Artropodi (posmkāji): definīcija, anatomija un sugu daudzveidība

Posmkāji (grieķu valodā "locītavas") ir liela bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa. Kukaiņi, zirnekļi, krabji, garneles, daudzkājiem un simtkāji ir posmkāji. Zinātniskajā klasifikācijā visi posmkāji pieder pie posmkāju dzimtas posma (Arthropoda). Artropodiem ir segmentēts ķermenis, eksoskelets un kājas ar locītavām. Lielākā daļa posmkāju dzīvo uz sauszemes, bet daži dzīvo ūdenī. No visām dzīvnieku grupām posmkāju sugu skaits ir vislielākais. Artropodi ir daudzu dzīvnieku, tostarp cilvēku, barības avots.

Anatomija un uzbūve

Artropodu raksturo vairāki atšķirīgi pazīmju kopumi:

• Eksoskelets: ārējais bruņojums no hitīna (dažos gadījumos papildus ieķīlāts ar kalcija sāļiem), kas aizsargā ķermeni un kalpo kā vieta muskuļu piestiprināšanai. Eksoskelets nepieaug kopā ar organismu, tāpēc posmkāji periodiski moltojas (izmet ādu) — process, ko sauc par ekdīzi.
• Sekmentēts ķermenis un locītavotas kājas: ķermenis sadalīts posmos (segmentiem), kas var saplūst vai specializēties atbilstoši grupaU; kājas un citas šķautnes ir locītavotas, kas nodrošina kustības elastību.
• Tagmatizācija: segmenti apvienojas atsevišķās ķermeņa daļās (piemēram, galva, krūškurvis, vēders kukaiņiem), katra daļa veic specifiskas funkcijas.
• Elpošanas un izvadorgānu sistēmas: tās atšķiras starp grupām — krustveidīgi jūras posmkāji izmanto žaunas, sauszemes kukaiņiem ir elpošanas traktu tīkls ar trahejām, zirnekļiem — grāmatu plaušas vai trahejas.
• Smadzenes un nervu sistēma: centrālā nervu sistēma veidojas no ganglijām (nervu mezgliem), bieži ar labi attīstītiem jutekļiem — antenām, sejas jutekļšūnām un acīm (daudzskenu acis daudziem kukaiņiem, vienkāršas ocelli citiem).

Dzīves cikls un attīstība

Daudzi posmkāji pārdzīvo vairākas attīstības stadijas. Kukaiņiem ir nozīmīgas attīstības atšķirības:

• Metamorfoze pilnīga (holometabola): olas → kāpuri → kukulītis → pieaugušais (piem., tauriņi, odi). Šāda attīstība ļauj kāpuriem un pieaugušajiem izmantot dažādus dzīves nišas resursus.
• Metamorfoze nepilnīga (hemimetabola): olas → jauni nymphs (jaunekļi) → pieaugušie; stadijas arvien vairāk līdzinās pieaugušajam (piem., cecīši, kriketi).

Sugu daudzveidība un klasifikācija

Artropodi ir visdažādākā dzīvās pasaules grupa gan sugu skaita, gan ekoloģiskās lomas ziņā. Galvenās grupas ietver:

• Kukaiņi (Insecta): vislielākā klase ar miljoniem sugu (oficiālā skaitā ir liels skaits aprakstītu sugu, bet faktiskais daudzums, iespējams, ir daudz lielāks). Kukaiņi atrodami gandrīz visās ekosistēmās un ietver gan pollinatorus, gan plēsējus, gan herbivorus.
• Zirnekļi un citi arahnīdi (Arachnida): galvenokārt sauszemes plēsēji, to vidū ir zirnekļi, čūskgabali un ērcītes.
• Krustveidīgie un krabji (Crustacea): lielākoties ūdens organismi (jūras un saldūdens), daži — piemēram, zemes tārpi un kāpuras — dzīvo uz sauszemes.
• Daudzkāji (Myriapoda): tostarp simtkāji un daudzkāji, parasti zem lapām un augsnē, pārtiek no augu atliekām vai nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Ekoloģiskā un ekonomiskā nozīme

Posmkāji pilda daudzas svarīgas lomas ekosistēmās:

• Polinatori: daudzi kukaiņi (bitas, tauriņi) nodrošina augu apputeksnēšanu, kas ir būtiski pārtikas ražošanai.
• Sadaļošanās un barības ķēdes: artropodi ir gan plēsēji, gan upuri — tie uztur barības tīklus ūdenī un uz zemes.
• Atūdeņošana un organiskās vielas pārstrāde: daudzi posmkāji, piemēram, skudras un noteiktas kāpuri, palīdz sadalīt organiskās vielas un atgriezt barības vielas augsnē.
• Ekonomiskie aspekti: posmkāji var būt lauksaimniecības kaitēkļi un slimību pārnēsātāji (piem., odi), bet arī noderīgi — biškopība, dabiskie kaitēkļu kontroles līdzekļi un jūras ietekmes produkti (garneles, krabji) ir cilvēka barības avoti.

Izplatība, evolūcija un aizsardzība

Artropodi parādījās paleozOjā un ir viens no senākajiem un veiksmīgākajiem mugurkaulnieku konkurentiem, pateicoties viņu adaptācijām — aizsardzībai, kustībai un jutīgām jutekļu struktūrām. Daudzas sugas ir plaši izplatītas, bet daļa ir endēmiskas un apdraudētas sakarā ar biotopu iznīcināšanu, piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Biodaudzveidības saglabāšana prasa:

• biotopu aizsardzību un atjaunošanu,
• uzraudzību un sugu pētījumus,
• ilgtspējīgu lauksaimniecības un zvejas praksi, kas samazina kaitējumu noderīgajiem posmkājiem.

Posmkāji ir visdažādākā un uzburošākā dzīvnieku grupa — to anatomiskā specializācija un milzīgā sugu daudzveidība padara tos par būtisku dzīves uz Zemes elementu gan ekosistēmu darbībā, gan cilvēku ekonomikā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir posmkāji?

J: Kādam posmkājiem pieder posmkāji?

J: Kādas ir dažas posmkāju īpašības?

J: Kur dzīvo lielākā daļa posmkāju?

J: Vai posmkāju ir daudz sugu?

J: Vai posmkāji ir barības avots dažiem dzīvniekiem?

J: Kāda ir vārda "posmkāji" nozīme grieķu valodā?

Meklēt pēc burta