Krabi — vēžveidīgie (Brachyura): sugas, anatomija un dzīvotnes

Krabi ir vēžveidīgo (Crustacea) apakšdzimtas bezmugurkaulnieki. Tie ir dekapodi — parasti ar astoņām kājām un diviem satveršanas nagiem (čelēm), tāpat kā omāri, vēži un garneles. Krabi veido kārtu, ko sauc par Brachyura. To īso ķermeni klāj biezs eksoskelets, kas sniedz aizsardzību un kuram ir jālūzt (molt), lai krabji varētu augt.

Šī grupa ir ārkārtīgi veiksmīga un plaši izplatīta visā pasaulē. Lielākā daļa krabju dzīvo jūras ūdenī, taču ir sugas, kas pielāgojušās saldūdenim un pat sauszemes dzīvei. Mazākie krabji var būt kā zirnis, bet lielākais — Japānas zirnekļkrabis — var sasniegt līdz pat 4 metru kāju spējumu. Ir aprēķinātas aptuveni 7000 sugas, kas ievērojami atšķiras pēc izmēra, formas un dzīvesveida.

Anatomija un morfoloģija

Krabi raksturo kompaktā ķermeņa uzbūve: galvkrūtis (cephalothorax) un samazināta vēdera daļa (abdomen), kas parasti ir nolocīta zem ķermeņa. Galvenie anatomiskie elementi:

• Eksoskelets: ciets ārējais apvalks, kas aizsargā iekšorgānus; lai augtu, krabji periodiski maina (nomētā) šo apvalku.
• Kājas: piecas pāru kāju rindas (dekapodi), no kurām pirmās pāris pārvērtušās par čelām — spēcīgiem satveršanas orgāniem.
• Skābekļa iegūšana: žaunas, kas parasti atrodas galvkrūšu apakšpusē un ir aizsargātas ar carapace.
• Uztvere: saliktas acis uz kātiņiem un daudzveidīgi sensoru orgāni, kas palīdz atrast barību un izvairīties no plēsējiem.

Uzturs un uzvedība

Krabi ir galvenokārt visēdāji un saprātīgi uztura ziņā — tie ēd aļģes, mazas dzīvnieku atliekas, gliemenes, mazus zivju eksemplārus un citus bezmugurkaulniekus. Daudzi ir arī oportunisti‑tīrītāji (scavengers), kas palīdz ekosistēmā noārdīt organisko vielu. Uzvedībā izplatīta teritoriāla kaušanās starp tēviņiem par pārošanās tiesībām, kā arī maskēšanās un padziļināta slēptuvju izmantošana.

Dzīves cikls un reprodukcija

Lielākajai daļai krabju ir sarežģīts dzīves cikls ar vairākiem kāpuriem posmiem. Pēc iekšējās vai daļēji ārējas apaugļošanas mātīte nēsā ikrus pie vēdera, līdz kāpuri izšķiļas. Kāpuri iet cauri planktona stadijām (piemēram, zoea un megalopa), kas var pavadīt laiku jūras plūsmās, pirms pārvēršas par pieaugušiem, pieaugošiem krabjiem.

Dzīvotnes un ekoloģiskā nozīme

Krabus var atrast ļoti dažādās vidēs: no seklām piekrastes zonām, mangrovēm, atklātā okeāna dibena, koraļļu rifēm līdz saldūdens upēm un mežiem sauszemes sugām. Dažas raksturīgās nišas:

• Intertidālās zonas — daudz sugu pielāgušās dzīvei starp paisumu un bēgumu.
• Mangroves un estuāri — barības un izvēles multiplicēšanās padara šīs vietas par bagātīgu krabju biotopu.
• Saldūdens un sauszemes krabi — ir pielāgojušies elpot un pārvietoties ārpus tiešas jūras vides.

Ekoloģiski krabi ir nozīmīgi, jo tie kontrolē aļģu un mazo bezmugurkaulnieku populācijas, veicina organisko vielu atdalīšanos un kalpo par barības avotu plēsējiem.

Sugas, izmēri un daudzveidība

Krabji ir ļoti daudzveidīgi: pastāv aptuveni 7000 zināmu sugu ar dažādām ķermeņa formām — no plakanām, plūstošām līdz robus­tām un ar gariem kāju izaugumiem. Kā piemēru plašāk pazīstamam rekordistam min Japānas zirnekļkrabi, kam ir ļoti garas kājas; bet daudzas krabju sugas ir ļoti mazas un dzīvo starp smiltīm vai aļģēs.

Cilvēka nozīme un aizsardzība

Krabi ir nozīmīgs cilvēka uztura komponents daudzās kultūrās — tirdzniecība ar krabju produkciju ir plaši izplatīta. Tomēr pārzveja, habitatju zudums (piem., mangrovu izciršana), piesārņojums un klimata pārmaiņas apdraud daudzas sugas. Dažām sugām noteikti aizsardzības pasākumi vai kvotas, bet daudzām vajadzīga papildu izpēte un reģionālas pārvaldības plāni.

Saglabāšanas ieteikumi

• Veicināt ilgtspējīgas zvejas prakses un kvotu ievērošanu.
• Saglabāt un atjaunot piekrastes biotopus — mangroves, pludmales un tīras ūdenstilpes.
• Izglītot sabiedrību par ekosistēmas nozīmi un atkritumu pareizu apsaimniekošanu, lai samazinātu piesārņojumu.

Krabi ir daudzveidīga un ekoloģiski svarīga organismu grupa, kas demonstrē izcilu pielāgošanās spēju dažādām vidēm. Turpinot izpēti un aizsardzību, iespējams saglabāt šo sugu bagātību arī nākamajām paaudzēm.

Struktūra un dzīvesveids

Ķermenis

Krabjiem ir īsas astes. Kraba aste un samazinātais vēders ir pilnībā paslēpts zem krūšu kurvja. Tā ir salocīta zem ķermeņa un var nebūt redzama, ja vien krabis nav apgriezts. Parasti tiem ir ļoti ciets eksoskelets. Tas nozīmē, ka tie ir labi aizsargāti pret plēsējiem. Krabi ir bruņoti ar vienu nagu pāri. Krabi sastopami visos okeānos. Daži krabji dzīvo arī saldūdenī vai pilnībā dzīvo uz sauszemes.

Pincers

Krabiem svarīgākais ierocis ir knaibles (nagi). Tiem ir vismaz trīs funkcijas. Ēšanas laikā knaibles ir paredzētas, lai satvertu un savaldītu upuri. Ja barība ir gliemezis (molusks), tad knaibles var pielietot spēku, lai atvērtu vai salauztu moluska čaulu. Knaibles tiek izmantotas arī tēviņu savstarpējās cīņās un signalizēšanai citiem krabjiem.

Pārtika

Krabi ir visēdāji, tie ēd gandrīz visu, ko atrod. Bieži vien tās ir aļģes, bet dzīvnieku barība ir būtiska to labai veselībai un attīstībai. Tie ēd mīkstmiešus, citus vēžveidīgos, tārpus, sēnes un baktērijas.

Krabja anatomija

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir krabji?

J: Kā sauc to kārtu starp desmitkājaiņiem?

J: Vai krabji ir veiksmīgi?

J: Kāds ir mazākā krabja izmērs?

Vai visi krabji dzīvo jūras ūdenī?

J: Kāda izmēra ir lielākais krabis?

Jautājums: Cik daudz krabju sugu ir zināmas?

Meklēt pēc burta