Trilobīti — izmirušie posmkāji un jūras redzes pionieri

Trilobīti — izmirušie posmkāji ar pirmo redzi uz Zemes; uzzini par viņu formu daudzveidību, dzīvesveidiem un slavenākajām fosilijām paleozoja okeānos.

Trilobīti ("trīskārši") ir izmiruši posmkāji, kas bija pirmie dzīvnieki, kuriem bija zināmas acis. To bija ļoti daudz agrīnajā paleozoja laikmetā. To izplatība bija visā pasaulē, bet tikai sālsūdens vidē.

Trilobītiem bija dažādi dzīvesveidi. Daži pārvietojās pa jūras dibenu kā plēsēji, maitēdāji vai filtrētāji, daži peldēja, barojoties ar planktonu. Lielākā daļa mūsdienu jūras posmkāju ekoloģisko nišu ir sastopamas trilobītos.

To ķermenis bija sadalīts trīs daļās: galva (cephalon), krūškurvis (krūškurvis), ko veidoja līdz 30 segmentiem, un aste (pygidium). Zem galvas atrodas trīs pāri kāju, kas reti saglabājušās. Katrai pleiras rievai ir pa divām kājām.

Trilobīti ir agrīnākie zināmie dzīvnieki, kuriem ir redze. Agrākajiem trilobītiem bija sarežģītas, saliktas acis ar lēcām, kas veidotas no kalcīta. Dažiem trilobītiem bija mazas acis vai to vispār nebija, un, iespējams, tie dzīvoja tumšā vidē. Cik mums zināms, tie visi dzīvoja sālsūdenī.

Trilobītu garums svārstījās no 1 milimetra līdz 72 centimetriem (28 collas), bet tipiskais izmērs bija 3-10 cm (1,2-3,9 collas). Pasaulē lielāko trilobītu Isotelus rex Kanādas zinātnieki atrada 1998. gadā Hudzonas līča krastā.

Trilobīti parādījās pirms aptuveni 600 miljoniem gadu Kambrijas periodā. Tie (iespējams) piederēja pie posmkāju dzimtas (Arthropoda). Šajā filumā ietilpst visvairāk (78 %) no visām dzīvnieku dzīvības formām, tostarp krabji, simtkāji, zirnekļi, garneles un kukaiņi. Trilobīti, dzīvojot seklās jūrās, kā peldētāji, rāpuļi un kāpuri uzplauka aptuveni 350 miljonus gadu. Laika gaitā tie strauji attīstījās un pārtapa visdažādākajās dīvainās un skaistās formās.

Anatomija un uzbūve

Trilobītu korpuss bija dalīts gareniski trīs lugos — vidējā (axial) un divas sānu lobes (pleuras), kas deva tiem raksturīgo "trīskāršo" izskatu. Segmentācija ļāva trilobītiem līst un locīties; daudzas sugas spēja savīt ķermeni rullī, lai pasargātos no plēsējiem (enrollment). Galvas apakšējā daļā atradās hypostome (barošanas plāksnīte), bet pleuru apakšpusē — biramous (divzars) kājas ar kustamu locītavu un zaru, kas bija pielāgots gan staigāšanai, gan elpošanai (lāpstiņveida žaunas).

Redze — kalcīta lēcas un acu veidi

Trilobītu acis ir īpaši nozīmīgs atradums paleontoloģijā — tās ir vienas no pirmajām sarežģītajām saliktajām acīm. Acu lēcas bieži bija veidotas no kalcīta, kas nodrošināja ļoti skaidru, cietu optisku sistēmu. Pastāvēja vairāki acu tipi:

• Holochroālās acis — ar daudzām cieši sakārtotām lēcām, kuras sedza kopīga kutikulas slāņa lēca.
• Schizochroālās acis — raksturīgas galvenokārt phacopida trilobītiem; lēcas bija lielākas, atsegtas un atdalītas ar augstu sietu starpslāni.
• Dažām sugām acis bija ļoti mazas vai to vispār nebija — pielāgošanās dzīvei tumšos vai dūmakainos ūdeņos.

Ekoloģija un dzīvesveidi

Trilobīti bija ļoti dažādi pēc dzīvesveida un barošanās stratēģijas:

• Daļa bija bentiski, dzīvoja uz jūras dibena kā plēsēji vai maitēdāji, kapājot vai mehāniski sašķaidot barību.
• Daži bija filtrētāji vai substrāta barotāji, izmantojot īpašas mutes daļas vai kāju struktūras barības savākšanai.
• Planktoniskie un peldošie trilobīti barojās ar mikroskopisku organisko vielu, veidojot nozīmīgu pārtikas ķēdi jūras ekosistēmās.

Fosilizācija, izplatība un nozīme

Trilobīti ir vieni no biežākajiem fosilajiem atradumiem Paleozoja iežos, jo to cietais ārējais eksoskelets (izgatavots no polisaharīdiem un kalcificēta materiāla) labi saglabājās. To plašā ģeogrāfiskā izplatība un straujā evolūcija padarīja trilobītus par svarīgiem indeksfosiliem — ar tiem ģeologi var datēt iežu slāņus un rekonstruēt seno jūru vides.

Evolūcija un izmiršana

Trilobīti parādījās Kambrijā un sasniedza daudzveidības maksimumu ordovikā un devonā. Lai gan daudzas līnijas izzuda dažādos masveida izmiršanas notikumos, dažas grupas pielāgojās un pastāvēja līdz Permas beigām. Kopējā trilobītu līnija izzuda kopējā Permas masveida izmiršanā aptuveni pirms 252 miljoniem gadu, un tās izzušana iezīmēja vienu no lielākajām dzīvības krīzēm Zemes vēsturē.

Kāpēc trilobīti ir svarīgi mūsdienu zinātnei

Trilobīti sniedz informāciju par agrīnajiem jūras ekosistēmām, posmkāju evolūciju, paleobiogeogrāfiju un acu attīstību. To formu un funkciju daudzveidība palīdz zinātniekiem saprast, kā organismi pielāgojas mainīgiem vides apstākļiem un kā veidojas sarežģotas uzvedības un morfoloģijas iezīmes.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām trilobītu sugām, to anatomiju vai atradnēm Latvijā un pasaulē, var pievērsties specializētai paleontoloģijas literatūrai vai muzeju krājumiem, kuros glabājas laba saglabājuma eksemplāri.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir trilobīti?

J: Kā trilobīti pārvietojās?

J: Kādas daļas bija trilobītiem?

J: Kad parādījās trilobīti?

J: Kādai filopēdei pieder trilobīti?

J: Cik ilgi pastāvēja trilobīti?

Meklēt pēc burta