Ķīmiskā reakcija

Ķīmiskā reakcija notiek, kad viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas vienā vai vairākās citās ķīmiskās vielās. Piemēri:

  • dzelzs un skābekļa savienošanās, veidojot rūsu.
  • etiķis un dzeramā soda apvienojas, veidojot nātrija acetātu, oglekļa dioksīdu un ūdeni.
  • degošas vai sprāgstošas lietas.
  • daudzas reakcijas, kas notiek dzīvās organismos.
  • elektroķīmiskās reakcijas, izlādējot vai uzlādējot akumulatorus.

Dažas reakcijas ir ātras, bet citas - lēnas. Dažas reakcijas notiek dažādos ātrumos atkarībā no temperatūras vai citiem faktoriem. Piemēram, koksne nereaģē ar gaisu, kad tā ir auksta, bet, ja to pietiekami sakarsē, tā sāk degt. Dažas reakcijas izdala enerģiju. Tās ir eksotermiskas reakcijas. Citās reakcijās enerģija tiek uzņemta. Tās ir endotermiskāsreakcijas.

Kodolreakcijas nav ķīmiskas reakcijas. Ķīmiskajās reakcijās ir iesaistīti tikai atomu elektroni; kodolreakcijās ir iesaistīti atomu kodolu protoni un neitroni.

Dzelzs rūsēšanaZoom
Dzelzs rūsēšana

Ugunskurs ir redox piemērs.Zoom
Ugunskurs ir redox piemērs.

Četri pamatveidi

Sinteze

Sintezes reakcijā divas vai vairākas vienkāršas vielas apvienojas, lai izveidotu sarežģītāku vielu.

A + B ⟶ A B {\displaystyle A+B\ garenvirziena taisnā bultiņa AB} {\displaystyle A+B\longrightarrow AB}

"Divas vai vairākas reaģējošās vielas dod vienu produktu" ir vēl viens veids, kā identificēt sintēzes reakciju. Viens no sintēzes reakcijas piemēriem ir dzelzs un sēra savienošana, veidojot dzelzs(II) sulfīdu:

8 F e + S 8 ⟶ 8 F e S {\displaystyle 8Fe+S_{8}\longrightarrow 8FeS} {\displaystyle 8Fe+S_{8}\longrightarrow 8FeS}

Cits piemērs ir vienkārša ūdeņraža gāze, kas apvienota ar vienkāršu skābekļa gāzi, lai iegūtu sarežģītāku vielu, piemēram, ūdeni.

Dekompozīcija

Sadalīšanās reakcija ir reakcija, kad sarežģītāka viela sadalās vienkāršākās daļās. Tādējādi tā ir pretēja sintēzes reakcijai, un to var rakstīt šādi:

A B ⟶ A + B {\displaystyle AB\ garenvirziena bultiņa A+B} {\displaystyle AB\longrightarrow A+B}

Viens no sadalīšanās reakciju piemēriem ir ūdens elektrolīze, kuras laikā rodas skābeklis un ūdeņradis:

2 H 2 O ⟶ 2 H 2 + O 2 {\displaystyle 2H_{2}O\longrightarrow 2H_{2}+O_{2}}} {\displaystyle 2H_{2}O\longrightarrow 2H_{2}+O_{2}}

Viena nomaiņa

Vienreizējas aizstāšanas reakcijā viens nesavienots elements aizstāj citu elementu savienojumā; citiem vārdiem sakot, viens elements apmainās ar citu elementu savienojumā Šīs reakcijas ir šādas:

A + B C ⟶ A C + B {\displaystyle A+BC\longrightarrow AC+B} {\displaystyle A+BC\longrightarrow AC+B}

Viens piemērs reakcijai ar vienu izspiešanu ir reakcija, kad magnijs aizstāj ūdeņradi ūdenī, veidojot magnija hidroksīdu un ūdeņraža gāzi:

M g + 2 H 2 O ⟶ M g ( O H ) 2 + H 2 {\displaystyle Mg+2H_{2}O\longrightarrow Mg(OH)_{2}+H_{2}}} {\displaystyle Mg+2H_{2}O\longrightarrow Mg(OH)_{2}+H_{2}}

