Atelopus — arlekīnu vardes: izplatība, sugas un apdraudējums

Uzzini par Atelopus — arlekīnu vardēm: izplatību, sugu daudzveidību, apdraudējumiem un izmiršanas cēloņiem, jaunatklātajām sugām un aizsardzības iespējām.

Autors: Leandro Alegsa

Atelopus, ko parasti dēvē par arlekīnu vardēm, ir liela īsto krupju ģints. Tās dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā, sastopamas līdz pat Kostarikas ziemeļiem un Bolīvijas dienvidiem. Atelopus parasti ir mazas vai vidēja izmēra vardes (dažām sugu grupām augums no pāris desmitiem līdz apmēram 60 mm no snuķa līdz dibenam), parasti spilgti krāsotas un diennakts (aktīvas dienas laikā). Lielākā daļa sugu dzīvo vidēji augstu līdz augstu virs jūras līmeņa esošo strautu un kalnu upīšu tuvumā, īpaši mākoņmežu un mitru kalnu mežu biotopos. Daudzas sugas šobrīd tiek uzskatītas par apdraudētām, bet citas jau ir izmirušas. Šo sugu skaita samazināšanās iemesls lielākoties ir hitrīda sēne Batrachochytrium dendrobatidis, tomēr būtisku lomu spēlē arī citi faktori — dzīvesvietas zudums, piesārņojums, klimata pārmaiņas un cilvēku darbība.

Morfoloģija un krāsojums

Atelopus sugas ir raksturīgas ar plānāku ķermeni, salīdzinoši īsām kājām un bieži vien raupjāku ādu nekā dažām citām vardēm. Krāsojums ir ļoti daudzveidīgs — sārtas, dzeltenas, oranžas, zaļas vai melnas krāsas kombinācijas ar plankumiem vai strīpām. Šis spilgtais izskats bieži darbojas kā aposematiskas signalizācijas piemērs (brīdinājuma krāsojums), jo dažu sugu ādas sekrēcijās ir toksiskas vielas, kas var atbaidīt plēsējus.

Ekoloģija un dzīvesveids

Daudzas Atelopus sugas ir saistītas ar aukstākām, mitrām kalnu vietām un ir atkarīgas no tīra, skābekļiem bagāta strautu ūdens savai reprodukcijai. Tās dēj olas ūdenī vai uz upes krastiem, un ikri attīstās par kāpurveidīgām kurām, kas nereti piestiprinās pie akmeņiem straumē. Dzīves ilgums laukā parasti ir īsāks nekā dažām zemāk augošām vardēm; daļa sugu dod priekšroku noslēgtām vai grūti pieejamām teritorijām, kas agrāk palīdzēja izvairīties no cilvēku traucējumiem.

Apdraudējumi

  • Hitrīdoze: sēne Batrachochytrium dendrobatidis ir galvenais faktors, kas izraisījis strauju populāciju samazināšanos un vietām izzušanu.
  • Dzīvesvietas zudums: mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšanās un hidroelektrostaciju būve maina straustu ekosistēmas.
  • Klimata pārmaiņas: izmaiņas nokrišņu režīmā un temperatūrā ietekmē mikroklimatu, kas nepieciešams daudziem Atelopus.
  • Piesārņojums un pesticīdi: ūdens kvalitātes pasliktināšanās kavē attīstību un imūnsistēmu.
  • Slimības un invazīvās sugas: papildu patogēni, parazīti vai konkurenti var radīt papildu spiedienu uz vājajām populācijām.

Konservācija un pētniecība

Ņemot vērā straujo populāciju sarukumu, daudzās valstīs darbojas aizsardzības programmas, kas ietver lauka monitoringu, aizsargājamo teritoriju izveidi un ex situ audzēšanu (savvaļas populāciju papildināšana vai glabāšana zooloģiskajos dārzos un speciālās audzētavās). Dažas iniciatīvas cenšas attīstīt metodes slimības kontrolei, tai skaitā antifungālas ārstēšanas protokolus un ūdens kvalitātes uzlabošanu atjaunošanas vietās. Panākumi dažviet ir bijuši ierobežoti, taču saglabāšanas centieni turpinās.

Taksonomija un jaunu sugu atklāšana

Atelopus ģints taksonomija ir sarežģīta, un regulāri tiek aprakstītas jaunas vai pārskatītas sugas — lauks anatomijas, ģenētikas un izplatības pētījumu rezultātā. Ar zināmu regularitāti tiek atklātas jaunas Atelopus sugas; pēdējo desmit gadu laikā ir aprakstītas daudzas jaunas sugas, un daži taksoni, kas iepriekš tika uzskatīti par izmirušiem, vietām ir tikuši atkārtoti atrasti. Šīs atradnes ir nozīmīgas gan zinātnes, gan aizsardzības plānošanas kontekstā, jo tās palīdz precizēt ģints biogeogrāfiju un prioritātes saglabāšanai.

