl von Linné. Viņa vārds atspoguļojas daudzos ģenērās un sugu nosaukumos (piemēram, ģints Linnaea).
Strīdi un ierobežojumi
Dažas Linneja metodes — īpaši seksuālā sistēma augu klasifikācijai — vēlāk tika kritizētas kā mākslīgas, jo balstās uz viegli novērojamiem, bet ne vispārēji nozīmīgiem pazīmēm. Arī viņa sugu apraksti reizēm bija balstīti uz ierobežotu materiālu vai ceļojumu novērojumiem, kā rezultātā daļa nosaukumu vēlāk tika pārskatīta.
Nobeigums
Karols Linnejs bija izcils sistemātikas praktiķis un teorētiķis, kura darbi nozīmīgi ietekmēja dabaszinātnes. Viņa binomiskā nomenklatūra padarīja bioloģisko nosaukumu lietošanu konsekventu un starptautiski saprotamu, un tā joprojām ir pamats sugu identifikācijai un klasifikācijai mūsdienu zinātnē.
Carolus Linnaeus, Aleksandrs Roslins, 1775. g.
Biogrāfija
Agrīnā dzīve
Kārlis ir dzimis Zviedrijā. Viņš bija iecerējis kļūt par priesteri, taču skolā viņam neveicās pietiekami labi. Tā vietā Kārlis mācījās botānikas koledžā, jo viņam tas patika. Viņš mācījās Lundā un centās uzlabot tur esošo dārzu. Vēlāk viņš devās uz citu koledžu..
Ceļojumi un pētniecība
1735. gadā Linnejs uz trim gadiem pārcēlās uz Nīderlandi. Tur viņš ieguva grādu medicīnā. Viņš arī publicēja grāmatu par augu klasifikāciju. Viņa grāmatas nosaukums bija Systema Naturæ. Tajā bija izskaidrots, kā klasificēt dzīvās radības, iedalot tās grupās. Dažas no šīm grupām ir lielākas par citām.
Vēlāk viņš pārcēlās uz Stokholmu un praktizēja kā ārsts. 1739. gadā Linnejs Stokholmā apprecējās ar Sāru Moreju. 1740. gados viņš veica daudzus izbraukumus uz Zviedrijas vietām, lai nosauktu augus un dzīvniekus. Kad Linnejs nebija ceļojumos, viņš strādāja pie savas klasifikācijas, lai tā būtu piemērota augiem, dzīvniekiem un minerāliem.
Zviedrijas karalis Ādolfs Fredriks 1757. gadā Linneju pasludināja par dižciltīgo, un Linnejs pieņēma uzvārdu fon Linnē, vēlāk bieži parakstoties tikai kā Karls Linnē.
Pēdējie gadi
Pēc tam, kad viņš kļuva par dižciltīgo, viņš turpināja mācīt un rakstīt. Viņa reputācija bija izplatījusies visā pasaulē, un viņš runāja ar daudziem un dažādiem cilvēkiem. Linneju nomāca vāja veselība, viņam bija podagra un zobu sāpes. Insults 1774. gadā viņu novājināja, un divus gadus vēlāk viņš piedzīvoja vēl vienu, zaudējot labās puses kustību. Viņš nomira 1778. gada janvārī un tika apglabāts Upsalas katedrālē.
Cilvēce
Linnejs klasificēja cilvēku kā primātu sugu, ko jau labi izprata tādi antropologi kā Blumenbahs un tādi dabaszinātnieki kā Bufons. Tas izpelnījās Zviedrijas baznīcas kritiku. Upsalas luterāņu arhibīskaps viņu apsūdzēja "bezdievībā".
Linnejs atzina četras cilvēku sugas rases. Tās bija Eiropas baltie, Amerikas sarkanie (Amerikas pamatiedzīvotāji), Āzijas brūnie un Āfrikas melnādainie. Blumenbaha klasifikācija bija līdzīga, pievienojot mongoļu (= ķīniešu) jeb dzelteno rasi. Tādējādi cilvēka kā primāta statusa un rasu pastāvēšanas atzīšana bija diezgan plaši izplatīta, pirms tika formulēta evolūcijas teorija.
Detaļa no " Systema Naturae" 6. izdevuma (1748), kurā aprakstīta Anthropomorpha ( = primāti) ar dalījumu starp Homo un Simia.
Saistītās lapas
- Biologu saraksts
Meklēt