Trilobīti
Trilobīti ("trīskārši") ir izmiruši posmkāji, kas bija pirmie dzīvnieki, kuriem bija zināmas acis. To bija ļoti daudz agrīnajā paleozoja laikmetā. To izplatība bija visā pasaulē, bet tikai sālsūdens vidē.
Trilobītiem bija dažādi dzīvesveidi. Daži pārvietojās pa jūras dibenu kā plēsēji, maitēdāji vai filtrētāji, daži peldēja, barojoties ar planktonu. Lielākā daļa mūsdienu jūras posmkāju ekoloģisko nišu ir sastopamas trilobītos.
To ķermenis bija sadalīts trīs daļās: galva (cephalon), krūškurvis (krūškurvis), ko veidoja līdz 30 segmentiem, un aste (pygidium). Zem galvas atrodas trīs pāri kāju, kas reti saglabājušās. Katrai pleiras rievai ir pa divām kājām.
Trilobīti ir agrīnākie zināmie dzīvnieki, kuriem ir redze. Agrākajiem trilobītiem bija sarežģītas, saliktas acis ar lēcām, kas veidotas no kalcīta. Dažiem trilobītiem bija mazas acis vai to vispār nebija, un, iespējams, tie dzīvoja tumšā vidē. Cik mums zināms, tie visi dzīvoja sālsūdenī.
Trilobītu garums svārstījās no 1 milimetra līdz 72 centimetriem (28 collas), bet tipiskais izmērs bija 3-10 cm (1,2-3,9 collas). Pasaulē lielāko trilobītu Isotelus rex Kanādas zinātnieki atrada 1998. gadā Hudzonas līča krastā.
· 
Dalmanites limulurus no silūra vecuma iežiem Ņujorkā, ASV.
· 
Asaphus lepidurus no vidējā ordovika iežiem pie Sanktpēterburgas, Krievijā.
· 
Asaphiscus wheeleri no kembrija iežiem Millard Co., Utah, ASV.
Trilobīti parādījās pirms aptuveni 600 miljoniem gadu Kambrijas periodā. Tie (iespējams) piederēja pie posmkāju dzimtas (Arthropoda). Šajā filumā ietilpst visvairāk (78 %) no visām dzīvnieku dzīvības formām, tostarp krabji, simtkāji, zirnekļi, garneles un kukaiņi. Trilobīti, dzīvojot seklās jūrās, kā peldētāji, rāpuļi un kāpuri uzplauka aptuveni 350 miljonus gadu. Laika gaitā tie strauji attīstījās un pārtapa visdažādākajās dīvainās un skaistās formās.
Atklājums
Pirmo reizi tie cilvēka uzmanību piesaistīja pirms aptuveni 25 000 gadiem Francijā, kur divi eksemplāri tika atrasti kromaņkungu apmetnē, vietā, ko sauca par "La Grotte du Trilobite". Viens no tiem tika atrasts ar tajā izurbtu caurumu, ko nēsāja kā rotu. Citi ir atrasti Ēģiptes, Grieķijas un Romas kapenēs. Trilobītu fosilijas tika pārdotas 15. gadsimta Eiropas ielās, un tās kolekcionēja Tomass Džefersons un Bendžamins Franklins.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir trilobīti?
A: Trilobīti ir izmiruši posmkāji, kas bija pirmie dzīvnieki, kuriem bija zināmas acis. Paleozoja ēras sākumā to bija ļoti daudz, un to izplatība bija visā pasaulē, bet tikai sālsūdens vidē.
J: Kā trilobīti pārvietojās?
A: Trilobītiem bija dažādi dzīvesveidi. Daži pārvietojās pa jūras dibenu kā plēsēji, maitēdāji vai filtrētāji, bet daži peldēja, barojoties ar planktonu.
J: Kādas daļas bija trilobītiem?
A: Trilobītiem bija trīs galvenās daļas - galva (cefalons), krūškurvis (krūškurvis), ko veidoja līdz pat 30 segmentiem, un aste (pigīdijs). Zem šīm daļām atradās trīs pāri kāju galvai un pa divām kājām katrai pleiras rievai.
J: Kad parādījās trilobīti?
A: Trilobīti parādījās pirms aptuveni 600 miljoniem gadu Kambrijas periodā.
J: Kādai filopēdei pieder trilobīti?
A: Trilobīti, iespējams, piederēja pie posmkāju (Arthropoda), kurā ietilpst krabji, simtkāji, zirnekļi, garneles un kukaiņi.
J: Cik ilgi pastāvēja trilobīti?
A: Trilobīti kā peldētāji, rāpuļi un kāpuri plauka apmēram 350 miljonus gadu, pirms tie izzuda perma un triasa izmiršanas laikā.
J: Kāds ir lielākais izmērs, ko var sasniegt trilobīts? A: Pasaulē lielākais trilobīts bija Isotelus rex, kuru 1998. gadā Kanādas zinātnieki atrada Hudzonas līča krastā, un tā izmērs bija 72 cm (28 collas). Tomēr visbiežāk tie ir no 1 milimetra (0,04 collas) līdz 3-10 cm (1,2-3,9 collas).
