Bioķīmija
Bioķīmija ir pētījums par ķīmiskajām reakcijām dzīvās būtnēs un bioloģiskajām molekulām kopumā. Tā ir svarīga šūnu bioloģijā un fizioloģijā. Bioķīmija ietver enzīmu, nukleīnskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un lipīdu pētījumus. Lielākā daļa molekulu organismā ir polimēri, kas veidoti no garām mazāku molekulu ķēdēm. Bioķīmijā tiek pētītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā rodas šīs mazās molekulas, no kurām veidojas mazie celtniecības bloki, un kuru rezultātā no pārtikas tiek iegūta enerģija.
Makromolekulas
Bioloģisko polimēru sastāvā var būt no desmitiem tūkstošu līdz desmitiem miljonu atomu vai vairāk. Šie polimēri sastāv no daudzām mazām molekulām, no kurām katrai ir ne vairāk kā piecdesmit atomi. Šīs mazās molekulas sastāv gandrīz tikai no oglekļa, ūdeņraža, skābekļa un slāpekļa. Tās satur arī sēru, fosforu un dažus citus atomus, kas ir ļoti svarīgi šo polimēru bioloģiskai funkcionēšanai.
Pastāv četru veidu makromolekulas.
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes ir garas ķēdes molekulas, kas ir divu veidu: DNS un RNS. To celtniecības blokus sauc par nukleotīdiem.
DNS ir katrā šūnā. Tā satur informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu visas nukleīnskābes un olbaltumvielas. Tā ir savienota dubultā spirālē. Tā ir iedzimtības viela, un tajā ir informācija, ko dzīvība nodod no paaudzes paaudzē.
RNS darbojas, lai DNS informācija darbotos ķermeņa šūnās. Lai izveidotu konkrētu olbaltumvielu, DNS informācija tiek pārnesta uz RNS molekulu. Cita RNS molekula to izmanto kā instrukciju kopumu olbaltumvielas ražošanai. RNS, kas veido olbaltumvielu, sauc par ribosomu, un tā darbojas kā ribozīms, ievērojami palielinot ātrumu, ar kādu atsevišķas aminoskābes savienojas kopā, veidojot olbaltumvielu.
Proteīni
Olbaltumvielas ir aminoskābju polimēri. Pastāv divdesmit dažādi kopīgi aminoskābju veidi.
Kopumā proteīniem ir divu veidu funkcijas. Pirmā ir strukturālā: tie veido daudzas galvenās šūnu un audu struktūras. Muskuļi, mati un āda galvenokārt sastāv no olbaltumvielām. Otrais ir funkcionāls: kā fermenti tie ievērojami paātrina ķīmiskās reakcijas dzīvā šūnā. Visa šūnu dzīvība sastāv no tūkstoš vai vairāk ķīmiskām reakcijām, ko sauc par metabolismu un kas pārvērš apēstās molekulas enerģijā vai citās molekulās, kuras šūnai nepieciešamas izdzīvošanai. Olbaltumvielu uzdevums ir paātrināt šīs reakcijas, bieži vien vairāk nekā miljons reižu ātrāk. Turklāt tie izraisa ķīmiskas reakcijas, kas nenotiktu, ja proteīns nebūtu darbojies.
Ogļhidrāti
Ogļhidrāti ir cukurs un ciete.
Cukuri ir vienkāršākie ogļhidrāti. Monosaharīdi ir "vienkāršie cukuri", piemēram, glikoze un fruktoze. Disaharīdi ir divi monosaharīdi, kas savienoti kopā. Galda cukurs (cukurniedru cukurs) ir glikozes un fruktozes disaharīds. Polisaharīdi ir veidoti no daudziem monosaharīdiem, kas savienoti kopā. Lielākā daļa polisaharīdu ir glikozes polimēri, un tie ir divu veidu: ciete un celuloze. Ciete ir graudu, kartupeļu, ābolu un maizes baltā viela, kas organismam ir viegli pieejams enerģijas avots. Celuloze ir strukturālais materiāls, kas satur visus augus. Puse no koksnes sastāvā esošā materiāla ir celuloze.
Ogļhidrātiem organismā ir vairākas funkcijas, bet vissvarīgākā no tām ir kalpot par enerģijas avotu šūnu vielmaiņai. Sašķeļot ogļhidrātu ķīmiskās saites, izdalās enerģija, ko organisms var izmantot.
Lipīdi
Lipīdi ir tauki un vaski. Piesātinātie lipīdi satur vienkāršas saites, un tos var atrast sviestā un speķos. Nepiesātinātajiem lipīdiem ir viena vai vairākas dubultās saites, un tie bieži sastopami eļļās. Cilvēka ķermenis uzkrāj lipīdus kā enerģijas avotu. Kad organismam nepieciešams liels enerģijas daudzums, lipīdu molekulas tiek sadalītas, lai atbrīvotu šo enerģiju.
Nukleīnskābe DNS sastāv no dubultas spirāles.
Lentes diagramma ir viens no veidiem, kā bioķīmiķi apraksta olbaltumvielu formu. Šī lentveida diagramma ir hemoglobīna, kas ir asins sarkanā viela, proteīna diagramma. Tā ir atbildīga par skābekļa pārnēsāšanu.
Saistītās lapas
- Bioķīmijas tēmu saraksts
- Organiskā ķīmija
| · v · t · e Ķīmija |
| Analītiskā ķīmija - Bioķīmija - Bioanorganiskā ķīmija - Bioorganiskā ķīmija - Biofizikālā ķīmija - Ķīmiskā bioloģija - Ķīmiskā fizika - Ķīmiskā izglītība - Datorķīmija - Elektroķīmija - Vides ķīmija - Zaļā ķīmija - Neorganiskā ķīmija - Materiālzinātne - Farmaceitiskā ķīmija - Kodolķīmija - Organiskā ķīmija - Organometālķīmija - Farmācija - Fizikālā ķīmija - Fotoķīmija - Polimēru ķīmija - Cietvielu ķīmija - Supramolekulārā ķīmija - Teorētiskā ķīmija - Termoķīmija - Slapjā ķīmija |
| Biomolekulu saraksts - Neorganisko savienojumu saraksts - Organisko savienojumu saraksts - Periodiskā tabula |
| Iestādes kontrole |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bioķīmija?
A: Bioķīmija ir zinātne par ķīmiskajām reakcijām dzīvās būtnēs un par bioloģiskajām molekulām kopumā.
J: Kāpēc bioķīmija ir svarīga?
A: Bioķīmija ir svarīga šūnu bioloģijā un fizioloģijā.
J: Kāda veida molekulas tiek pētītas bioķīmijā?
A: Bioķīmijā tiek pētīti enzīmi, nukleīnskābes, ogļhidrāti, cukuri, olbaltumvielas un lipīdi.
J: Kā uzbūvēta lielākā daļa molekulu organismā?
A: Lielākā daļa molekulu organismā ir polimēri, kas veidoti no garām mazāku molekulu ķēdēm.
J: Ko pēta bioķīmija?
A: Bioķīmija pēta ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas šīs mazās molekulas, no kurām veidotas struktūras, un kuru rezultātā no pārtikas tiek iegūta enerģija.
J: Kā sauc cilvēku, kurš studējis bioķīmiju?
A: Cilvēku, kas studējis bioķīmiju, sauc par bioķīmiķi.
