Taksonomijas sinonīmi: definīcija, piemēri un pareizā nosaukuma izvēle
Taksonomijas sinonīmi: skaidrojums, ilustrēti piemēri un praktiski padomi pareizā zinātniskā nosaukuma izvēlei — uzzini, kā atšķirt derīgos sinonīmus.
Sinonīmi taksonomijā ir līdzīgi parastajiem sinonīmiem - zinātniskajā klasifikācijā vienai un tai pašai lietai ir divi (vai vairāk nekā divi) nosaukumi. Piemēram, kaķim ir vairāki zinātniskie nosaukumi: Felis silvestris catus, Felis catus un Felis catus domestica.
Botānikā vārdam "sinonīms" ir īpaša nozīme. Ir viens "pareizais nosaukums", un pārējie nosaukumi ir sinonīmi. Piemēram, Daemonorops draco ir pareizais palmu sugas nosaukums, bet Calamus draco ir tās pašas sugas sinonīms.
Zooloģijā ir viens "derīgs nosaukums", bet pārējie ir "jaunāki sinonīmi".
Kas ir taksonomijas sinonīmi — paplašināta definīcija
Taksonomijas sinonīmi ir dažādi zinātniskie nosaukumi, kas attiecas uz vienu un to pašu taksonu (piem., sugu, ģinti). Tie rodas, ja dažādi autori neatkarīgi apraksta vienu un to pašu organismu vai ja taksonu pārvieto citā taksonomiskā rindā (piem., no vienas ģints uz citu). Lai saglabātu stabilitāti, taksonomijā parasti tiek noteikts viens pareizais vai derīgs nosaukums, bet pārējie tiek uzskatīti par sinonīmiem.
Sinonīmu veidi
- Homotipiski / nomenklatūriski sinonīmi (botānikā) — nosaukumi, kas balstās uz vienu un to pašu tipa materiālu (same type). Tie rodas, piemēram, mainot ģints nosaukumu, bet saglabājot to pašu tipu. Šiem sinonīmiem ir identisks tipa materiāls.
- Heterotipiski / taksonomiski sinonīmi (botānikā) — nosaukumi, kas balstās uz dažādiem tipu materiāliem, bet vēlāk taksonomi tos uzskata par vienas sugas pierādījumu.
- Objektīvie sinonīmi (zooloģijā) — nosaukumi, kuriem ir tieši tas pats tips (piem., tas pats holotips). Tādēļ tie ir “objektīvi” sinonīmi neatkarīgi no taksonoma viedokļa.
- Subjektīvie sinonīmi (zooloģijā) — nosaukumi, kas balstās uz dažādiem tipiem, un to sinonimitāte ir taksonoma vērtējums (subjektīvs). Tas nozīmē, ka cits pētnieks var uzskatīt tos par atsevišķām sugām.
- Vecāks un jaunāks (senior/junior) sinonīms — parasti vecākais publiskots nosaukums ir senior (prioritātes princips), bet jaunākie nosaukumi, kas attiecas uz to pašu taksonu, ir junior sinonīmi.
Kāpēc rodas sinonīmi
- Neatkarīgi apraksti — dažādi pētnieki apraksta vienu organismu kā atsevišķu sugu.
- Taksonomiski pārskatījumi — sugas apvienošana vai sadalīšana, ģenētikas un morfoloģijas jauni dati var mainīt sugu ierobežojumus.
- Neviennozīmīga vai nepilnīga tipa materiāla interpretācija — sākotnējais apraksts var būt nepilnīgs vai neprecīzs.
- Nomenklatūras pielāgojumi — nosaukumu pārnešana uz citu ģints nosaukumu (kombinācijas maiņa), kas rada homotipiskus sinonīmus.
Kā izvēlas "pareizo" nosaukumu
Izvēle par derīgo nosaukumu regulē starptautiskie kodeksi (piem., ICN botānikai — International Code of Nomenclature, un ICZN zooloģijai — International Code of Zoological Nomenclature). Galvenie principi:
- Prioritātes princips — parasti derīgs ir vecākais likumīgi publicētais un derīgs nosaukums (senior sinonīms), ja vien tas nav nemetēts vai aizliegtas statusā.
- Tipa noteikšana — tipa materiāls (holotips, izcelsmes tips utt.) nosaka, kuri nosaukumi ir savstarpēji saistīti.
- Legitimitāte — nosaukumam jābūt publicētam saskaņā ar kodeksa prasībām; nederīgi nosaukumi netiek lietoti.
- Konservēšana un noraidīšana — lai saglabātu stabilitāti, daži vēsturiskie nosaukumi var tikt konservēti (nomina conservanda) vai noraidīti (nomina rejicienda) ar oficiālu lēmumu.
Praktiski ieteikumi, izvēloties pareizo nosaukumu
- Pārbaudiet oriģinālo publikāciju (autors, gads, publicēšanas vieta) un tipa materiālu.
- Izmantojiet atzītus datubāzu avotus — piemēram, IPNI, Tropicos, The Plant List un GBIF augiem; ZooBank, Catalogue of Life un GBIF dzīvniekiem.
- Skatiet jaunākās taksonomiskās revīzijas un monogrāfijas konkrētajai grupai.
- Ja rodas neskaidrības, konsultējieties ar specializētiem taksonomiem vai institucionālajiem herbarijiem un muzejiem, kuri glabā tipa materiālu.
- Formējiet nosaukumus pareizi: ģints un sugas epitets kursīvā, autoru vārdi un datumi pēc nepieciešamības.
Praktiski piemēri un paskaidrojumi
- Jau minētais mājas kaķis — Felis catus var parādīties dažādās kombinācijās; taksonomu diskusijas nosaka, kurš variants tiek uzskatīts par derīgu.
- Palmas piemērs — Daemonorops draco ir atzīts par pareizo nosaukumu, bet Calamus draco ir sinonīms; šādas izmaiņas bieži rodas, kad suga tiek pārcelta starp ģintīm vai tiek noteikts pareizais ģints nosaukums.
Secinājums
Taksonomijas sinonīmi nav tikai valodas varianti — tie atspoguļo zinātnisku darbu, kurā mainās mūsu izpratne par sugu robežām un nosaukumu vēsturi. Lai noteiktu, kurš nosaukums ir pareizs, nepieciešama publicēšanas datu pārbaude, tipa materiāla izpēte un saistīto kodeksu prasību ievērošana. Izmantojot atzītas datubāzes un pētniecisko literatūru, jūs varat izvēlēties stabilāko un kodeksa prasībām atbilstošo nosaukumu.
Meklēt