Šūnas kodols
Šūnas kodolā (daudzskaitlī: šūnas kodoli) atrodas šūnas gēni, un tas kontrolē šūnas augšanu un vairošanos. Ap to ir divslāņu kodola membrāna. Kodols parasti ir visizteiktākā šūnas organolele. Kodols ir mazs un apaļš, un tas darbojas kā šūnas kontroles centrs. Tas satur hromosomas, kurās atrodas DNS. Cilvēka ķermenī ir miljardiem šūnu, no kurām lielākajai daļai ir kodols.
Visiem eikariontu organismiem šūnās ir kodoli, pat daudzām vienšūnas eikariontu šūnām. Baktērijas un arhejas, kas ir prokariotes, ir cita tipa vienšūnas organismi, un tiem nav kodolu. Šūnu kodolus 17. gadsimtā pirmais atklāja Antonijs van Līvenhūks.
Kodols ir apklāts ar membrānu, bet iekšienē esošās lietas - ne. Tā iekšpusē ir daudz olbaltumvielu, RNS molekulas, hromosomas un kodols. Nukleolā ir saliktas kopā ribosomas. Pēc tam, kad ribosomas ir izveidotas nukleolā, tās tiek eksportētas uz citoplazmu, kur tās pārvērš mRNS olbaltumvielās.
Kad šūna dalās vai gatavojas dalīties, hromosomas kļūst redzamas ar gaismas mikroskopu. Citos gadījumos, kad hromosomas nav redzamas, redzams kodols.
Audu kultūrā esošās šūnas, kas iekrāsotas ar zilo Hoechst krāsvielu, lai noteiktu DNS. Vidējā un labajā pusē esošās šūnas ir interfāzē, tāpēc ir marķēti visi to kodoli. Kreisajā attēlā redzama šūna, kurā notiek mitozes process, un tās DNS ir kondensējusies, gatavojoties dalīšanai.
Tipiskas dzīvnieku šūnas shēma 1.Nukleols 2.Kodols 3.Ribosomas 4.Vesikuls 5. Rupjais endoplazmas tīkls 6.Golgi aparāts 7.Citoskelets 8.Gludais endoplazmas tīkls 9.Mitohondrions 10.Vakuole 11.Citosols 12.Lizosoma 13.Centriole 14.Šūnu membrāna
Eikariotiskās šūnas kodols. Šeit redzamas ar ribosomām pārklātās kodola apvalka dubultās membrānas, DNS komplekss un kodola kodols.
Kodola membrāna
Lielas molekulas nevar izkļūt cauri divslāņu kodola membrānai. Tomēr ir kodola poras. Tās kontrolē molekulu kustību caur membrānu. Poras šķērso abas kodola membrānas, nodrošinot kanālu. Lielākas molekulas aktīvi transportē nesējbaltumi, bet mazas molekulas un joni pārvietojas brīvi. Lielo molekulu, piemēram, olbaltumvielu un RNS, pārvietošanās caur porām ir nepieciešama gan gēnu ekspresijai, gan hromosomu uzturēšanai.
Nucleolus
Kodolā ir struktūra, ko sauc par kodolu. To veido kodola organizatora reģions (NOR). Tas ir hromosomu reģions, ap kuru veidojas nukleols. Nukleola iekšpusē veidojas ribosomas. Tās caur kodola poru kompleksiem tiek eksportētas uz citoplazmu. Tur tās darbojas, lai veidotu olbaltumvielas. Ja tās veido membrānas olbaltumvielas, tās pievienojas endoplazmatiskajam retikulām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir šūnas kodols?
A: Šūnas kodols ir organelle, kurā atrodas šūnas gēni un kura kontrolē tās augšanu un vairošanos. To aptver divslāņu kodola membrāna, un tas darbojas kā šūnas kontroles centrs.
J: Ko satur kodols?
A: Kodolā ir hromosomas, kurās atrodas DNS, olbaltumvielas, RNS molekulas un kodols.
J: Kas atklāja šūnas kodolu?
A: Šūnu kodolus 17. gadsimtā pirmais atklāja Antonijs van Līvenhūks.
Vai visi eikarioti ir vienšūnu organismi?
A: Nē, ne visi eikarioti ir vienšūnas organismi. Daudzi eikarioti ir vienšūnas, bet ir arī daudzi daudzšūnu eikarioti.
J: Vai prokariotiem ir kodoli?
A: Nē, prokariotu, piemēram, baktēriju un arheju, šūnās nav kodolu.
J: Kas notiek kodola iekšienē?
A: Kodola iekšpusē ir olbaltumvielas, RNS molekulas, hromosomas un kodols. Nukleolā ribosomas tiek saliktas kopā, pirms tās tiek eksportētas uz citoplazmu, kur tās pārtulko mRNS olbaltumvielās.
J: Kad hromosomas var redzēt ar gaismas mikroskopu?
A: Kad šūna dalās vai gatavojas dalīties, tās hromosomas kļūst redzamas ar gaismas mikroskopu. Citos gadījumos, kad tās nav redzamas tieši, to vietā ir redzams kodols.
