Polimēri
Polimērs ir molekula, kas veidota, savienojot daudzas mazas molekulas, ko sauc par monomēriem. Vārdu "polimērs" var sadalīt vārdos "poli" (grieķu valodā nozīmē "daudz") un "mer" (nozīmē "vienība"). Tas parāda, ka polimēra ķīmiskais sastāvs sastāv no daudzām mazākām vienībām (monomēriem), kas savienotas lielākā molekulā. Ķīmisko reakciju, kurā monomēri savienojas kopā, lai veidotu polimēru, sauc par polimerizāciju.
Daži polimēri ir dabiski un tos veido organismi. Olbaltumvielām ir polipeptīdu molekulas, kas ir dabiski polimēri, kas veidoti no dažādām aminoskābju monomēru vienībām. Nukleīnskābes ir milzīgi dabiski polimēri, kas sastāv no miljoniem nukleotīdu vienību. Celuloze un ciete (divi ogļhidrātu veidi) arī ir dabiski polimēri, kas sastāv no dažādos veidos savienotiem glikopiranozes monomēriem. Gumija ir polimēru maisījums. Plastmasas ir cilvēka radīti polimēri. Daudzas šķiedras ir izgatavotas no polimēriem.
Ja visas polimēra "vienības", ko sauc par monomēriem, ir vienādas, tad polimēru sauc par "homopolimēru". Homopolimērus nosauc, pirms monomēra nosaukuma pievienojot priedēkli poli-, no kura polimērs ir izgatavots. Piemēram, polimērs, kas izgatavots, savienojot kopā stirola monomēra molekulas, tiek saukts par polistirolu.
Ja visi monomēri nav vienādi, polimēru sauc par "kopolimēru" vai "heteropolimēru".
Daudzas polimēru molekulas ir kā ķēdes, kurās monomēru vienības ir savienojumi. Polimēru molekulas var būt ar taisnu ķēdi, sazaroties no galvenās ķēdes vai šķērsšūtām saitēm starp ķēdēm. Šķērssaišu savienošanas piemērs ir sulfhidrila (-S-H) grupas divās polipeptīdu ķēžu aminoskābju cisteīna vienībās, kas var savienoties, veidojot disulfīda tiltiņu (-S-S-), kas savieno ķēdes kopā.
Priekšmeti, kas izgatavoti no polimēriem polietilēna un polipropilēna
Disulfīda tilts
Daudzas stirola molekulas savienojas kopā, veidojot polistirola molekulu. Ķīģelīši abos polimēra galos nozīmē, ka šeit ir parādīts tikai īss garas molekulas posms.
Attiecīgās lapas
- Makromolekulas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir polimērs?
A: Polimērs ir molekula, kas veidota, savienojot daudzas mazas molekulas, ko sauc par monomēriem.
J: Ko nozīmē vārds "polimērs"?
A: Vārdu "polimērs" var sadalīt vārdos "poli" (grieķu valodā nozīmē "daudz") un "mer" (nozīmē "vienība"), kas parāda, ka polimēra ķīmiskais sastāvs sastāv no daudzām mazākām vienībām (monomēriem), kas savienotas lielākā molekulā.
J: Kā veidojas polimēri?
A: Polimēri veidojas ķīmiskā reakcijā, ko sauc par polimerizāciju, kuras laikā monomēri savienojas kopā, veidojot polimēru.
J: Vai ir dabīgi polimēri?
A: Jā, daži polimēri ir dabiski un tos veido organismi. Olbaltumvielām ir polipeptīdu molekulas, kas ir dabiski polimēri, kas veidoti no dažādām aminoskābju monomēru vienībām. Nukleīnskābes ir milzīgi dabiski polimēri, kas sastāv no miljoniem nukleotīdu vienību. Celuloze un ciete (divi ogļhidrātu veidi) arī ir dabiski polimēri, kas sastāv no dažādos veidos savienotiem glikopiranozes monomēriem. Gumija arī ir polimēru maisījums.
Vai ir cilvēka radīti polimēri?
Jā, plastmasa ir cilvēka radīti polimēri, kurus var izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, šķiedru vai priekšmetu, piemēram, plastmasas maisiņu vai pudeļu, izgatavošanai.
J: Kāda ir atšķirība starp homopolimēru un kopolimēru?
A: Ja polimēra "vienības", ko sauc par monomēriem, ir vienādas, tad to sauc par homopolimēru; ja tās atšķiras, tad to sauc par kopolimēru vai heteropolimēru. Homopolimērus var nosaukt, pirms monomēra vienības nosaukuma pievienojot priedēkli "poli", piemēram, ja stirola molekulas savienojas kopā, tad veidojas polistirola homopolimērs.
J: Kā lielas ogļūdeņražu molekulas pārvēršas mazākās molekulās?
A: Lielās ogļūdeņražu molekulas jēlnaftā var sadalīt mazākās molekulās, piemēram, etilēnā, pielietojot karstumu - šo procesu sauc par krekingu, pēc kura etilēnu, pielietojot spiedienu un pievienojot katalizatorus, var pārvērst cita veida polimērā, ko sauc par polietilēnu.
