Atelopus — arlekīnu vardes: izplatība, sugas un apdraudējums
Uzzini par Atelopus — arlekīnu vardēm: izplatību, sugu daudzveidību, apdraudējumiem un izmiršanas cēloņiem, jaunatklātajām sugām un aizsardzības iespējām.
Atelopus, ko parasti dēvē par arlekīnu vardēm, ir liela īsto krupju ģints. Tās dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā, sastopamas līdz pat Kostarikas ziemeļiem un Bolīvijas dienvidiem. Atelopus parasti ir mazas vai vidēja izmēra vardes (dažām sugu grupām augums no pāris desmitiem līdz apmēram 60 mm no snuķa līdz dibenam), parasti spilgti krāsotas un diennakts (aktīvas dienas laikā). Lielākā daļa sugu dzīvo vidēji augstu līdz augstu virs jūras līmeņa esošo strautu un kalnu upīšu tuvumā, īpaši mākoņmežu un mitru kalnu mežu biotopos. Daudzas sugas šobrīd tiek uzskatītas par apdraudētām, bet citas jau ir izmirušas. Šo sugu skaita samazināšanās iemesls lielākoties ir hitrīda sēne Batrachochytrium dendrobatidis, tomēr būtisku lomu spēlē arī citi faktori — dzīvesvietas zudums, piesārņojums, klimata pārmaiņas un cilvēku darbība.
Morfoloģija un krāsojums
Atelopus sugas ir raksturīgas ar plānāku ķermeni, salīdzinoši īsām kājām un bieži vien raupjāku ādu nekā dažām citām vardēm. Krāsojums ir ļoti daudzveidīgs — sārtas, dzeltenas, oranžas, zaļas vai melnas krāsas kombinācijas ar plankumiem vai strīpām. Šis spilgtais izskats bieži darbojas kā aposematiskas signalizācijas piemērs (brīdinājuma krāsojums), jo dažu sugu ādas sekrēcijās ir toksiskas vielas, kas var atbaidīt plēsējus.
Ekoloģija un dzīvesveids
Daudzas Atelopus sugas ir saistītas ar aukstākām, mitrām kalnu vietām un ir atkarīgas no tīra, skābekļiem bagāta strautu ūdens savai reprodukcijai. Tās dēj olas ūdenī vai uz upes krastiem, un ikri attīstās par kāpurveidīgām kurām, kas nereti piestiprinās pie akmeņiem straumē. Dzīves ilgums laukā parasti ir īsāks nekā dažām zemāk augošām vardēm; daļa sugu dod priekšroku noslēgtām vai grūti pieejamām teritorijām, kas agrāk palīdzēja izvairīties no cilvēku traucējumiem.
Apdraudējumi
- Hitrīdoze: sēne Batrachochytrium dendrobatidis ir galvenais faktors, kas izraisījis strauju populāciju samazināšanos un vietām izzušanu.
- Dzīvesvietas zudums: mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšanās un hidroelektrostaciju būve maina straustu ekosistēmas.
- Klimata pārmaiņas: izmaiņas nokrišņu režīmā un temperatūrā ietekmē mikroklimatu, kas nepieciešams daudziem Atelopus.
- Piesārņojums un pesticīdi: ūdens kvalitātes pasliktināšanās kavē attīstību un imūnsistēmu.
- Slimības un invazīvās sugas: papildu patogēni, parazīti vai konkurenti var radīt papildu spiedienu uz vājajām populācijām.
Konservācija un pētniecība
Ņemot vērā straujo populāciju sarukumu, daudzās valstīs darbojas aizsardzības programmas, kas ietver lauka monitoringu, aizsargājamo teritoriju izveidi un ex situ audzēšanu (savvaļas populāciju papildināšana vai glabāšana zooloģiskajos dārzos un speciālās audzētavās). Dažas iniciatīvas cenšas attīstīt metodes slimības kontrolei, tai skaitā antifungālas ārstēšanas protokolus un ūdens kvalitātes uzlabošanu atjaunošanas vietās. Panākumi dažviet ir bijuši ierobežoti, taču saglabāšanas centieni turpinās.
