Bazofili jeb bazofīlie granulocīti ir reti sastopami granulocīti. Ja jums būtu 10 000 balto asinsķermenīšu, tikai 1-30 no tiem būtu bazofili.

Bazofiliem ir lielas citoplazmas granulas. Kad tās iekrāsotas, granulas paslēpj šūnas kodolu no redzesloka. Tomēr, ja kodols nav iekrāsots, tas ir redzams, un parasti tam ir divas daivas.

Līdzīgi izskatās un darbojas arī tuklās šūnas, kas ir vēl viens granulocīts. Abi šūnu tipi uzglabā histamīnu, ķīmisku vielu, ko šūnas izdala, kad tās tiek stimulētas. Tomēr tās nāk no dažādām šūnu līnijām. Mastocīti parasti necirkulē asinsritē, bet gan atrodas saistaudos. Tāpat kā visi cirkulējošie granulocīti, arī bazofili no asinīm vajadzības gadījumā nonāk audos.

Nosaukums cēlies no tā, ka šie leikocīti ir bazofīli, t. i., tie krāsojas ar bāziskām krāsvielām, kā parādīts ilustrācijās.

To darbība nav labi izpētīta. Bazofīlu šūnu membrānā ir olbaltumvielu receptori, kas saista IgE - imūnglobulīnu, kas iesaistīts makroparazītu aizsardzībā un alerģijā. Tos neparasti lielā skaitā atrod ektoparazītu inficēšanās vietās, piemēram, ērču inficēšanās vietās.

Uzbūve un bioķīmija

Bazofili ir relatīvi lielas leikocītu šūnas ar bagātīgiem granulu krājumiem citoplazmā. Granulas satur galvenokārt histamīnu un heparīnu, kā arī proteāzes un iekaisuma mediatorus, piemēram, cysteinyl-leukotrienes. Aktivācijas rezultātā bazofili var arī izdalīt citokīnus (piem., IL-4, IL-13), kas veicina Th2 tipa imūnreakcijas un palīdz koordinēt aizsardzību pret tārpveidīgiem parazītiem un alerģiskām reakcijām.

Attīstība un lokalizācija

Bazofili attīstās no kaulu smadzeņu hematopoētiskajām šūnām un izplūst asinsritē kā cirkulējošas šūnas. Parasti tie veido ļoti nelielu daļu no leikocītu kopskaita (parasti <1%). No asinsrites bazofili var migrēt uz bojātajiem vai inficētajiem audiem, kur tie mijiedarbojas ar citiem imūnsistēmas elementiem.

Receptori un aktivācija

Vienu no svarīgākajām aktivācijas ceļiem nodrošina augstas afinitātes IgE receptori (FcεRI) bazofīlu membrānā. Kad IgE saistās ar antigēnu (piem., alergēnu vai parazītu antigēnu), receptoru mediatēta šūnu aktivācija izraisa granulu degranulāciju un mediatoru atbrīvošanos. Papildus IgE atkarīgajiem mehānismiem bazofili var tikt aktivēti arī ar komplementa fragmentiem, citokīniem un tiešu mikrobālo stimulāciju.

Funkcijas organismā

  • Alerģiskas reakcijas: bazofili izdala histamīnu un citus mediātorus, kas veicina asinsvadu izplešanos, palielina asinsvadu caurlaidību un rada tūsku, niezi un bronhokonstrikciju — simptomi, kas raksturīgi alerģijām un anafilaksei.
  • Parazītiska aizsardzība: tie piedalās cīņā pret lielākiem parazītiem (piem., helmintiem), sadarbojoties ar IgE un citām imūnšūnām.
  • Imūnasignalizācija: ražojot IL-4 un IL-13, bazofili veicina Th2 imunatbildes veidošanos, kas ir svarīga specifisku antivielu ražošanai un alerģiskas ievirzes stiprināšanai.

Atšķirība no mastocītiem

Lai gan tuklās šūnas (mastocīti) un bazofili ir līdzīgi pēc satura un funkcijas, svarīgi atcerēties atšķirības: mastocīti parasti dzīvo saistaudos un nenokrīt asinsritē, tiem ir cita attīstības līnija un tie var saturēt citus mediatorus. Bazofili ir cirkulējošas šūnas, kas no asinīm migrē uz audu lokācijām, kad nepieciešams.

Klīniskā nozīme

Laboratoriski basofilijas (bazofilu skaita palielinājums) un bazopenijas (samazinājums) interpretācija var dot svarīgas norādes:

  • Bazofilija: var būt saistīta ar alerģiskām slimībām, parazītu infekcijām, kā arī ar hematoloģiskām slimībām, piemēram, hronisku mieloīdo leikēmiju un citiem mieloproliferatīviem traucējumiem.
  • Bazopenija: var tikt novērota akūtu stresa situācijās, terapijas ar kortikosteroīdiem laikā vai pēc masīvas migrācijas uz audiem akūtas alerģiskas reakcijas laikā.

Basofilu skaitu nosaka pilnā asinsainā ar diferenciālo leikocītu skaitu. Precīzākai analīzei un funkcijas izvērtēšanai laboratorijās var tikt izmantota plūsmas citometrija ar marķieriem (piem., CD123, CD203c) un speciālas aktivācijas tests.

Praktiski aspekti un ārstēšana

Simptomu vadībā, ko izraisa bazofilu mediatori (piem., histamīns), bieži lieto antihistamīnus un, smagākos gadījumos, kortikosteroīdus. Ja basofilijas cēlonis ir hematoloģiska slimība, nepieciešama specifiska hematologa vadīta izmeklēšana un terapija.

Kopsavilkums

Bazofili ir reta, bet svarīga leikocītu populācija ar lomu alerģiskajās reakcijās, parazītu aizsardzībā un imūnsignalizācijā. Lai gan to darbība nav tik labi izpētīta kā citu imūnšūnu, zināms, ka tie satur histamīnu, heparīnu un citus mediatorus, izpaužas ar IgE atkarīgu aktivāciju un var būt nozīmīgi vairākās klīniskās situācijās.