Kraukļu dzimta (Corvidae): sugas, izplatība un raksturojums
Kraukļu dzimta (Corvidae) — 120+ sugu izpēte: izplatība, raksturojums, uzvedība un biotopi. Uzzini par vārnām, kraukļiem un to ekoloģisko nozīmi.
Kraukļu dzimtas putni (Corvidae) ir vārnu dzimtas putni. Tās visas ir vārnveidīgie putni. Šajā saimē ir vairāk nekā 120 sugu. Vārdu "vārna" lieto arī Corvus ģints putnu apzīmēšanai. Šajā ģintī ietilpst vārnas, kaijas un kraukļi.
Vārnas ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Dienvidamerikas dienvidu daļu un Antarktīdu. Visvairāk vārnu ir sastopamas Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Eiropā un Āzijā. Āfrikā, Austrālijā un Ziemeļamerikā ir tikai pa 10 sugām.
Vārnu grupu sauc par slepkavību.
Īss pārskats un taksonomija
Corvidae ir vidēja un liela izmēra dzimta starp vārnveidīgajiem. Tai pieder ap 120–140 sugu, sadalītu vairākās ģintīs. Papildus labi zināmajām Corvus sugām (piem., vārnas, kraukļi, kolkrabji) dzimtā ir arī žagatas, gārņlapas, gaiļi un citas grupas, kas atšķiras pēc izskata un uzvedības.
Izplatība un dzīvotnes
Kraukļu dzimtas putni ir plaši izplatīti gandrīz visā pasaulē — no mežiem un lauksaimniecības zemēm līdz pilsētvidēm un kalnu apvidiem. Dažas sugas (piem., šefi un žagatas) ir ļoti pielāgojušās dzīvei pie cilvēka un bieži sastopamas pilsētās. Citas sugas, īpaši salas endēmi, aizņem ierobežotas teritorijas un var būt īpaši jutīgas pret vides izmaiņām.
Izskats un uzvedība
- Izmērs un forma: vārnas parasti ir vidēja līdz liela izmēra putni ar spēcīgu knābi un garām spārnu un astes proporcijām.
- Krāsojums: daudzas sugas ir tumšas — melnas vai melni spīdīgas — tomēr dzimtā ir arī krāsainas sugas (piem., žagatas un žubītes ar raksturīgām zilu, rudu vai baltu spalvu vietām).
- Sociālā uzvedība: daudzas kraukļu sugas ir sociālas, veido grupas un demonstrē sarežģītu komunikāciju. Tās izmanto dažādus saucienus un ķermeņa valodu, lai sazinātos par barību, briesmām vai pārošanos.
Gudrība un kognitīvās spējas
Kraukļi ir pazīstami ar izcilām intelektuālajām spējām. Dažas sugas, piemēram, jaunkaledoniešu vārna, izmanto rīkus barības iegūšanai. Kraukļi spēj atpazīt sejas, plānot nākotnei, glabāt barību un to atcerēties, mācīties no citiem un pat sadarbībā risināt problēmas. Šīs īpašības padara tos par vieniem no pamanāmākajiem putnu intelekta piemēriem.
Diēta un barošanās
Kraukļu dzimtas putnu uzturs ir ļoti daudzveidīgs: tie ir visēdāji — uzturā ietilpst kukaiņi, mazi bezmugurkaulnieki, gliemenes, sēklas, ogas, olu un mazu putnu mazuļi, kā arī dažkārt atkritumi un carrion. Daudzas sugas meklē barību uz zemes, bet citi vāc to no koku zariem vai pat lieto rīkus.
Vaišanās, ligzdošana un attīstība
Vairākums kraukļu sugu ir monogāmas un veido teritoriālas pāru attiecības ligzdošanas sezonā. Ligzdas parasti veido no zariem koku vainagos, reti arī uz klintīm vai ēkām. Dažām sugām raksturīga kopjamas barības dalīšana, bet citām — kopdzīvošana un atbalsts no cita vecākiem (ko sauc par kooperatīvu audzināšanu).