Taksonomija un jaunu sugu atklāšana
Atelopus ģints taksonomija ir sarežģīta, un regulāri tiek aprakstītas jaunas vai pārskatītas sugas — lauks anatomijas, ģenētikas un izplatības pētījumu rezultātā. Ar zināmu regularitāti tiek atklātas jaunas Atelopus sugas; pēdējo desmit gadu laikā ir aprakstītas daudzas jaunas sugas, un daži taksoni, kas iepriekš tika uzskatīti par izmirušiem, vietām ir tikuši atkārtoti atrasti. Šīs atradnes ir nozīmīgas gan zinātnes, gan aizsardzības plānošanas kontekstā, jo tās palīdz precizēt ģints biogeogrāfiju un prioritātes saglabāšanai.
Kā var palīdzēt
- Atbalstīt un pieprasīt efektīvu mitrāko mežu un straustu aizsardzību savās un starptautiskajās vides organizācijās.
- Atbalstīt pētījumus un glābšanas programmas, kas strādā ar Atelopus sugu konservāciju un slimību ierobežošanu.
- Izvairīties no invazīvu sugu izplatīšanas un rūpēties par ūdens kvalitāti reģionos, kur dzīvo šīs vardes.
Atelopus sugu nākotne ir atkarīga no kombinēta zinātnisku pētījumu, vietējās un starptautiskas aizsardzības politikas, kā arī plašākas sabiedrības iesaistes. Lai gan daudzas sugas ir kritiski apdraudētas, aktīvi saglabāšanas pasākumi, kā arī jaunu sugu atklāšana un atkārtotas atradnes sniedz cerību, ka daļa populāciju var tikt saglabātas un atjaunotas.
Sugas
| Vispārpieņemtais nosaukums | Binomiskais nosaukums |
| Andu stublājknābja krupji | Atelopus andinus Rivero, 1968 |
| Atelopus angelito Ardila-Robayo un Ruiz-Carranza, 1998 | |
| Atelopus arsyecue Rueda-Almonacid, 1994 | |
| Artūra Stubfoot krupjiņš | Atelopus arthuri Peters, 1973 |
| Rio Pescado Stubfoot Rupucis | Atelopus balios Peters, 1973 |
| Azuay Stubfoot Rupucis | Atelopus bomolochos Peters, 1973 |
| Boulengera stublāja krupjiņš | Atelopus boulengeri Peracca, 1904 |
| Rio Carauta Stubfoot Rupucis | Atelopus carauta Ruiz-Carranza & Hernández-Camacho, 1978 |
| La Carbonera Stubfoot Rupucis | Atelopus carbonerensis Rivero, 1974 |
| Guajira Stubfoot Rupucis | Atelopus carrikeri Ruthven, 1916 |
| Darien Stubfoot Rupucis | Atelopus certus Barbour, 1923 |
| Lewis' Stubfoot Rupucis | Atelopus chiriquiensis Shreve, 1936 |
| Čokū stublājknābja krupis | Atelopus chocoensis Lötters, 1992 |
| Atelopus chrysocorallus La Marca, 1996 | |
| Rio Faisanes Stubfoot Rupucis | Atelopus coynei Miyata, 1980 |
| Veragua strupastes krupis | Atelopus cruciger (Lichtenstein & Martens, 1856) |
| Atelopus dimorphus Lötters, 2003 | |
| Huila Stubfoot Rupucis | Atelopus ebenoides Rivero, 1963 |
| Elegantā stublājaknābja krupjiņa | Atelopus elegans (Boulenger, 1882) |
| Atelopus epikeisthos Lötters, Schulte & Duellman, 2005 | |
| Carabaya Stubfoot Rupucis | Atelopus erythropus Boulenger, 1903 |
| Malvasa Stubfoot Rupucis | Atelopus eusebianus Rivero & Granados-Díaz, 1993 |
