Organismu klasifikācija
Bioloģiskā klasifikācija ir veids, kā biologi grupē organismus.
Klasifikācijas pirmsākumi meklējami Aristoteļa darbā, kurš izgudroja vairāku rangu sistēmu. Liela ietekme bija Karolam Linnejam, kurš popularizēja binomiskās nomenklatūras ideju, izmantojot divdaļīgu nosaukumu, kas norāda ģinti un sugu. Cilvēka sugu nosauca par Homo sapiens. Sugu nosaukumi bieži tiek drukāti slīprakstā, lai gan tas nav obligāti (tas attiecas arī uz ģinšu nosaukumiem utt. utt.).
Bioloģisko klasifikāciju sauc arī par taksonomiju. Tā ir zinātne, un, tāpat kā lielākā daļa zinātņu, laika gaitā ir attīstījusies. Dažādos laikos tika pieņemti dažādi principi, un nereti dažādi zinātnieki izmanto dažādas metodes. Kopš 20. gadsimta sākuma grupēšanai jāatbilst Darvina kopīgā izcelšanās principam. Mūsdienās populāri ir molekulārās evolūcijas pētījumi, kuros kā dati tiek izmantota DNS secības analīze. To bieži dēvē par "filoloģētiku", kas ir kladisma atzars vai paveids. Izmantojot šo pieeju, tiek izveidots dzīvības (bioloģijas) evolūcijas koks, un, lai lemtu par taksonomijas zariem, tiek izmantotas pazīmes (pazīmes).
Dažreiz vienā grupā (taksonā) esošie organismi ir līdzīgi; šāda līdzība nav obligāta nejaušība. Tā var būt rezultāts kopīgai izcelsmei no kopīga priekšteča.
Svarīgu rangu hierarhija
Homoloģija
Homoloģiskas iezīmes ir kopīgu priekšteču radītas līdzības. Tās atšķiras no analoģiskām pazīmēm. Piemēram, gan putniem, gan sikspārņiem piemīt spēja lidot, bet to neizmanto, lai tos klasificētu kopā, jo tā nav pārmantota no kopīga priekšteča.
Neraugoties uz visām pārējām atšķirībām, tas, ka gan sikspārņi, gan vaļi baro savus mazuļus ar pienu, ir viena no pazīmēm, pēc kuras abus klasificē kā zīdītājus, jo tā ir pārmantota no kopīga priekšteča.
Kad tika izstrādāta pašreizējā dzīvo radību nosaukumu sistēma, pasaulē visplašāk lietotā valoda bija latīņu. Tāpēc šādi nosaukumi joprojām ir latīņu valodā. Arī oficiālie jauno taksonu apraksti un diagnozes latīņu valodā bija un ir rakstīti latīņu valodā. Zoologs dzīvnieku aprakstīšanai pieļauj jebkuru valodu. No 2012. gada 1. janvāra jaunos aļģu, sēņu un augu taksonus var aprakstīt angļu vai latīņu valodā.
Nosaukumu galotnes
Taksoniem virs ģints līmeņa nosaukumus bieži vien piešķir, pamatojoties uz "tipa ģinti" ar standarta piedēkli. Šo nosaukumu veidošanā izmantotie sufiksi ir atkarīgi no valstības, dažkārt arī no filuma un klases, kā norādīts turpmāk tabulā.
| Rangs | Aļģes | |||
| Nodaļa/tipa | -phyta | -mycota | ||
| Apakšapgabals/apakšģints | -phytina | -mycotina | ||
| Klase | -opsida | -phyceae | -mycetes | |
| Apakšklase | -idae [sic] | -phycidae | -mycetidae | |
| Supersaimniecība | -anae | |||
| Pasūtījums | -pārdošana | |||
| Apakšsaimniecība | -ineae | |||
| Infraorder | -aria | |||
| Superģimene | -acea | -oidea | ||
| Ģimene | -aceae | -idae [sic] | ||
| Apakšdzimene | -oideae | -inae | ||
| Cilts/dzimene | -eae | -ini | ||
| Apakšdzimene | -inae | -ina | ||
Saistītās lapas
- Binomiālā nomenklatūra
- Taksonomija
- Sistemātika
- Kladistika
- Molekulārā evolūcija
- Molekulārais pulkstenis
- Filoģenēze
- Atkritumu tvertnes taksonu
- Evolūcijas pakāpe
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bioloģiskā klasifikācija?
A: Bioloģiskā klasifikācija ir veids, kā biologi grupē organismus. To sauc arī par taksonomiju, un tā ietver dažādu principu izmantošanu, lai klasificētu sugas grupās, pamatojoties uz to kopīgām īpašībām.
J: Kas izgudroja klasifikācijas sistēmu ar vairākiem rangiem?
A.: Daudzpakāpju klasifikācijas sistēmu izgudroja Aristotelis.
J: Kurš popularizēja binomiālās nomenklatūras ideju?
A: Binomiālās nomenklatūras ideju popularizēja Karols Linnejs, kurš izmantoja divdaļīgu nosaukumu, norādot ģinti un sugu.
J: Kā parasti drukā sugu nosaukumus?
A: Sugu nosaukumus parasti drukā slīprakstā, lai gan tas nav obligāti (tas attiecas arī uz ģinšu nosaukumiem utt. utt.).
J: Kāda veida pētījumi mūsdienās ir populāri molekulārajā evolūcijā?
A: Mūsdienās populāri ir molekulārās evolūcijas pētījumi, kuros kā dati tiek izmantota DNS secības analīze. Šāda pieeja bieži vien veido dzīvības (bioloģijas) evolūcijas koku un izmanto pazīmes (iezīmes), lai izlemtu par taksonomijas zariem.
J: Kāpēc vienā grupā esošie organismi var būt līdzīgi?
A: Vienā grupā iekļautie organismi var būt līdzīgi nevis nejaušības, bet gan kopīgas izcelsmes no kopīga priekšteča dēļ.
