Dzegužpirkstītes (koku žagatas) — sugas, izskats, izplatība Dienvidaustrumāzijā
Atklāj Dzegužpirkstītes (koku žagatas): 11 sugas, izskats, izplatība un dzīvesveids Dienvidaustrumāzijas tropu mežos. Foto un identificēšanas padomi.
Dzegužpirkstītes ir putnu suga. Tie ir vārnveidīgo (Corvidae) dzimtas putni. Pastāv četras dažādas kokvardes ģints. Tās ir Dendrocitta, Crypsirina, Temnurus un Platysmurus. Ir 11 sugas.
Koku strazdi ir līdzīgi strazdiem. Tām ir garas astes. Lielākā daļa dzeguzēnu ir melni, balti, pelēki vai brūni. Tās sastopamas Dienvidaustrumāzijā. Tās dzīvo tropu mežos. Viņi daudz laika pavada koku galotnēs. Uz zemes tās neienāk baroties pārāk bieži.
Izskats
Dzegužpirkstītes parasti ir vidēja izmēra vārnveidīgie ar slaidu ķermeni un izteikti garu asti, kas dažām sugām var būt pat divreiz garāka par ķermeņa garumu. Apmatojuma krāsojums atšķiras starp sugām — sastopami toņi no tumši melna un balta kontrastiem līdz piesātinātiem brūniem un pelēkiem toņiem. Dzimumos vizuālas atšķirības parasti ir nelielas, tātad tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi.
Izplatība un biotopi
Kaut gan nosaukums raksturo to galveno areālu, dzegužpirkstītes ir sastopamas galvenokārt Dienvidaustrumāzijā — tropu lietusmežos, mūžzaļos mežos, salas mežos un bieži arī sekundārajā mežā, kokaudzēs un parkos. Tās visbiežāk uzturas koku galotnēs un pieaugušos kokos; uz zemes baroties ienāk reti, izņemot meklējot augļus vai insektus uz zemas veģetācijas.
Barošanās un uzvedība
Dzegužpirkstītes ir visēdājas un ēd dažādu barību. Tās medī un meklē pārtiku koku vainagos, reizēm apmeklē arī mežu malās vai ciemu apkārtnēs:
- insekti un citi bezmugurkaulnieki,
- augi, ogas un augļi,
- mazāki rāpuļi, putnu olas un mazuļi,
- reizēm arī atkritumi un cilvēku atstātas barības.
Šie putni ir aktivitātē dienā, bieži manāmi pārvietojamies pa zariem, meklējot barību. Daudzas sugas dzīvo pāros vai nelielās grupās, retāk lielākās kohortās. Tie ir samērā modri un skaļi — to saucieni var būt dažādi, no šķiršanās čaukstēšanas līdz skaļiem, raupjākiem izsaucieniem.
Vairošanās
Perējperiodā dzegužpirkstītes būvē kausu formas ligzdas koku zaros, bieži slēptas blīvā lapotnē. Ligzdošanas sezona un olu skaits atšķiras pēc sugas un reģiona, bet parasti mātīte dēj 2–4 olas. Gan tēviņš, gan mātīte piedalās perēšanā un mazuļu barošanā. Jaunie putni ilgi uzturas vecāku aprūpē, kamēr pilnībā apgūst lidošanas un barošanās prasmes.
Balsis un komunikācija
Dzegužpirkstītēm raksturīga plaša balsu palete — no saziņas čalcieniem līdz brīdinājuma saucieniem un mijiedarbības signāliem starp pāriem. Dažas sugas var iemācīties atdarināt citus skaņas signālus, kas raksturīgi vārnveidīgo ģimenei.
Loma ekosistēmā un saglabāšana
Kā visēdāji dzegužpirkstītes veicina sēklu izplatīšanu (ēdot augļus) un regulē dažādu bezmugurkaulnieku populācijas. Lielākā daļa sugu pašlaik nav kritiski apdraudētas, tomēr vietējās populācijas var ciest no mežu izciršanas, biotopu fragmentācijas un cilvēka darbības. Dažas salu vai šauru areālu sugas ir īpaši neaizsargātas pret izzušanu. Saglabāšanas pasākumi ietver mežu aizsardzību, atjaunošanu un invazīvo sugu kontroli.
Attiecības ar cilvēkiem
Dzegužpirkstītes dažviet ir viegli pamanāmas un nereti mazliet nebiedētas pret cilvēku — tās var apmeklēt augļu kokus, plantācijas un pievārēt laukus, meklējot barību. To organizētā daba, skaļās balsis un pievilcīgais izskats padara tās par sugu, kuras interesei pievērš uzmanību gan putnu vērotāji, gan dabas mīļotāji.
Secinājums: Dzegužpirkstītes (koku žagatas) ir interesanta un ekoloģiski nozīmīga vārnveidīgo grupa, kas pielāgojusies dzīvei koku vainagos tropu mežos. Lai gan daudzas sugas vēl joprojām ir izplatītas, saglabāšanas uzmanība ir svarīga, it īpaši tām sugām, kuru areāls ir ierobežots.
Meklēt