Hexapoda (seškāji): definīcija, taksonomija un grupas pārskats

Hexapoda (seškāji) — definīcija, taksonomija un pārskats par kukaiņiem un Entognatha (Collembola, Protura, Diplura). Atklāj polifilētiskās saiknes un klasifikāciju.

Hexapoda (Hexapoda), kas nozīmē "seškāji", ir lielākā posmkāju grupa. Tajā ietilpst kukaiņi un trīs daudz mazākas posmkāju grupas bez spārniem: Collembola, Protura un Diplura.

Visus šos dzīvniekus kādreiz sauca par kukaiņiem. Šķiet, ka tie ir polifītiski un attīstījušies neatkarīgi cits no cita. Citiem vārdiem sakot, hexapoda sastāv no kukaiņiem un Entognatha. Šādi seškāji tiek dēvēti tāpēc, ka tiem ir krūškurvis ar trim kāju pāriem. Lielākajai daļai citu posmkāju ir vairāk nekā trīs kāju pāri.

Alternatīvi Hexapoda varētu izslēgt, jo tās ir polifītiskas, Insecta paaugstināt par apakštipu, un mazākās grupas kļūt par incertae sedis. Tas ir latīņu valodas termins, kas nozīmē "ar neskaidru izvietojumu" un tiek lietots taksonomiskai grupai, ja tās plašākas attiecības nav zināmas vai noteiktas.

Raksturojums

Hexapoda galvenā pazīme ir krūškurvis (torakss) ar trim kāju pāriem, no kuriem cits par citu ir specializētas dažādām funkcijām. Bieži sastopamas anatomiskas iezīmes:

• Galva ar vienu pāri antenu, dažkārt ar vienkāršām vai saliktām acīm.
• Krūškurvis ar trim segmentiem, katram segmentam savs kāju pāris; Insecta grupā priekšējie divi krūškurvja segmenti var arī nēsāt spārnus.
• Mutes aparāts — Entognatha grupai raksturīgs mutes aparāta ievilkums galvaskausā (endognātija), kamēr tipiskajiem kukaiņiem (Insecta) mutes aparāts ir ārpus galvas (ektognātija).
• Vēders parasti ar vairākām segmentu rindām un bez kāju pāriem.

Galvenās grupas īsumā

Hexapoda parasti sadala divās lielākās kategorijās — Entognatha (bezspārnu, ar mutes aparātu iegultu galvā) un Insecta (lielākā, bieži spārnota grupa). Galvenās mazākās grupas:

• Collembola (sniegbērni / springtails) — mazi, parasti mitrās vidēs dzīvojoši organismi, kam raksturīga speciāla lēkšanas kājiņa (furcula), kas ļauj ātri izlekt. Svarīgi augsnes mikroiekārtas locekļi un barības ķēdes fragmenti.
• Protura — ļoti mazi, bez acīm un antenām; priekšējās kājas tiek lietotas kā sensori. Dzīvo augsnē, lapu kompostā vai sūnās; bioloģija joprojām maz pētīta.
• Diplura — gareni, bez acīm, ar diviem gala cerci (dzimumnagliņām), kas var būt pincetes vai pavedienveida. Dzīvo augsnē un pazemes nišās.
• Kukaiņi (Insecta) — daudzveidīgākā grupa: gandrīz visas iepriekš minētās formas papildina spārnoti vai bezspārni kukaiņi ar dažādām attīstības formām (ametaboliska, hemimetaboliska, holometaboliska metamorfoze).

Bioloģija un ekoloģija

Hexapoda pārstāv plašu dzīvesveidu spektru un gandrīz visu sauszemes biotopu iemītnieki. Viņi ir svarīgi ekosistēmu komponenti:

• Degradatori un augsnes attīstītāji: daudzi Collembola, Protura un Diplura palīdz sadalīt organisko vielu un veicina augsnes auglību.
• Polinatoru lomā: daudzi kukaiņi (bites, tauriņi, mušas u. c.) nodrošina ziedu apputeksnēšanu, būtisku augkopībai un ekosistēmu funkcionēšanai.
• Pārtika citām sugām: hexapodi ir nozīmīga barības avota grupa putniem, rāpuļiem, abiniekiem un dažiem zīdītājiem.
• Indikatori: dažas grupas, piemēram, Collembola, tiek izmantotas augsnes veselības un piesārņojuma pētīšanai.

