Petrolakozaurs — kas tas ir? Agrākais zināmais diapsīds (Karbons, Kanzas)

Petrolakozaurs — neliels 40 cm diapsīds no vēlākā Karbona (Kanzas), ~302 milj. gadu; uzzini par tā fosilijām, zobu īpatnībām un vietu amniotu evolūcijā.

Petrolakozaurs bija neliels, aptuveni 40 centimetrus (16 collas) garš rāpuļveidīgs dzīvnieks — agrākais zināmais diapsīds. Tas dzīvoja vēlākajā karbona periodā; slāņi, kuros tā fosilijas tika atrastas Kanzasā, datēti ar Pensilvānijas vecumu — aptuveni 302 miljonus gadu veci. Kā viens no senākajiem diapsīdiem, Petrolakozaurs sniedz svarīgu ieskatu amniotu (sauszemes mugurkaulnieku) evolūcijā un rāpuļu priekšgājēju daudzveidībā Karbona beigās.

Izskats un uzbūve

Petrolakozaurs bija viegli uzbūvēts ar slaidu ķermeni un garu asti, kas norāda uz aktīvu, ātru kustību. Tam bija smalki, asa maluma zobi, kas liek domāt par kukaiņiem un citām maziem bezmugurkaulniekiem kā galveno barību. Anatomiski raksturīgs ir galvaskausa raksts ar divām laika atverēm — tipiska diapsīda iezīme — kas ļāva piestiprināt jaudīgākus žokļa muskuļus un pārtikas pārstrādes efektivitāti.

Uzturs

Iespējams, ka Petrolakozaurs galvenokārt barojās ar maziem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Tā zobi bija piemēroti satveršanai un sakošanai; tie nebija sarežģīti molāri, kas paredzēti smalkai augšanas pārstrādei, tādēļ dietā, visticamāk, dominēja saldēti vai mazi ātri pārvietojoši iedzīvotāji.

Nozīme evolūcijā

Petrolakozaurs nav priekštecis visām mūsdienu formām — tas bija jau specializēts, zināms kā atvasināts diapsīds. Tā klātbūtne Karbona nogulumos rāda, ka diapsīdu līnija bija nodalījusies no citiem amniotiem jau ļoti agri. Diapsīdiem raksturīgās divas laika atveres galvaskausa sānos ļāva uzlabot žokļa muskulatūras piestiprināšanu; pretstatā tam, sinapsīdi (tie, no kuriem vēlāk attīstījās terapsīdi un galu galā zīdītāji) savā galvaskausā bija tikai ar vienu laika atveri. Šī atšķirība ir svarīgs rādītājs, kas palīdz saprast, kā sadalījās amniotu koks evolūcijas gaitā.

Galvenās iezīmes:

• Garums: aptuveni 40 cm;
• Laiks: vēlākais Karbons (Pensilvānijas stadija, ~302 Ma);
• Atrašanās vieta: Kanzasā, ASV;
• Anatomija: divas temporālās atveres (diapsīda stāvoklis), slaids ķermenis, asie zobi;
• Uzturs: visticamāk insektivors (kukaiņi u.c. mazi bezmugurkaulnieki).

Atklājumi un interpretācijas

Fosilijas no Kanzasas sniedza pirmos tiešos pierādījumus, ka diapsīdi pastāvēja jau Karbona periodā. Tomēr Petrolakozaurs bija jau specializēta forma, tāpēc to nevar uzskatīt par tiešu visu mūsdienu rāpuļu vai zīdītāju priekšteci. Populārzinātnēs dažkārt tiek pieļautas interpretācijas kļūdas: piemēram, BBC raidījumā Walking with Dinosaurs (Pastaigas ar dinozauriem) tika izteikta nepilnīga apgalvojuma versija, runājot par to kā par rāpuļu un zīdītāju priekšteci — tomēr no anatomiskā viedokļa Petrolakozaurs pieder diapsīdiem un nav sinapsīdu (zīdītāju senču) tiešs priekštecis.

Kopumā Petrolakozaurs ir būtisks fosiliju atradums, jo apliecina, ka svarīgas amniotu līnijas bija nodibinājušās jau pirms vairāk nekā 300 miljoniem gadu. Tā izpēte palīdz labāk izprast galvaskausu anatomiju, barošanās stratēģijas un agrīnās rāpuļu radiācijas ceļus Karbona beigās.

Jautājumi un atbildes

J: Cik liels bija petrolakozaurs?

J: Kāds bija petrolakozaura uzturs?

J: Kāds ir to slāņu vecums, kuros tika atrasts petrolakozaurs?

J: Kas ir raksturīgs petrolakozaura zobiem?

J: Kur tika atrastas petrolakozaura fosilijas?

J: Vai petrolakozaurs ir visu mūsdienu formu priekštecis?

Jautājums: Kāpēc petrolakozaurs nevar būt sinapsīdu priekšteči?

Meklēt pēc burta