Perciformes — asarveidīgie: pasaulē lielākā zivju kārta un sugas
Perciformes (asarveidīgie) — pasaulē lielākā zivju kārta: 7000+ sugu, milzīga daudzveidība un pazīstami pārstāvji (asari, tunzivis, barakudas, gruperi). Uzzini visu par sugām!
Perciformes ir lielākā mugurkaulnieku kārta. Tajās ir aptuveni 40 % no visām kaulainajām zivīm. p151
Perciformes nozīmē asarveidīgie. Tās pieder pie raju dzimtas zivju klases, un tām ir vairāk nekā 7000 sugu gandrīz visās ūdens vidēs.
To izmēru diapazons ir visplašākais no visām mugurkaulnieku sugām, sākot no 7 mm lielās Schindleria brevipinguis līdz 5 metrus garajai Makaira sugai. Tie pirmo reizi parādījās un dažādojās augšējā krītā.
Daži labi zināmi šīs grupas pārstāvji ir angelzivis, barakuda, asaris, blennijs, cichlids, dambrieži, filefish, gobijs, grupers, remora, zobenzivs, makrele, pūcveidīgā zivs, flīģelis, tunzivs, merlanga un, protams, asaris.
Īpašības
Perciformes sugas ir ārkārtīgi daudzveidīgas, taču vairākas kopīgas ārējās un anatomiskas iezīmes parādās bieži:
- Spuras un stari: parasti ir labi attīstītas muguras un anālās spuras ar cietiem (spine) un mīkstiem stariem; dažām sugām muguras spura ir nodalīta vai daļēji nodalīta.
- Vietas pozīcija: iegurnizvīm (pelvic) spuras bieži vien atrodas zem vai nedaudz priekšā krūšu spuru vietā.
- Mēretes: daudzām sugām ir ctenoidālas (sīkpiķainas) zvīņas, kas palīdz aizsardzībā un ūdens plūsmas kontrolei.
- Uzturs: uztura ziņā tās ir ļoti dažādas — no plēsīgām sugām (barakuda, zobenzivis) līdz bentosāriem vai filtrētājiem.
- Dzīves vide: visvairāk sugu dzīvo sālsūdenī, īpaši tropu rifu ekosistēmās, taču daudz citu dzīvotspējīgu grupu ir arī saldūdeņos (piem., ciklīdi).
Taksonomija un vēsture
Perciformes tradicionāli tika uzskatīta par ļoti lielu, ietverošu kārtu un bieži vien ietvēra daudzas dažādas ģimenes. Mūsdienu molekulārie pētījumi ir parādījuši, ka šī klasifikācija ir sarežģītāka — daļa tradicionāli piešķirto grupu iespējams jāšķeļ vairākās atsevišķās kārtās, lai atspoguļotu evolūcijas saiknes precīzāk. Tomēr jēdziens "asarveidīgie" joprojām tiek plaši lietots kā ērtības nosaukums daudzām radniecīgām zvejas un akvāriju sugām.
Loma ekosistēmās un cilvēku ekonomikā
Perciformes sugas ir vitāli svarīgas gan ekoloģiski, gan ekonomiski:
- Ekosistēmās: tās bieži ir gan plēsēji, gan laupījumi, regulēot populāciju dinamiku un uzturot pārtikas tīklu līdzsvaru rifu un piekrastes ekosistēmās.
- Ekonomiski: daudzas perciformes sugas ir nozīmīgi zvejniecības mērķi (tunzis, makrele, grupers u. c.), kā arī populāras akvāriju sugas (angelzivis, ciklīdi).
- Audzēšana: daudzas sugas tiek audzētas akvakultūrā, īpaši tām, kuras pieprasa pārtikas tirgus vai akvāriju entuziasti.
Aizsardzība un izaicinājumi
Lielai daļai perciformes sugu draud cilvēka radītie spiedieni: pārzveja, biotopu degradācija (piem., koraļļu rifu bojāšana), piesārņojums un invazīvas sugas. Atsevišķi populārie plēsēji un komerciāli nozīmīgi sugas ir pārzvejotas, kas ietekmē gan to populācijas, gan ekosistēmu veselību.
Kopsavilkums
Perciformes jeb asarveidīgie ir ārkārtīgi daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga zivju kārta, kas aptver milzīgu skaitu sugu un aizņem centrālo vietu pasaules ūdeņu bioloģijā un cilvēku ekonomikā. Lai gan taksonomija joprojām tiek precizēta ar molekulārajiem pētījumiem, to nozīme rifu, piekrastes un saldūdens ekosistēmās ir nenoliedzama.
Raksturojums
Muguras un anālās spuras ir sadalītas priekšējā mugurējā un aizmugurējā mīkstspuru daļā, kas var būt daļēji vai pilnīgi atdalītas.
Parasti iegurņa spuras ir ar vienu mugurkaulu un līdz pat pieciem mīkstiem stariem, kas novietoti neparasti tālu uz priekšu zem zoda vai zem vēdera. Zvīņas parasti ir ctenoīdas (ar raupjām malām).
Primitīvais asaris Palaeoperca(Palaeoperca proxima)
Taksonomija
Tās ir sagrupētas tāpat kā tekstā "Pasaules zivis". Šī kārta, iespējams, ir polifītiska, un šajā un citās teleostu kārtās var notikt izmaiņas.
Nesen veiktā morfoloģiskā un DNS sekvenču analīze liecina, ka vairākas teleostu augstāka līmeņa grupas ir drīzāk evolūcijas pakāpes, nevis klades. Pierādāmu parafilētisku grupu piemēri ir Perciformes.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir lielākā mugurkaulnieku kārta?
A: Lielākā mugurkaulnieku kārta ir Perciformes.
J: Cik daudz ir kaulaino zivju?
A: Tām ir apmēram 40 % no visām kaulainajām zivīm.
J: Ko nozīmē Perciformes?
A: Perciformes nozīmē asarveidīgie.
J: Kādai klasei tās pieder?
A: Tās pieder pie starveidīgo zivju klases.
J: Cik daudz sugu tām ir?
A: Tām ir vairāk nekā 7000 sugu.
J: Kāds ir Perciformes zivju izmēru diapazons?
A: To izmēru amplitūda ir visplašākā starp visām mugurkaulnieku kārtām, sākot no 7 mm lielās Schindleria brevipinguis līdz pat 5 metrus garajām Makaira sugām.
J: Kādi ir daži labi pazīstami Perciformes grupas pārstāvji?
A: Daži labi zināmi šīs grupas pārstāvji ir angelzivis, barakuda, asaris, blennis, cichlids, dambrieži, filefish, gobijs, grupers, remora, zobenzivs, makrele, pūkveidīgā zivs, flīģelis, tunzivs, vaits un, protams, asaris.
Meklēt