Krabi
Krabi ir vēžveidīgo (Crustacea) apakšdzimtas zivis. Tie ir dekapodi (ar astoņām kājām un diviem satveršanas nagiem), tāpat kā omāri, vēži un garneles. Krabi veido kārtu, ko sauc par Brachyura. To īso ķermeni klāj biezs eksoskelets.
Viņi ir ārkārtīgi veiksmīga grupa, kas darbojas visā pasaulē. Būtībā tie ir smagi bruņoti bruņoti iznīcinātāji. Lielākā daļa krabju dzīvo jūras ūdenī, bet ir arī tādi, kas dzīvo saldūdenī, un daži dzīvo uz sauszemes. Mazākie krabji ir zirņa lieluma, bet lielākais (Japānas zirnekļkrabis) sasniedz 4 metrus garu kāju garumu. Ir zināmas aptuveni 7000 sugas.
Krabis uz jūras eža darbības laikā
Struktūra un dzīvesveids
Ķermenis
Krabjiem ir īsas astes. Kraba aste un samazinātais vēders ir pilnībā paslēpts zem krūšu kurvja. Tā ir salocīta zem ķermeņa un var nebūt redzama, ja vien krabis nav apgriezts. Parasti tiem ir ļoti ciets eksoskelets. Tas nozīmē, ka tie ir labi aizsargāti pret plēsējiem. Krabi ir bruņoti ar vienu nagu pāri. Krabi sastopami visos okeānos. Daži krabji dzīvo arī saldūdenī vai pilnībā dzīvo uz sauszemes.
Pincers
Krabiem svarīgākais ierocis ir knaibles (nagi). Tiem ir vismaz trīs funkcijas. Ēšanas laikā knaibles ir paredzētas, lai satvertu un savaldītu upuri. Ja barība ir gliemezis (molusks), tad knaibles var pielietot spēku, lai atvērtu vai salauztu moluska čaulu. Knaibles tiek izmantotas arī tēviņu savstarpējās cīņās un signalizēšanai citiem krabjiem.
Pārtika
Krabi ir visēdāji, tie ēd gandrīz visu, ko atrod. Bieži vien tās ir aļģes, bet dzīvnieku barība ir būtiska to labai veselībai un attīstībai. Tie ēd mīkstmiešus, citus vēžveidīgos, tārpus, sēnes un baktērijas.
Krabja anatomija
Krabi kā pārtika
Krabus gatavo un ēd visā pasaulē. Dažas sugas krabjus ēd veselus, ieskaitot čaulu, piemēram, mīkstās čaulas krabjus; citām sugām ēd tikai nagus un/vai kājas. Dažos reģionos kulinārijas baudījumu uzlabo garšvielas. Āzijā Masala krabji un Čilli krabji ir spēcīgi garšvielām pasniegtu ēdienu piemēri. Merilendā zilos krabjus bieži ēd ar Old Bay garšvielām.
Britu ēdienam Kromera krabju gaļu izņem un ievieto cietajā čaulā. Viens no amerikāņu krabju gaļas pagatavošanas veidiem ir tās ekstrakcija un pievienošana miltu maisījumam, veidojot krabju kūku. Krabjus izmanto arī franču zupā bisque.
Evolūcija
Īstie krabji fosiliju liecībās parādās apakšējā jūrā. Tie ir daļa no "mezozoja jūras revolūcijas", kuras laikā attīstījās vairāki jūras gultnes plēsēji.
Tailpiece
Krabju tuvākie radinieki ir anomurāni - vēžveidīgo grupa, kurā ietilpst tādi dzīvnieki kā krabji nošķirtāji, karaliskie krabji un omāri. Tie ļoti līdzinās krabjiem, un daudzu no tiem nosaukumā ir vārds "krabis", taču tie nav īsti krabji. Anomurānus var atšķirt pēc kāju skaita: krabjiem ir desmit kājas, ieskaitot nagus, bet anomurāniem pēdējais kāju pāris ir paslēpts čaulā, tāpēc redzamas tikai astoņas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir krabji?
A: Krabi ir dekapodes, kam ir astoņas staigājošas kājas un divi satveršanas nagi.
J: Kā sauc to kārtu starp desmitkājaiņiem?
A: To kārta starp dekapodiem saucas Brachyura.
J: Vai krabji ir veiksmīgi?
A: Jā, krabji ir ārkārtīgi veiksmīga grupa, kas sastopama visā pasaulē.
J: Kāds ir mazākā krabja izmērs?
A: Mazākie krabji ir zirņa lieluma.
Vai visi krabji dzīvo jūras ūdenī?
A: Nē, ir krabji, kas dzīvo saldūdenī, un daži, kas dzīvo uz sauszemes.
J: Kāda izmēra ir lielākais krabis?
A: Lielākais krabju dzimtas jūras krabis, Japānas zirnekļkrabis, sasniedz 4 metrus garu kāju garumu.
Jautājums: Cik daudz krabju sugu ir zināmas?
A: Ir zināmas aptuveni 7000 krabju sugas.