Kultūras nozīme un cilvēki
Kraukļiem ir cieša saistība ar cilvēku kultūrām — tie parādās mitoloģijā, literatūrā un simbolikā (bieži kā omens, sarga putni vai gudrības simboli). Pilsētvidē daži pārnadži tiek uzskatīti par traucēkļiem, jo tie var zog un pārkaisīt atkritumus, tomēr tie arī palīdz attīrīt vidi no atliekām un plēsē kukaiņus.
Aizsardzība un saglabāšana
Kaut arī daudzas kraukļu sugas ir izplatītas un neapdraudētas, daži endēmiski veidi, kas dzīvo salās vai ierobežotos biotopos, ir apdraudēti vai ir ievērojami samazinājušies cilvēka darbības dēļ (piem., biotopu iznīcināšana, invazīvas sugas, persekucija). Pētniecība, aizsargājamo teritoriju izveide un sabiedrības izglītošana palīdz saglabāt jutīgās sugas.
Piezīmes
- Angļu valodā vārnu grupu sauc par "murder" — latviski šo kolektīvo nosaukumu bieži tulko kā slepkavība.
- Ja interesē konkrētas sugas vai to izplatība noteiktā reģionā, ieteicams apskatīt reģionālās putnu sugu datubāzes vai faunas rokasgrāmatas.
Mājas vārna jeb Corvus splendens
Vārnu dzimtas variāciju piemērs: melnspārnā kaija no Meksikas ziemeļrietumu daļas.
Apraksts
Lielākā daļa vārnu dzimtas pārstāvju ir melni, piemēram, vārnas, gaiļi, strazdi, kraukļi un dzeguzes. Tomēr ne visas vārnas ir melnas. Vārnas un strazdi var būt melni un balti, zili un zaļi vai brūni. Sējas bieži ir zilas un baltas.
Vārnas ir vieni no inteliģentākajiem putniem pasaulē. Vārnas un gaiļi labi prot izmantot darbarīkus, piemēram, kociņus vai zariņus. Vārnas var ieraudzīt sevi spogulī, un tās saprot, ka tas ir atspulgs. Daudzas vārnas dzīvo cilvēku tuvumā pilsētās. Dažas vārnas (piemēram, kokvardes) dzīvo mežos. Tās ir kautrīgākas par pilsētās dzīvojošajām vārnām.
Dažas vārnas Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijas ziemeļos migrē. Tas nozīmē, ka vasarā vai ziemā tās ceļo uz dažādām vietām. Lielākā daļa vārnu ir pastāvīgie putni. Tas nozīmē, ka tās visu gadu dzīvo vienā un tajā pašā vietā.
Daudzas vārnas dzīvo lielās grupās. Piemēram, daudzi vārni ligzdo kopā lielās grupās koku galotnēs. To sauc par vārnu dravu. Lielās grupās vārnas bieži vien ir trokšņainas. Tomēr, kad ir vairošanās sezona (tas nozīmē, ka putni ligzdo un dzemdē mazuļus), vārnas var kļūt dusmīgas un aizbiedēt citas vārnas.
Vārnas ēd daudzveidīgu barību. Tās ēd mazuļus un olas no ligzdām, sīkus dzīvniekus (peles un žurkas), līķus (beigtus dzīvniekus), dārzeņus un atkritumus. lielāko gada daļu vārnas un gaiļi ar spēcīgiem knābjiem rakņājas pļavās un ēd dažādu kukaiņu kāpurus un tārpus. Tā kā vārnas var uzbrukt citu putnu ligzdām, tās var kļūt par citu sugu putnu iebrucējiem. Šādā gadījumā putni, kas aizstāv vārnas, apvienojas, lai tās aizdzītu. Arī lauku saimniecībās vārnas ēd dārzeņus un sēklas. Lauksaimnieki nevēlas, lai tā notiktu, tāpēc viņi izgatavo vārnu biedētājus. Tas ir no salmiem un vecām drēbēm izgatavots priekšmets. Tas izskatās kā cilvēks, un tas var aizbiedēt vārnas.
Vārnas būvē ligzdas augstos kokos. Tās būvē ligzdu no lieliem kociņiem. Tās parasti dēj 3-8 olas. Abi vecāki rūpējas par mazuļiem.
Galvenās sugas
Ģimenē ir:
Meklēt