Taksonomija un evolūcija

Hexapoda taksonomija ir bijusi un joprojām ir diskusiju priekšmets. Tradicionāli visas seškājas grupas tika iekļautas vienā kopējā grupā, tomēr mūsdienu morfoloģiskie un molekulārie dati liek domāt, ka attiecības starp Entognatha grupām un Insecta varētu būt sarežģītākas — daži pētījumi norāda uz parafilētiskumu vai polifētiskumu Entognatha iekšienē. Tas nozīmē, ka mazās bezspārnu grupas var nebūt ciltskoki pret kukaiņiem no vienas kopējas formas.

Kukaiņu (Insecta) fosilieraksti ir bagātīgi un rāda, ka šī grupa ir ļoti sena — pirmie kukaiņu atlieku rādījumi ir no senajiem ģeoloģiskajiem periodiem (deviņi līdz simtiem miljonu gadu). Spārnu attīstība un dažādas metamorfozes formas (pusmetamorfoze un pilnīga metamorfoze) ļāva kukaiņiem apdzīvot plašu nišu spektru un strauji diversificēties.

Taksonomiski iespējami risinājumi, ko pētnieki piedāvā, ir:

• Atstāt Hexapoda kā plašu grupu, kurā ietilpst gan Insecta, gan Entognatha.
• Paaugstināt Insecta par atsevišķu apakštipu vai citādu taksonomisku statusu un mazākās grupas atstāt kā incertae sedis vai novietot citur posmkāju filogenēzē.

Skaits, izplatība un cilvēku nozīme

Skaits un daudzveidība ir liela: kukaiņi (Insecta) veido absolūto vairākumu aprakstīto seškāju sugu (vairāk nekā miljons aprakstītu sugu), bet mazākās grupas (Collembola, Protura, Diplura) ietver dažus tūkstošus vai dažu simtu sugu. Hexapoda ir kosmopolītiska grupa — tās sastopamas visos kontinentos un lielākajā daļā ekosistēmu, izņemot īsti sāļu jūras dziļumus.

Nozīme cilvēkam ir gan pozitīva (apputeksnētāji, dabiskie plēsoņi un organismu sabiedrību stabilizētāji, modelorganismi zinātnē), gan negatīva (agroekoloģiskie kaitēkļi, slimību pārnēsātāji). Tāpēc izpratne par seškāju taksonomiju, bioloģiju un ekoloģiju ir būtiska gan zinātnē, gan lauksaimniecībā un dabas aizsardzībā.

Secinājums

Hexapoda ir plaša un daudzveidīga posmkāju grupa, kuras centrā ir kukaiņi un vairākas mazāk zināmas, bezspārnu grupas. Lai gan pamatjēdzieni par to uzbūvi un lomām ekosistēmās ir labi zināmi, filogenētiskās attiecības starp iekšējām grupām joprojām tiek pētītas un dažkārt var izraisīt taksonomiski atšķirīgus risinājumus. Jaunas molekulāras un morfoloģiskas analīzes turpina sniegt ieskatu seškāju izcelsmē un evolūcijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir heksapoda apakšdzimene?

J: Kādas ir trīs mazākas grupas, kas ietilpst Hexapoda apakšdzimtā?

J: Vai visas šīs grupas kādreiz sauca par kukaiņiem?

J: Ko nozīmē polifītisks Hexapoda kontekstā?

J: Kāpēc heksapodus tā sauc?

J: Ko nozīmē termins incertae sedis?

J: Kā var izslēgt hexapoda?

Meklēt pēc burta