Taksonomija
Taksonomija ir zinātnes nozare. Tā ir par likumiem un principiem, pēc kuriem klasificē lietas. No viena taksonomijas veida var izveidot daudzas klasifikācijas.
Vispazīstamākais taksonomijas veids tiek izmantots dzīvības formu (dzīvu un izmirušu) klasifikācijai. Katram organismam ir zinātnisks nosaukums. Šis nosaukums ir daļa no šīs sugas bioloģiskās klasifikācijas. Nosaukums ir vienāds visā pasaulē, tāpēc zinātnieki no dažādām vietām var viens otru saprast. Turklāt sugai ir noteikta vieta dzīvības kokā. Tādējādi vārna ir Corvus corone, Corvidae dzimtas putnu dzimtas pārstāvis, un tie ir vārnveidīgie putni. Par to ir labi panākta vienošanās, taču par dažu grupu klasifikāciju pašlaik nav panākta vienošanās, un bieži vien tiek apspriestas vairākas klasifikācijas.
Dzīvās būtnes iedala trīs jomās: baktērijas, arhejas un eikarionti. Augstākā pakāpe domēnā ir valstība. Katrā valstībā ir daudzas mazākas grupas, ko sauc par fīlām. Katrā filumā ir vairāk mazāku grupu, ko sauc par klasēm. Šis modelis atgādina koka zarus, no kuriem izaug mazāki zari. Katra suga tiek iedalīta grupā, ņemot vērā to, ko tā dara, kā un ar ko tā pārtiek, kādas īpašas ķermeņa daļas utt. Modeļa beigās grupas (ģintis) ir ļoti mazas. Tad katrai ģints sugai tiek dots savs nosaukums.
Kad kāds raksta par dzīvu būtni un tās oficiālo zinātnisko nosaukumu, viņš raksta ģints un sugas nosaukumu. To sauc par binomiālonomenklatūru, jo katram organismam izmanto divus nosaukumus. Pirmais ir ģints nosaukums, bet otrais ir šīs ģints suga. Mājas kaķa zinātniskais nosaukums ir Felis catus. Dažreiz pietiek rakstīt F. catus.
Šīs ir galvenās taksonomijā izmantotās grupas (rangi): Karaliste --> Fylum --> Class --> Class --> Order --> Family --> Genus --> Species (ģints --> suga)
Dažas mnemonikas (teicieni, kas palīdz kaut ko atcerēties):
- Karalis Filips ieradās no Lielās Spānijas
- Karalis Filips ieradās pēc vīnogu sodas
- Dīķu uzturēšana tīrībā vai varžu saslimšana
Kad cilvēki sāka dot nosaukumus sugām, Eiropā plaši lietoja latīņu valodu. Visi sugu nosaukumi joprojām tiek rakstīti latīņu valodā. Tam ir dažas priekšrocības. Tā kā latīņu valodā vairs nerunā, tā ir nemainīga un nevienam nepieder. Tā novērš problēmu, ka katrai valodai ir savi dzīvnieku un augu nosaukumi.
Katras jaunas sugas oficiālo aprakstu zinātnieki rakstīja latīņu valodā. 2012. gada 1. janvārī Starptautiskais botāniskais kongress mainīja noteikumus, atļaujot jaunu augu sugu aprakstus rakstīt ne tikai latīņu, bet arī angļu valodā. Starptautiskajā zooloģiskās nomenklatūras kodeksā ir ieteikts izvēlēties valodu, kas ir plaši lietota un ko lieto vietās, kur suga dzīvo.
Kladisms
Svarīga mūsdienu pieeja taksonomijā ir kladisms. Šīs pieejas pamatā ir evolūcijas sazarošanās (koku) evolūcijas gaita. Līdzīgi kā tradicionālajā Linneja klasifikācijā, tā izmanto pazīmes, lai noteiktu klasifikācijas atzarus. Tā uzsver, ka grupas ir monofilētiskas. Tā rezultātā putni nav klase, bet gan dinozauru apakšgrupa. Tas arī nozīmē, ka iepriekš aprakstītā klasifikācijas sistēma tiktu atcelta.
Tātad kladismam ir atšķirīgi taksonomijas principi, un tas rada cita veida taksonomiju. Lēmumus, ja iespējams, pamato ar DNS sekvenču analīzi. Mūsdienu bioloģiskā klasifikācija ir vecās Linneja taksonomijas un mūsdienu kladistiskās taksonomijas principu sajaukums. Daļēji tā strauji mainās. Pašlaik Vikipēdijā sniegtās klasifikācijas bieži vien ir kompromiss starp abām sistēmām. Sīkāka informācija regulāri tiek apspriesta.
Satricinājums taksonomijā
Mūsdienās dzīvo būtņu klasifikācijā ir daudz izmaiņu. Šī taksonomijas burzma ir novedusi pie daudzām alternatīvām klasifikācijām. Daļēji to izraisīja pāreja no Linneja uz kladistiskajiem principiem, daļēji - DNS sekvenču datu izmantošana taksonomijā. Kā piemēru var minēt to, ka atvasinātas grupas, piemēram, putni, nav jāklasificē tajā pašā līmenī kā grupa, no kuras tās attīstījušās. Tomēr saskaņā ar Linneja sistēmu putni tradicionāli ir klase.
Dažkārt šī satraukuma rezultātā rodas atšķirības starp saistītajām lapām. Lapas var balstīties uz dažādām atsaucēm un dažādu autoru viedokļiem par pašreizējo labāko izkārtojumu.
Par atšķirībām starp kladistisko un taksonomisko klasifikācijas sistēmu ir labi sniegta informācija šajā avotā:
- Grant, Verne 2003. Kladistisko un taksonomisko sistēmu neatbilstība. American Journal of Botany. 90 (9) 1263-1270. [1]
Saistītās lapas
- Kladistika
- Molekulārais pulkstenis
- Molekulārā evolūcija
- Sekvences analīze
- Bioloģiskā klasifikācija
- Militārā taksonomija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir taksonomija?
A: Taksonomija ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar dzīvo radību klasifikācijas likumiem un principiem.
J: Kā taksonomija klasificē dzīvās radības?
A: Taksonomijā izmanto likumus un principus, lai sakārtotu dzīvās būtnes dažādās kategorijās jeb klasifikācijās.
J: Kāda veida taksonomija veido vairākas klasifikācijas?
A: No viena taksonomijas veida var izveidot daudzas klasifikācijas.
Vai taksonomija attiecas tikai uz dzīvām būtnēm?
A: Jā, taksonomija ir saistīta tieši ar dzīvo radību klasifikāciju.
J: Vai taksonomija ir saistīta ar citām zinātnes nozarēm?
A: Lai pareizi klasificētu organismus, taksonomijā var būt iesaistītas citas zinātnes nozares, piemēram, bioloģija, ķīmija un ģenētika.
J: Vai ir dažādi taksonomijas veidi?
A: Jā, ir dažādi taksonomijas veidi atkarībā no klasificējamā organisma.
