"Bāzisks" bioloģijā parasti apzīmē līniju vai grupu, kas atdalījusies agrāk no citas grupas evolūcijas kokā. Termins nozīmē nevis "primitīvs" vai "mazāk attīstīts", bet gan "atrodas koka pamata daļā attiecībā pret citām grupām". Šo terminoloģiju plaši sāka izmantot kopā ar kladistiku, un to lieto evolūcijā un klasifikācijā, lai aprakstītu grupu, no kuras vēlāk radušās citas, atvasinātās formas. "Bazāls" ir relatīvs jēdziens — tas apraksta pozīciju evolūcijas kokā, nevis kādu absolūtu attīstības līmeni.

"Atvasināts" bioloģijā (bieži lietots kā "derived") raksturo iezīmes vai grupas, kas attīstījušās no agrākas, pamatīgākas līnijas. Atvasināta pazīme (apomorfija) ir iezīme, kas parādās konkrētā grupā, bet nebija tās pēdējam kopējam sencim. Atvasinātas iezīmes un to kopas (piem., sinapomorfijas) ir galvenais instruments, lai atklātu un definētu klādes un noteiktu evolūcijas attiecības starp taksoniem.

Ir svarīgi saprast divas papildus kategorijas, kas bieži tiek minētas:

  • Plesiomorfija — īpašība, kas ir senāka, pirmatnējā (ancestrāla) grupai;
  • Apomorfija — novatoriska, atvasināta īpašība, kas parādījusies pēc atzara atdalīšanās.

Dažkārt parādības, kuras izskatās vienkāršas vai "mazāk attīstītas", ir sekundāri atvasinātas — tas nozīmē, ka vienkāršība radušās vēlāk, zaudējot sarežģītākas iezīmes, nevis ka tā būtu mantojums no ļoti senā priekšteča. Piemērs: mitohondriju neesamība anaerobajam proktēnam Entamoeba histolytica ir sekundāri atvasināta — šie organismi gadu gaitā zaudējuši vai pārveidojuši mitohondriju atvasinājumus (piem., mitosomas vai hidrogenosomas), nevis nekad tos nebija ieguvuši.

Vispārējs skats uz attiecībām evolūcijas kokā var izskatīties vienkārši:

  • Bāzes grupa
    • Atvasinātā grupa 1
    • Atvasinātā grupa 2
    • Atvasinātā grupa 3

Piemērs praksē:

  • Agrīnie primāti
    • Monkeys (pērtiķi) — šajā kontekstā daļa pērtiķu līniju var būt relatīvi bazālas salīdzinājumā ar citiem attīstītākiem atzariem;
    • Apes (bezastes pērtiķi) — atvasinātāka grupa attiecībā pret daļu pērtiķu;
      • Homo — mūsu ģints piemērs atvasināta līnija attiecībā pret citiem bezaste pērtiķiem.

Šajā piemērā jāpievērš uzmanība divām lietām:

  • "Pērtiķi" (monkeys) nav viendabīga (monofila) grupa attiecībā pret cilvēkiem un orangutāniem; daļa pērtiķu ir parafiletiska grupa — tātad jēdziens "pērtiķi" var būt bazāls attiecībā pret noteiktu atzaru, bet pats par sevi tas ne vienmēr nozīmē vienkāršību vai mazāku evolūcijas attīstību;
  • bāzes vai atvasinātā statuss ir relatīvs — tas atkarīgs no tā, pret ko salīdzina: viena suga vai grupa var būt bazāla attiecībā pret vienu atzaru un atvasināta attiecībā pret citu.

Vēl daži svarīgi punkti:

  • Termins "bazāls" nenozīmē, ka suga ir tiešs citu sugu priekštecis — mūsdienās dzīvas sugas parasti nav tieši to sugu tiešie senči (retas izņēmuma situācijas ir ārkārtīgi maz ticamas un grūti pierādāmas).
  • Filogenētiskā analīze balstās uz pazīmju (molekulāro, morfoloģisko u.c.) salīdzinājumu, lai noteiktu, kuras iezīmes ir plesiomorfijas un kuras apomorfijas; sinapomorfijas (kopīgas atvasinātas pazīmes) palīdz noteikt monofiletiskas grupas.
  • Izpratne par "bazālu" un "atvasinātu" palīdz skaidrot evolūcijas virzienus, bet jāizvairās no vērtējošiem terminiem — evolūcija nerada "labāku" vai "sliktāku", tikai dažādus pielāgojumus konkrētai videi un vēsturei.

Kopsavilkumā: "bāzisks" apzīmē agrāk diverģējošu līniju vai tās pozīciju evolūcijas kokā, bet "atvasināts" apraksta novatoriskas iezīmes vai grupas, kas radušās vēlāk. Abi termini ir relatiivi un lietojami, galvenokārt, lai aprakstītu attiecības un iezīmes filogenētiskā kontekstā.