Perciformes ir lielākā mugurkaulnieku kārta. Tajās ir aptuveni 40 % no visām kaulainajām zivīm. p151

Perciformes nozīmē asarveidīgie. Tās pieder pie raju dzimtas zivju klases, un tām ir vairāk nekā 7000 sugu gandrīz visās ūdens vidēs.

To izmēru diapazons ir visplašākais no visām mugurkaulnieku sugām, sākot no 7 mm lielās Schindleria brevipinguis līdz 5 metrus garajai Makaira sugai. Tie pirmo reizi parādījās un dažādojās augšējā krītā.

Daži labi zināmi šīs grupas pārstāvji ir angelzivis, barakuda, asaris, blennijs, cichlids, dambrieži, filefish, gobijs, grupers, remora, zobenzivs, makrele, pūcveidīgā zivs, flīģelis, tunzivs, merlanga un, protams, asaris.

Īpašības

Perciformes sugas ir ārkārtīgi daudzveidīgas, taču vairākas kopīgas ārējās un anatomiskas iezīmes parādās bieži:

  • Spuras un stari: parasti ir labi attīstītas muguras un anālās spuras ar cietiem (spine) un mīkstiem stariem; dažām sugām muguras spura ir nodalīta vai daļēji nodalīta.
  • Vietas pozīcija: iegurnizvīm (pelvic) spuras bieži vien atrodas zem vai nedaudz priekšā krūšu spuru vietā.
  • Mēretes: daudzām sugām ir ctenoidālas (sīkpiķainas) zvīņas, kas palīdz aizsardzībā un ūdens plūsmas kontrolei.
  • Uzturs: uztura ziņā tās ir ļoti dažādas — no plēsīgām sugām (barakuda, zobenzivis) līdz bentosāriem vai filtrētājiem.
  • Dzīves vide: visvairāk sugu dzīvo sālsūdenī, īpaši tropu rifu ekosistēmās, taču daudz citu dzīvotspējīgu grupu ir arī saldūdeņos (piem., ciklīdi).

Taksonomija un vēsture

Perciformes tradicionāli tika uzskatīta par ļoti lielu, ietverošu kārtu un bieži vien ietvēra daudzas dažādas ģimenes. Mūsdienu molekulārie pētījumi ir parādījuši, ka šī klasifikācija ir sarežģītāka — daļa tradicionāli piešķirto grupu iespējams jāšķeļ vairākās atsevišķās kārtās, lai atspoguļotu evolūcijas saiknes precīzāk. Tomēr jēdziens "asarveidīgie" joprojām tiek plaši lietots kā ērtības nosaukums daudzām radniecīgām zvejas un akvāriju sugām.

Loma ekosistēmās un cilvēku ekonomikā

Perciformes sugas ir vitāli svarīgas gan ekoloģiski, gan ekonomiski:

  • Ekosistēmās: tās bieži ir gan plēsēji, gan laupījumi, regulēot populāciju dinamiku un uzturot pārtikas tīklu līdzsvaru rifu un piekrastes ekosistēmās.
  • Ekonomiski: daudzas perciformes sugas ir nozīmīgi zvejniecības mērķi (tunzis, makrele, grupers u. c.), kā arī populāras akvāriju sugas (angelzivis, ciklīdi).
  • Audzēšana: daudzas sugas tiek audzētas akvakultūrā, īpaši tām, kuras pieprasa pārtikas tirgus vai akvāriju entuziasti.

Aizsardzība un izaicinājumi

Lielai daļai perciformes sugu draud cilvēka radītie spiedieni: pārzveja, biotopu degradācija (piem., koraļļu rifu bojāšana), piesārņojums un invazīvas sugas. Atsevišķi populārie plēsēji un komerciāli nozīmīgi sugas ir pārzvejotas, kas ietekmē gan to populācijas, gan ekosistēmu veselību.

Kopsavilkums

Perciformes jeb asarveidīgie ir ārkārtīgi daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga zivju kārta, kas aptver milzīgu skaitu sugu un aizņem centrālo vietu pasaules ūdeņu bioloģijā un cilvēku ekonomikā. Lai gan taksonomija joprojām tiek precizēta ar molekulārajiem pētījumiem, to nozīme rifu, piekrastes un saldūdens ekosistēmās ir nenoliedzama.