Kā var palīdzēt

  • Atbalstīt un pieprasīt efektīvu mitrāko mežu un straustu aizsardzību savās un starptautiskajās vides organizācijās.
  • Atbalstīt pētījumus un glābšanas programmas, kas strādā ar Atelopus sugu konservāciju un slimību ierobežošanu.
  • Izvairīties no invazīvu sugu izplatīšanas un rūpēties par ūdens kvalitāti reģionos, kur dzīvo šīs vardes.

Atelopus sugu nākotne ir atkarīga no kombinēta zinātnisku pētījumu, vietējās un starptautiskas aizsardzības politikas, kā arī plašākas sabiedrības iesaistes. Lai gan daudzas sugas ir kritiski apdraudētas, aktīvi saglabāšanas pasākumi, kā arī jaunu sugu atklāšana un atkārtotas atradnes sniedz cerību, ka daļa populāciju var tikt saglabātas un atjaunotas.

Sugas

Vispārpieņemtais nosaukums

Binomiskais nosaukums

Andu stublājknābja krupji

Atelopus andinus Rivero, 1968

Atelopus angelito Ardila-Robayo un Ruiz-Carranza, 1998

Atelopus arsyecue Rueda-Almonacid, 1994

Artūra Stubfoot krupjiņš

Atelopus arthuri Peters, 1973

Rio Pescado Stubfoot Rupucis

Atelopus balios Peters, 1973

Azuay Stubfoot Rupucis

Atelopus bomolochos Peters, 1973

Boulengera stublāja krupjiņš

Atelopus boulengeri Peracca, 1904

Rio Carauta Stubfoot Rupucis

Atelopus carauta Ruiz-Carranza & Hernández-Camacho, 1978

La Carbonera Stubfoot Rupucis

Atelopus carbonerensis Rivero, 1974

Guajira Stubfoot Rupucis

Atelopus carrikeri Ruthven, 1916

Darien Stubfoot Rupucis

Atelopus certus Barbour, 1923

Lewis' Stubfoot Rupucis

Atelopus chiriquiensis Shreve, 1936

Čokū stublājknābja krupis

Atelopus chocoensis Lötters, 1992

Atelopus chrysocorallus La Marca, 1996

Rio Faisanes Stubfoot Rupucis

Atelopus coynei Miyata, 1980

Veragua strupastes krupis

Atelopus cruciger (Lichtenstein & Martens, 1856)

Atelopus dimorphus Lötters, 2003

Huila Stubfoot Rupucis

Atelopus ebenoides Rivero, 1963

Elegantā stublājaknābja krupjiņa

Atelopus elegans (Boulenger, 1882)

Atelopus epikeisthos Lötters, Schulte & Duellman, 2005

Carabaya Stubfoot Rupucis

Atelopus erythropus Boulenger, 1903

Malvasa Stubfoot Rupucis

Atelopus eusebianus Rivero & Granados-Díaz, 1993

Atelopus eusebiodiazi Venegas, Catenazzi, Siu-Ting & Carrillo, 2008

Atelopus exiguus Boettger, 1892

Atelopus famelicus Rivero & Morales, 1995

Meža stublāja krupucis

Atelopus farci Lynch, 1993

Kajennas krupjiņš Stubfoot Toad

Atelopus flavescens Duméril & Bibron, 1841

Centrālā piekrastes stublājknābja krupji

Atelopus franciscus Lescure, 1974

Antado Stubfoot Rupucis

Atelopus galactogaster Rivero & Serna, 1993

Pirri Range Stubfoot Rupucis

Atelopus glyphus Dunn, 1931

Guanujo Stubfoot Rupucis

Atelopus guanujo Coloma, 2002

La Guitarra Stubfoot Rupucis

Atelopus guitarraensis Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001

Morona-Santiago stublājknābja krupis

Atelopus halihelos Peters, 1973

Kito stublējknābja krupis

Atelopus ignescens (Cornalia, 1849)

Atelopus laetissimus Ruiz-Carranza, Ardila-Robayo & Hernández-Camacho, 1994

Limosa Niedru rupucis

Atelopus limosus Ibáñez, Jaramillo & Solís, 1995

El Tambo Stubfoot Rupucis

Atelopus longibrachius Rivero, 1963

Garspuru strupastes krupis

Atelopus longirostris Cope, 1868

Atelopus lozanoi Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001

Lynch's Stubfoot Rupucis

Atelopus lynchi Cannatella, 1981

Atelopus mandingues Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001

Mindo stublējknābja krupis

Atelopus mindoensis Peters, 1973

Kolumbijas stublējknābja krupji

Atelopus minutulus Ruiz-Carranza, Hernández-Camacho & Ardila-Robayo, 1988

Mittermeiera stublājainais krupis

Atelopus mittermeieri Acosta-Galvis, Rueda-Almonacid, Velásquez-Álvarez, Sánchez-Pacheco & Peña Prieto, 2006

