Atlantijas buru zivs (Istiophorus albicans): apraksts, izplatība un ātrums
Uzzini par Atlantijas buru zivi (Istiophorus albicans): izskats, izplatība Atlantijas un Karību jūrā, medību paradumi un jaunākie ātruma dati — līdz ~36 km/h.
Atlantijas buru zivs (Istiophorus albicans) ir jūras zivju suga, kas pieder Perciformes kārtas Istiophoridae dzimtas zivīm. Tā galvenokārt sastopama siltākos Atlantijas okeāna reģionos, tai skaitā Karību jūrā, un to novēro no virsmas līdz aptuveni 200 m dziļumam. Atsevišķos Atlantijas okeāna reģionos (piem., okeāna ziemeļu un dienvidu centrālajās daļās) šī suga ir mazāk izplatīta. Atlantijas buru zivs ir radniecīga marlinam un citām billfish grupas sugām.
Izskats
Raksturīgākā pazīme ir liels, plankumainais vai daļēji saliekamais muguras spuras "burā" (dorsālā spura), kas var būt ļoti izteikta pie pieaugušiem indivīdiem. Tās ķermenis ir slaids un hidrodinamiskas formas; priekšā ir pagarināts smailis (snūks), ko izmanto medībās. Krāsojums parasti ir zilganpelēks mugurpuses daļā un gaišāks vēderā, ar spīdīgām plankumām vai svītrām, kas mainās atkarībā no noskaņas un apstākļiem.
Izmēri: parasti ķermeņa garums no snuķa līdz astei ir apmēram 1,5–2,5 m; reti sastopami indivīdi var sasniegt aptuveni 3 m. Svars parasti svārstās, bet lielākie exemplāri var pārsniegt daždesmit kilogramus (vietām tiek minēti arī lielāki svari — līdz aptuveni 100 kg). Šie skaitļi ir aptuveni un var atšķirties pēc reģiona un mērīšanas metodes.
Izplatība un biotops
Atlantijas buru zivs dzīvo epipelāgiskos (virsējos) ūdeņos siltos un mērenos Atlantijas rajonos, tostarp Ziemeļamerikas austrumu krastā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļdaļā un pie dažiem Eiropas un Āfrikas krastiem. To var atrast gan atklātā okeānā, gan pie kontinentālā šelfa, bieži tuvāk ūdens virsmai, kur atrodas to barība.
Barība un medības
Atlantijas buru zivis pārsvarā barojas ar skolā dzīvojošām zivīm un citām ātrpeldējošām mērķzālēm — piemēram, sardīnēm, anšoviem un makrelēm. Tās arī ēd vēžveidīgos un galvkājus (piem., kalmārus). Medību stratēģija bieži ietver grupveida uzvedību, kur buru zivs izmanto savu "buru", lai sablīvētu un dezorientētu mazos zivju barus, un pēc tam izmanto garo snuķi, lai slaucītu vai ierautu atdalītus indivīdus. Tās var medīt gan viena, gan grupās.
Peldēšanas ātrums
Buru zivis tradicionāli tiek minētas kā vienas no ātrākajām zivīm okeānā, un 20. gadsimta sākuma un vidus izteiktajos aprēķinos tās spēja sasniegt ļoti augstus īsus sprinta ātrumus. Vairāki avoti iepriekš minējuši līdz 111 km/h, taču šie dati bieži balstās uz nepārbaudītiem novērojumiem vai vienkāršotiem matemātiskiem pieņēmumiem. Plašāk pieņemti un reālāk novērtētie diapazoni ir ap 37–55 km/h, bet jaunāki hidrodinamiskie un telemetry pētījumi liecina, ka tipiskais peldēšanas ātrums īsos izrāvienos parasti nepārsniedz aptuveni 36 km/h (22 mph). Šī atšķirība izriet no precīzākām mērīšanas metodēm un enerģijas ierobežojumiem, kas ierobežo ilgstošus ļoti augstus ātrumus.
Dzīves cikls un vairošanās
Buru zivis ir pelagiskas ikrētājas — tēvi un mātītes izdala gametas atklātajos ūdeņos, un attīstība turpinās planktoniskā ikru un kāpuru stadijā. Spēcīga vairošanās sezona un konkrētas dzīvotnes var atšķirties pēc reģiona; daži populācijas rajoni reprodukcijas laikā koncentrējas noteiktos ūdeņos. Lai gan detalizēti dati par dzīves ilgumu un auglību dažādos reģionos joprojām tiek pētīti, suga parasti attīstās un aug salīdzinoši ātri salīdzinājumā ar lēnāk dzimumattīstības sugu zivīm.
Attiecības ar cilvēkiem un aizsardzība
Atlantijas buru zivs ir populāra sporta makšķerēšanas suga, jo tās ātrums, spēks un "bura" padara to par pievilcīgu pretinieku. Komerciālajā zvejā to nozvejo ar dažādām metodēm, tostarp ilgtām un mazāk ilgtspējīgām tehnikām; vietējā nozīmē zvejas spiediens var ietekmēt populācijas. Daudzviet prakse "catch-and-release" (noķer un atlaid) sporta makšķerēšanā palīdz samazināt mirstību, ja tiek ievērotas pareizas izmakšķerēšanas un izlaides metodes.