Dubultā nomaiņa

Dubultās aizvietošanas reakcijā divu savienojumu anjoni un katjoni apmainās vietām un veido divus pilnīgi atšķirīgus savienojumus. Šīs reakcijas ir vispārīgā formā:

A B + C D ⟶ A D + C B {\displaystyle AB+CD\longrightarrow AD+CB} {\displaystyle AB+CD\longrightarrow AD+CB}

Piemēram, reaģējot bārija hlorīdam (BaCl2 ) un magnija sulfātam (MgSO4 ), SO42− anjons mainās vietām ar 2Cl− anjonu, veidojot savienojumus BaSO4un MgCl 2.

Vēl viens dubultās nobīdes reakcijas piemērs ir svina(II) nitrāta reakcija ar kālija jodīdu, veidojot svina(II) jodīdu un kālija nitrātu:

P b ( N O 3 ) 2 + 2 K I ⟶ P b I 2 + 2 K N O 3 {\displaystyle Pb(NO_{3})_{2}+2KI\longrightarrow PbI_{2}+2KNO_{3}}}. {\displaystyle Pb(NO_{3})_{2}+2KI\longrightarrow PbI_{2}+2KNO_{3}}

Četri ķīmisko reakciju veidi: sintēze, sadalīšanās, vienkārša aizstāšana un dubulta aizstāšana.Zoom
Četri ķīmisko reakciju veidi: sintēze, sadalīšanās, vienkārša aizstāšana un dubulta aizstāšana.

Vienādojumi

Ķīmiskā reakcija tiek attēlota ar vienādojumu:

A + B ⟶ C + D {\displaystyle \mathrm {A+B\ garenvirziena bultiņa C+D} } {\displaystyle \mathrm {A+B\longrightarrow C+D} }

Šajā gadījumā A un B ķīmiskā reakcijā reaģē uz C un D.

Šis ir degšanas reakcijas piemērs.

C + O 2 ⟶ C O 2 {\displaystyle \mathrm {C+O_{2}\longrightarrow CO_{2}} } {\displaystyle \mathrm {C+O_{2}\longrightarrow CO_{2}} }

ogleklis + skābeklis → oglekļa dioksīds

Saistītās lapas

  • Organiskā reakcija
  • Redox

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ķīmiskā reakcija?



A: Ķīmiskā reakcija notiek, kad viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas vienā vai vairākās citās ķīmiskās vielās.

J: Vai vari minēt ķīmisko reakciju piemērus?



Jā, daži ķīmisko reakciju piemēri ir dzelzs un skābekļa savienošanās, veidojot rūsu, etiķa un dzeramās sodas savienošanās, veidojot nātrija acetātu, oglekļa dioksīda un ūdens savienošanās, lietu degšana vai sprādziens, kā arī daudzas reakcijas, kas notiek dzīvās dzīvās būtnēs, piemēram, fotosintēze.

Vai visas ķīmiskās reakcijas ir ātras?



A: Nē, dažas reakcijas ir ātras, bet citas lēnas. Dažas no tām notiek dažādos ātrumos atkarībā no temperatūras vai citām lietām.

J: Kas ir eksotermiska reakcija?



A: Eksotermiska reakcija ir reakcija, kas izdala enerģiju.

J: Kas ir endotermiska reakcija?



A: Endotermiska reakcija ir reakcija, kas uzņem enerģiju.

Vai kodolreakcijas uzskata par ķīmiskām reakcijām?



A: Nē, kodolreakcijas nav ķīmiskas reakcijas. Ķīmiskajās reakcijās ir iesaistīti tikai atomu elektroni; kodolreakcijās ir iesaistīti atomu kodolu protoni un neitroni.

J: Vai temperatūra var ietekmēt ķīmiskās reakcijas ātrumu?



A: Jā, atkarībā no temperatūras vai citām lietām dažas reakcijas var notikt dažādos ātrumos. Piemēram, koksne nereaģē ar gaisu, kad tā ir auksta, bet, ja to pietiekami sakarsē, tā sāks degt.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3