Hernandezas stublājainā krupjiņa

Atelopus monohernandezii Ardila-Robayo, Osorno-Muñoz & Ruiz-Carranza, 2002

Mucubaji Stubfoot Rupucis

Atelopus mucubajiensis Rivero, 1974

La Arboleda Stubfoot Rupucis

Atelopus muisca Rueda-Almonacid & Hoyos, 1992

Atelopus nahumae Ruiz-Carranza, Ardila-Robayo & Hernández-Camacho, 1994

Atelopus nanay Coloma, 2002

Gualecenita Stubfoot Rupucis

Atelopus nepiozomus Peters, 1973

Niceforo s Stubfoot Rupucis

Atelopus nicefori Rivero, 1963

Atelopus onorei Coloma, Lötters, Duellman & Miranda-Leiva, 2007

Sarkanspuru strupastes krupis

Atelopus oxyrhynchus Boulenger, 1903

Šmita strupastes krupjiņš

Atelopus pachydermus (Schmidt, 1857)

Anderssona krupjiņš (Andersson's Stubfoot Toad)

Atelopus palmatus Andersson, 1945

Pataz Stubfoot Rupucis

Atelopus patazensis Venegas, Catenazzi, Siu-Ting & Carrillo, 2008

San Isidro Stubfoot Rupucis

Atelopus pedimarmoratus Rivero, 1963

Peru strupastes krupis

Atelopus peruensis Gray & Cannatella, 1985

Pītersas krupjiņš

Atelopus petersi Coloma, Lötters, Duellman & Miranda-Leiva, 2007

Atelopus petriruizi Ardila-Robayo, 1999

Krāsotā stublāja krupucis

Atelopus pictiventris Kattan, 1986

Pinango Stubfoot Rupucis

Atelopus pinangoi Rivero, 1982

Napo stublājzirdziņš

Atelopus planispina Jiménez de la Espada, 1875

Atelopus pulcher Boulenger, 1882

Atelopus pyrodactylus Venegas & Barrio, 2006

Atelopus quimbaya Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994

Atelopus reticulatus Lötters, Haas, Schick & Böhme, 2002

Anori Stubfoot Rupucis

Atelopus sanjosei Rivero & Serna, 1989

Augšējā Amazones stublāja rupucis

Atelopus seminiferus Cope, 1874

Pāreja Stubfoot Toad

Atelopus senex Taylor, 1952

Atelopus sernai Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994

Atelopus simulatus Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994

Atelopus siranus Lötters &Henzl, 2000

Sonsón Stubfoot Rupucis

Atelopus sonsonensis Vélez-Rodriguez & Ruiz-Carranza, 1997

Mākoņu meža stublājknābja krupji

Atelopus sorianoi La Marca, 1983

Pebas Stubfoot Rupucis

Atelopus spumarius Cope, 1871

Condoto Stubfoot Rupucis

Atelopus spurrelli Boulenger, 1914

Bogotas stublājknābja krupis

Atelopus subornatus Werner, 1899

Venecuēlas krupjiņš Stubfoot

Atelopus tamaensis La Marca, García-Pérez & Renjifo, 1990

Trīskrāsaina krupjiņa krupjiņa

Atelopus tricolor Boulenger, 1902

Veragoa Stubfoot Rupucis

Atelopus varius (Lichtenstein & Martens, 1856)

Atelopus vogli Müller, 1934

Staigātājknābja krupjiņš

Atelopus walkeri Rivero, 1963

Golden Arrow Poison Frog

Atelopus zeteki Dunn, 1933

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Atelopus?


A: Atelopus ir liela īsto krupju dzimta, ko parasti dēvē par arlekīna vardēm.

J: Kur dzīvo Atelopus vardes?


A: Atelopus vardes dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā, sākot no Kostarikas līdz Bolīvijai.

J: Kādas ir dažas Atelopus varžu pazīmes?


A: Atelopus vardes ir mazas, diennakts un parasti spilgti krāsotas. Lielākā daļa sugu dzīvo pie vidēja līdz augsta līmeņa strautiem.

J: Kāpēc daudzas Atelopus sugas tiek uzskatītas par apdraudētām vai izmirušām?


A: Daudzas Atelopus sugas tiek uzskatītas par apdraudētām vai izzūdošām hitrīda sēnes Batrachochytrium dendrobatidis dēļ.

J: Vai joprojām tiek atklātas jaunas Atelopus sugas?


A: Jā, pēdējo desmit gadu laikā ir aprakstītas daudzas jaunas Atelopus sugas.

J: Kas ir izraisījis daudzu Atelopus sugu samazināšanos?


A: Daudzu Atelopus sugu samazināšanās galvenais iemesls ir hitrīda sēne Batrachochytrium dendrobatidis.

J: Kāds ir Atelopus sugu areāls?


A: Atelopus sugu areāls Centrālamerikā un Dienvidamerikā ir no Kostarikas līdz pat Bolīvijai.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3