Populācijas stāvoklis var atšķirties reģionāli; spiediens no komerciālās zvejas, bijušas pārstrādes prakses un izmaiņas jūras ekosistēmās var ietekmēt lokālās populācijas. Vietējie aizsardzības pasākumi un starptautiskais pārvaldības reglaments parasti cenšas samazināt pārzveju un aizsargāt svarīgas vairošanās un barošanās zonas.
Praktiski padomi makšķerniekiem un dabas interesentiem
- Ja praksē izmantojat catch-and-release, rīkojieties ātri un uzmanīgi — minimāli laužiet laivas un izmantojiet piemērotu aprīkojumu, lai samazinātu stresu un ievainojumus zivij.
- Ja plānojat pētniecību vai novērojumus, izmantojiet uzticamus datu avotus un nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar jūras bioloģiem vai vietējām pārvaldības iestādēm.
- Atcerieties, ka bojātas vai smagi traumētas zivis pēc izlaides var neizdzīvot — pareiza rīcība un ātra atbrīvošana uzlabo izdzīvošanas izredzes.
Ja vēlaties detalizētākas zinātniskas norādes par sugas taksonomiju, populāciju stāvokli vai pēdējiem pētījumiem par peldēšanas ātrumiem, ieteicams konsultēties ar specializētiem jūras bioloģijas resursiem vai jaunākajiem recenzētajiem rakstiem.
Apraksts
Atlantijas buru zivs ir metāliski zila zivs ar lielu, burām līdzīgu muguras spuru un garu, smailu, kā biķeris veidotu purnu. Tās augšdaļa ir tumši zilgani melna, bet sāni ir gaišāki (pretnostatījums). Gar sāniem ir aptuveni divdesmit zilgani horizontāli svītriņas. apakšdaļa ir sudrabaini balta. Astes spuras ir spēcīgi sazarotas. Spuras ir zilgani melnas, un priekšējā muguras spuras daļa ir klāta nelieliem melniem plankumiem. Anālo spuru pamati ir bāli.
Šīs zivs garums ir līdz 3,15 m (10,3 pēdas), un tās maksimālais publiskotais svars ir 58,1 kg (128,1 lb).
Pētījumos konstatēts, ka buru zivis, kas medī sardīņu barus, lielā mērā paļaujas uz slēpšanu un ātru griešanu vai piesitienu ar rostrumu, lai uz laiku imobilizētu upuri un atvieglotu neliela loma sagūstīšanu. Ir izteikta hipotēze, ka spīle uzlabo zivs hidrodinamiskās īpašības un pat atvairītu plēsējus. Tomēr ir labi dokumentēts, ka burātājzivis to izmanto medībām.
Ernests Hemingvejs Kī Vestā, Floridā, ASV, 20. gadsimta 40. gados ar noķerto Atlantijas okeāna buru zivi.
Izplatība un biotops
Atlantijas okeāna buru zivs ir Atlantijas okeāna tropu un mērenā klimata ūdeņu pelaģiska zivs. Tās areāls ir no aptuveni 40°N Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā līdz 40°S Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā un no 50°N Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā līdz 32°S Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā. Tā ir migrējoša suga, un tā pārvietojas atklātā okeānā un Vidusjūrā. Tās dziļuma diapazons ir no siltiem virszemes ūdeņiem līdz aptuveni 200 m (656 pēdām).
Taksonomija
Dažas autoritātes atzīst tikai vienu buru zivs sugu - Istiophorus platypterus, un I. albicans tiek uzskatīta par I. platyperus sinonīmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Atlantijas buru zivs?
A: Atlantijas buru zivs ir jūras zivs, kas pieder pie Perciformes kārtas Istiophoridae dzimtas zivīm.
J: Kur var atrast Atlantijas buru zivi?
A: Atlantijas okeānā un Karību jūrā Atlantijas okeānā no virsmas līdz pat 200 metru dziļumam.
J: Vai Atlantijas okeāna buru zivis sastopamas visos Atlantijas okeāna apgabalos?
A: Nē, Atlantijas okeāna buru zivs nav sastopama lielos apgabalos Atlantijas okeāna ziemeļu daļas centrālajā daļā un Atlantijas okeāna dienvidu daļas centrālajā daļā.
J: Ar ko ir saistīta Atlantijas buru zivs?
A: Atlantijas buru zivs ir radniecīga marlinam.
J: Cik ātri var peldēt Atlantijas buru zivs?
A: 20. gadsimta 20. gados veiktajos testos tika aprēķināts, ka Atlantijas buru zivs spēj īsus sprintus veikt ar ātrumu līdz 111 kilometriem stundā, lai gan plašāk pieņemti ir konservatīvāki aprēķini - 37 līdz 55 kilometri stundā. Jaunākie pētījumi pat liecina, ka buru zivs peldēšanas ātrums nepārsniedz 36 km/h (22 mph).
J: Ko Atlantijas buru zivis medī?
A: Atlantijas buru zivis medī barību, piemēram, sardīnes, anšovus un makreles, taču tās barojas arī ar vēžveidīgajiem un galvkājiem.
J: Kāds ir Atlantijas buru zivs dziļuma diapazons?
A: Atlantijas buru zivis ir sastopamas no ūdens virsmas līdz 200 metru dziļumam (656 pēdas).
Meklēt