Plastmasas
Plastmasa ir materiāls, kas var mainīt savu formu. Daudzas lietas ir izgatavotas no plastmasas, parasti tāpēc, ka to veidošana pareizā formā ir vienkārša. Ir daudz plastmasas veidu. Dažas no tām var veidot tikai tad, kad tās ir tikko izgatavotas; tad tās kļūst cietas. Citas ir termoplastiskas, un tās var mīkstināt, karsējot. Šādas plastmasas var izmantot 3D drukāšanai, jo plastmasa kļūst pietiekami mīksta, lai veidotu dažādas formas, un pēc tam, atdziestot, atkal kļūst cieta.
Lielākā daļa plastmasu ir cilvēka radītas; dabā tās nav sastopamas. Plastmasu izgatavošanas process parasti ir diezgan sarežģīts. Lielākā daļa materiālu, ko sauc par plastmasām, ir polimēri. Polimēri ir garas atomu ķēdes, kas savienotas viens ar otru. Lielākajā daļā plastmasu garā ķēde ir oglekļa atomu ķēde, kurai pievienoti citi atomi. Atšķirīgie atomi, kā arī ķēžu forma un garums maina plastmasas izskatu un darbību.
Ļoti ilgi tika eksperimentēts ar plastmasām, kuru pamatā ir dabīgie polimēri. Angļu izgudrotājs Aleksandrs Parkess (1813-1890) 1855. gadā radīja agrīnu plastmasas formu. Tā bija cieta, bet elastīga un caurspīdīga. Viņš to nosauca par "Parkesīnu", bet tagad to sauc par "celuloīdu".
Vecā plastmasa parasti tiek izmesta un noglabāta izgāztuvēs. Dažas plastmasas karsējot izdala toksiskus izgarojumus. Dažas plastmasas tiek pārstrādātas, lai tās nekļūtu par atkritumiem. Dažām plastmasām ir pievienoti citi materiāli, piemēram, stikls, jo tie padara plastmasu stiprāku un cietāku.
Plastmasas galvenokārt ir petroķīmiskas vielas, ko ražo no dabasgāzes vai naftas, kas ir naftas veids. Ķīmijas inženieri rafinē naftu, kas tiek pakļauta karsēšanas procesam. Tā iegūst etilēnu un propilēnu, kas ir daudzu plastmasu ķīmiskie pamatelementi. Pēc tam šīs ķīmiskās vielas apvieno ar citām ķīmiskajām vielām, lai iegūtu polimēru.
Mūsdienās dažas no šīm plastmasām tiek ražotas arī bez naftas. Tā vietā plastmasas ražošanai izmanto citus avotus, piemēram, augus un baktērijas. Šo plastmasu sauc par bioplastmasu. Tās ir noderīgas, jo tās var apēst citas baktērijas, nevis izmest atkritumos.
Dabā sastopams dzintars - dabā sastopama plastmasa.
Visi šie objekti ir izgatavoti no plastmasas.
Pazīstamas plastmasas un to izmantošana
- Poliamīds (parasti saukts par neilonu) - Sieviešu zeķes, zobrati, automašīnu detaļas, zobu birstes sari.
- Polikarbonāts - ložu necaurlaidīgs stikls, kompaktdiski, DVD.
- Polietilēns - caurules, pudeles, iepirkumu maisiņi, piena krūzes, bruņas (izgatavotas no polietilēna ar īpaši garām ķēdēm).
- Polietilēntereftalāts (PET, ja to izmanto pudelēm, un poliesteris, ja to izmanto apģērbiem vai citiem materiāliem).
- Polipropilēns - pārtikas trauki, krēsli
- Polistirols - CD vāciņi, plastmasas krūzes, plastmasas dakšiņas un naži.
- Poliuretāns - gumija, putas, spīdīgi pārklājumi uz koka un flīzēm.
- Polivinilhlorīds (parasti saukts par PVC) - caurules (ķīmiskās vielas var padarīt PVC mīkstāku rotaļlietām un spilveniem).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir plastmasa?
A: Plastmasa ir materiāls, kas var viegli mainīt savu formu. Daudzas lietas ir izgatavotas no plastmasas, un dažus koka veidus var izgatavot no plastmasas, parasti tāpēc, ka to izgatavošana pareizā formā ir vienkārša, un plastmasa piešķir koksnei un citām lietām formu.
Vai visas plastmasas ir mākslīgi ražotas?
A: Lielākā daļa plastmasu ir cilvēka radītas; dabā tās nav sastopamas. Plastmasas izgatavošanas process parasti ir diezgan sarežģīts. Lielākā daļa materiālu, ko sauc par plastmasām, ir polimēri. Polimēri ir garas atomu ķēdes, kas savienotas viens ar otru. Lielākajā daļā plastmasu garā ķēde ir oglekļa atomu ķēde, kurai pievienoti citi atomi.
J: Kas izgudroja agrīno plastmasas formu?
A: Angļu izgudrotājs Aleksandrs Parkess (1813-1890) 1855. gadā radīja agrīnu plastmasas paveidu. Tā bija cieta, bet elastīga un caurspīdīga. Viņš to nosauca par "Parkesīnu", bet tagad to sauc par "celuloīdu".
J: Kā nafta kļūst par daļu no plastmasas ražošanas procesa?
A: Plastmasas lielākoties ir naftas ķīmijas produkti, ko ražo no dabasgāzes vai naftas, kas ir naftas veids. Ķīmijas inženieri rafinē naftu, kas tiek pakļauta karsēšanas procesam. Tā iegūst etilēnu un propilēnu, kas ir daudzu plastmasu ķīmiskie pamatelementi. Pēc tam šīs ķīmiskās vielas apvieno ar citām ķīmiskajām vielām, lai iegūtu polimēru.
J: Kāda veida plastmasu var izmantot 3D drukāšanai?
A: Dažu veidu termoplastmasu var izmantot 3D drukāšanai, jo karsējot tās kļūst pietiekami mīkstas, lai veidotu dažādas formas, un pēc atdzišanas atkal kļūst cietas.
J: Kas notiek ar veco plastmasu?
A: Veco plastmasu parasti izmet un noglabā izgāztuvēs vai pārstrādā, lai tā nekļūtu par atkritumiem.
J: Kādus materiālus var pievienot dažiem plastmasas veidiem?
A:Dažām plastmasām pievieno citus materiālus, piemēram, stiklu, jo tas padara plastmasu stiprāku un cietāku.