| Atelopus eusebiodiazi Venegas, Catenazzi, Siu-Ting & Carrillo, 2008 | |
| Atelopus exiguus Boettger, 1892 | |
| Atelopus famelicus Rivero & Morales, 1995 | |
| Meža stublāja krupucis | Atelopus farci Lynch, 1993 |
| Kajennas krupjiņš Stubfoot Toad | Atelopus flavescens Duméril & Bibron, 1841 |
| Centrālā piekrastes stublājknābja krupji | Atelopus franciscus Lescure, 1974 |
| Antado Stubfoot Rupucis | Atelopus galactogaster Rivero & Serna, 1993 |
| Pirri Range Stubfoot Rupucis | Atelopus glyphus Dunn, 1931 |
| Guanujo Stubfoot Rupucis | Atelopus guanujo Coloma, 2002 |
| La Guitarra Stubfoot Rupucis | Atelopus guitarraensis Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001 |
| Morona-Santiago stublājknābja krupis | Atelopus halihelos Peters, 1973 |
| Kito stublējknābja krupis | Atelopus ignescens (Cornalia, 1849) |
| Atelopus laetissimus Ruiz-Carranza, Ardila-Robayo & Hernández-Camacho, 1994 | |
| Limosa Niedru rupucis | Atelopus limosus Ibáñez, Jaramillo & Solís, 1995 |
| El Tambo Stubfoot Rupucis | Atelopus longibrachius Rivero, 1963 |
| Garspuru strupastes krupis | Atelopus longirostris Cope, 1868 |
| Atelopus lozanoi Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001 | |
| Lynch's Stubfoot Rupucis | Atelopus lynchi Cannatella, 1981 |
| Atelopus mandingues Osorno-Muñoz, Ardila-Robayo & Ruiz-Carranza, 2001 | |
| Mindo stublējknābja krupis | Atelopus mindoensis Peters, 1973 |
| Kolumbijas stublējknābja krupji | Atelopus minutulus Ruiz-Carranza, Hernández-Camacho & Ardila-Robayo, 1988 |
| Mittermeiera stublājainais krupis | Atelopus mittermeieri Acosta-Galvis, Rueda-Almonacid, Velásquez-Álvarez, Sánchez-Pacheco & Peña Prieto, 2006 |
| Hernandezas stublājainā krupjiņa | Atelopus monohernandezii Ardila-Robayo, Osorno-Muñoz & Ruiz-Carranza, 2002 |
| Mucubaji Stubfoot Rupucis | Atelopus mucubajiensis Rivero, 1974 |
| La Arboleda Stubfoot Rupucis | Atelopus muisca Rueda-Almonacid & Hoyos, 1992 |
| Atelopus nahumae Ruiz-Carranza, Ardila-Robayo & Hernández-Camacho, 1994 | |
| Atelopus nanay Coloma, 2002 | |
| Gualecenita Stubfoot Rupucis | Atelopus nepiozomus Peters, 1973 |
| Niceforo s Stubfoot Rupucis | Atelopus nicefori Rivero, 1963 |
| Atelopus onorei Coloma, Lötters, Duellman & Miranda-Leiva, 2007 | |
| Sarkanspuru strupastes krupis | Atelopus oxyrhynchus Boulenger, 1903 |
| Šmita strupastes krupjiņš | Atelopus pachydermus (Schmidt, 1857) |
| Anderssona krupjiņš (Andersson's Stubfoot Toad) | Atelopus palmatus Andersson, 1945 |
| Pataz Stubfoot Rupucis | Atelopus patazensis Venegas, Catenazzi, Siu-Ting & Carrillo, 2008 |
| San Isidro Stubfoot Rupucis | Atelopus pedimarmoratus Rivero, 1963 |
| Peru strupastes krupis | Atelopus peruensis Gray & Cannatella, 1985 |
