Garneles (krevetes) — sugas, anatomija, dzīvesveids un loma ekosistēmā

Garneles: sugas, anatomija, dzīvesveids un loma ekosistēmā — ceļvedis par biotopiem, barības tīklu, adaptācijām un ietekmi uz toksīnu pārnesei.

Garneles ir mazi bezkājiem vēžveidīgie, kas parasti iedalās vairākās lielākās grupās — visbiežāk minētas ir Caridea, Procarididea un Dendrobranchiata. Pastāv tūkstošiem sugu, un daudzas no tām ir specifiski pielāgotas konkrētiem biotopiem (piemēram, sālsūdens piekrastes, estuāri, dziļjūra vai saldūdens upes un ezeri). Ikdienā par garnelēm mēdz saukt jebkuru mazu vēžveidīgo, kas ārēji atgādina šo dzīvnieku grupu.

Anatomija un morfoloģija

Garneles ir decapodi — tām ir cietais ārējais skelets (eksohletons), ķermenis iedalīts galvkrūtīs (cephalothorax) un vēderā (abdomen). Raksturīgas iezīmes:

• gara rostruma (knābja) forma virs galvkrūtīm;
• garas antenas, kas palīdz orientēties un sajust vidi;
• piecas pāru kāju pāri (pereiopodi), bieži pirmajām ir ķērksti vai knaibles;
• vēdera segmenti un spēcīgas muskulas, kas ļauj ātri peldēt atpakaļgaitā;
• žaunas — to uzbūve var atšķirties starp grupām: Dendrobranchiata (bieži sauktas par "garnelēm" angļu terminoloģijā) parasti ir ar sazarotām (dendrobranchiālām) žaunām, kamēr daudziem Caridea pārstāvjiem žaunas nav tik sazarotas.

Uzvedība un dzīvesveids

Daudzas garneles ir bentosa (dzīvo pie vai uz grunts) un nodarbojas ar barošanas aktivitātēm, kas var ietvert filtrēšanu, skrāpēšanu no substrāta vai plēsīgas/vai nektāru ēšanas. Tā kā viena suga var atšķirties pēc dzīvesveida, dažas garneles dzīvo klajumā vai baros, citas — pat strauji peldot vai slēpjoties smiltīs, akmeņos vai biogēnos substrātos. Tās var ātri peldēt atpakaļgaitā, izmantojot vēdera muskuļus, kas ir efektīvs aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

Barošanās un ekoloģiskā loma

Garneles pilda dažādas funkcijas ekosistēmā:

• daudzas sugas darbojas kā detritivori vai omnivori — tās saprot un pārstrādā organiskos atkritumus un mikroorganismus, sekmējot barības vielu apriti;
• dažas sugas filtrē ūdeni, izņemot planktonu un mikroorganismus;
• tās ir svarīgs pārtikas avots daudzām zivīm, putniem un jūras zīdītājiem — sākot no mazām zivīm līdz lielākiem plēsējiem, tostarp vaļiem;
• garneles var akumulēt toksīnus un piesārņotājos ķīmiskās vielas, kas veicina bioakumulāciju pa pārtikas ķēdi un var palielināt toksīnu līmeni to plēsēju organismā.

Reprodukcija un attīstība

Daudzas Caridea sugas pārnēsā olas zem vēdera līdz to izšķilšanās brīdim, kamēr Dendrobranchiata bieži atbrīvo olas ūdenī, kur tās attīstās brīvplūstošu kāpuru stadijās (piemēram, nauplius, zoea, mysis). Larvārie posmi ir svarīgi izplatībai un bioloģiskajai daudzveidībai, jo tie var pārvietoties ar straumēm un apdzīvot jaunus biotopus.

Ekonomiskā nozīme un cilvēku izmantošana

Garneles ir nozīmīgas gan komerciālajā zvejniecībā, gan akvakultūrā. Tās ir populārs pārtikas produkts daudzās pasaules virtuvēs. Tomēr intensīva zveja un intensīva audzēšana bez ilgtspējīgas prakses var radīt ekoloģiskas problēmas, piemēram, mangrovju iznīcināšanu, pārzveju un slimību izplatību audzētavās.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie draudi garnelēm ir:

• pārzveja un netīkama komerciāla ekspluatācija;
• dzīvesvietu zaudēšana (piem., mangrovju un estuāru degradācija);
• ūdens piesārņojums un ķīmisko vielu uzkrāšanās, kas var ietekmēt gan pašas garneles, gan to plēsējus;
• klimata pārmaiņas un jūras temperatūras svārstības.

Lai samazinātu negatīvo ietekmi, tiek izmantotas ilgtspējīgas zvejas prakses, sertifikācijas programmas un akvakultūras metodes ar mazāku ietekmi uz vidi.

Kļūdas un terminoloģija

Latviešu valodā jēdzieni "garneles" un "garneles (krevetes)" reizēm tiek lietoti savstarpēji aizvietojami, bet no bioloģiskā viedokļa pastāv atšķirības starp grupām. Būtiska atšķirība ir žaunu uzbūve — Dendrobranchiata parasti ir ar sazarotām žaunām, kamēr daudzu Caridea pārstāvju žaunas nav tik sazarotas. Praktiski kulinārijā bieži vien par kritēriju izvēlas tikai dzīvnieka lielumu vai veidu, kā tas tiek tirgots, nevis striktu taksonomiju.

Piemēri un sugu daudzveidība

Starptautiski zināmas sugas un ģintis, kas pārstāv garneles un rastas dažādos biotopos, ir, piemēram, Palaemonidae ģints pārstāvji (salīdzināmie ūdens garneles), Caridina un Macrobrachium (saldūdens krevetes) un komerciālās Penaeidae ģints sugas jūras audzēšanā. Katram taksonomiskajam grupējumam ir savas ekoloģiskās īpašības un nozīme.

Kopumā garneles ir daudzveidīga un nozīmīga dzīvnieku grupa gan ekoloģiski, gan ekonomiski. Tās piedalās barības ķēdē, veicina organisko vielu apriti un ir svarīgs pārtikas resurss cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Ilgtspējīga apsaimniekošana un piesardzība attiecībā uz piesārņojumu un dzīvesvietu saglabāšanu ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo sugu saglabāšanos nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir garneles?

Q: Cik grupās galvenokārt sastopamas garneles?

J: Cik ir garneļu sugu?

J: Kur dzīvo garneles?

J: Vai garneles var dzīvot baros?

J: Kāda ir bioloģiskā atšķirība starp garnelēm un garnelēm?

J: Kāda ir garneļu nozīme barības ķēdē?

Meklēt pēc burta