| Pītersas krupjiņš | Atelopus petersi Coloma, Lötters, Duellman & Miranda-Leiva, 2007 |
| Atelopus petriruizi Ardila-Robayo, 1999 | |
| Krāsotā stublāja krupucis | Atelopus pictiventris Kattan, 1986 |
| Pinango Stubfoot Rupucis | Atelopus pinangoi Rivero, 1982 |
| Napo stublājzirdziņš | Atelopus planispina Jiménez de la Espada, 1875 |
| Atelopus pulcher Boulenger, 1882 | |
| Atelopus pyrodactylus Venegas & Barrio, 2006 | |
| Atelopus quimbaya Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994 | |
| Atelopus reticulatus Lötters, Haas, Schick & Böhme, 2002 | |
| Anori Stubfoot Rupucis | Atelopus sanjosei Rivero & Serna, 1989 |
| Augšējā Amazones stublāja rupucis | Atelopus seminiferus Cope, 1874 |
| Pāreja Stubfoot Toad | Atelopus senex Taylor, 1952 |
| Atelopus sernai Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994 | |
| Atelopus simulatus Ruiz-Carranza & Osorno-Muñoz, 1994 | |
| Atelopus siranus Lötters &Henzl, 2000 | |
| Sonsón Stubfoot Rupucis | Atelopus sonsonensis Vélez-Rodriguez & Ruiz-Carranza, 1997 |
| Mākoņu meža stublājknābja krupji | Atelopus sorianoi La Marca, 1983 |
| Pebas Stubfoot Rupucis | Atelopus spumarius Cope, 1871 |
| Condoto Stubfoot Rupucis | Atelopus spurrelli Boulenger, 1914 |
| Bogotas stublājknābja krupis | Atelopus subornatus Werner, 1899 |
| Venecuēlas krupjiņš Stubfoot | Atelopus tamaensis La Marca, García-Pérez & Renjifo, 1990 |
| Trīskrāsaina krupjiņa krupjiņa | Atelopus tricolor Boulenger, 1902 |
| Veragoa Stubfoot Rupucis | Atelopus varius (Lichtenstein & Martens, 1856) |
| Atelopus vogli Müller, 1934 | |
| Staigātājknābja krupjiņš | Atelopus walkeri Rivero, 1963 |
| Golden Arrow Poison Frog | Atelopus zeteki Dunn, 1933 |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Atelopus?
A: Atelopus ir liela īsto krupju dzimta, ko parasti dēvē par arlekīna vardēm.
J: Kur dzīvo Atelopus vardes?
A: Atelopus vardes dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā, sākot no Kostarikas līdz Bolīvijai.
J: Kādas ir dažas Atelopus varžu pazīmes?
A: Atelopus vardes ir mazas, diennakts un parasti spilgti krāsotas. Lielākā daļa sugu dzīvo pie vidēja līdz augsta līmeņa strautiem.
J: Kāpēc daudzas Atelopus sugas tiek uzskatītas par apdraudētām vai izmirušām?
A: Daudzas Atelopus sugas tiek uzskatītas par apdraudētām vai izzūdošām hitrīda sēnes Batrachochytrium dendrobatidis dēļ.
J: Vai joprojām tiek atklātas jaunas Atelopus sugas?
A: Jā, pēdējo desmit gadu laikā ir aprakstītas daudzas jaunas Atelopus sugas.
J: Kas ir izraisījis daudzu Atelopus sugu samazināšanos?
A: Daudzu Atelopus sugu samazināšanās galvenais iemesls ir hitrīda sēne Batrachochytrium dendrobatidis.
J: Kāds ir Atelopus sugu areāls?
A: Atelopus sugu areāls Centrālamerikā un Dienvidamerikā ir no Kostarikas līdz pat Bolīvijai.
Meklēt