Pieridae ir liela tauriņu dzimta, kurai latviski bieži saka baltie, dzeltenie vai sērskābenes. Šai dzimtai pieder aptuveni 76 ģintis un ap 1100 sugas. Tās galvenokārt sastopamas tropu Āfrikas un Āzijas reģionos, bet daudz sugu dzīvo arī mērenajos un aukstajos platuma grādos. Lielākajai daļai spārnu krāsa ir balta, dzeltena vai oranža ar melniem plankumiem. Pigmenti, kas piešķir šiem tauriņiem krāsu, rodas no ķermeņa atkritumproduktiem un ir viena no raksturīgākajām pazīmēm šai dzimtai.
Tiek uzskatīts, ka nosaukums "tauriņš" cēlies no viena šīs dzimtas pārstāvja — sārtā Gonepteryx rhamni. Agrīnie britu dabaszinātnieki to dēvēja par "sviesta krāsas mušu", atsaucoties uz spārnu dzelteno toni.
Dzimumu īpatņi bieži atšķiras — tēviņi parasti ir košāki, bet mātītēm ir izteiktākas vai plašākas melnās markas uz spārniem. Dažām sugām novērojami arī sezonāli vai reģionāli morfi (piemēram, vasaras un pavasara formu atšķirības), kas atspoguļo pielāgošanos dažādiem apstākļiem.
Dažu šo sugu, piemēram, Pieris brassicae un Pieris rapae, kāpostaugu kāpostu kāpostiem barojas kāpuru kāpuri. Tās bieži sastopamas dārzos un ir lauksaimniecības kaitēkļi, jo kāpuru postījumi var būt būtiski ražai.
Daudzu sugu tēviņi barojas ar mitrās augsnes sāļiem; viņi pulcējas pie mitrām peļķēm, upju krastiem vai pie slapjas zemes un veic grupveida uzvedību, ko sauc par dubļu pūdlingu (puddling). No šiem sāļiem tauriņi uzņem minerālvielas, kas nepieciešamas spermai, izdzīvošanai un reprodukcijai.
Bioloģija un attīstība
Pieridae dzīves cikls ietver olu, kāpuru (lārvas), kūniņas (pupa) un pieauguša tauriņa stadijas. Kāpuri parasti ir aktīvi ēdāji un barojas ar noteiktu augu grupu lapām; daudzi specializējas uz Brassicaceae (kāpostu dzimtas) augiem, kas satur sālsskābes savienojumus. Šiem tauriņiem attīstības laiks un paaudžu skaits gadā var atšķirties atkarībā no sugas un klimata — dažas sugas veido vairākas paaudzes gadā, citas ziemo pieaugušo stadijā vai kūniņā.
Izplatība, uzvedība un ekoloģiskā nozīme
- Tauriņi no Pieridae dzimtas sastopami pasaules plašumā — no tropiem līdz mērenajiem reģioniem.
- Dažas sugas migrē īsos attālumos, cits piemēram, noteiktas Colias sugas veic periodiskas pārvietošanās.
- Ķermeņa krāsojums un markējumi var kalpot gan maskēšanai, gan signālu nodošanai partneriem; dažas sugas izmanto arī ķīmisku aizsardzību, akumulējot barības augos sastopamos savienojumus.
- Pieridae tauriņi ir nozīmīgi apputeksnētāji, tomēr kāpuru barošanās var radīt gan ekoloģisku lomu, gan lauksaimnieciskus zaudējumus.
Biežāk sastopamās sugas un pazīmes
Starppas sugas, ko bieži satiek dārzos un laukos, ir Pieris brassicae (lielais kāposttauriņš), Pieris rapae (mazais kāposttauriņš), dažādas Colias sugas un Gonepteryx rhamni. Raksturīgas pazīmes: gaiši vai dzelteni spārni, tumši plankumi pie spārnu galiem vai malām un mērena līdz liela izmēra proporcija.
Kaitēkļu pārvaldība dārzā
- Profilakse: regulāri pārbaudīt kāpostaugus, savlaicīgi novākt bojātās lapas un sagraut olas vai kāpuri.
- Bioloģiskā kontrole: sekmēt dabiskos ienaidniekus (parazītus, plēsējus), izmantot Bacillus thuringiensis speciālus preparātus, kas iedarbojas uz kāpurus.
- Fiziskas metodes: kāru tīklu lietošana pret lidojošiem pieaugušajiem, marķēšana un novēršana no ligzdām.
- Ķīmiskie insekticīdi parasti ir pēdējais risinājums — izmantojot tos, jāievēro drošības pasākumi un jāņem vērā apputeksnētāji.
Saglabāšana
Dažas Pieridae sugas ir ļoti izplatītas un adaptīvas, bet citas — īpaši augļu vai stepju biotopos dzīvojošas sugas — var ciest no habitāta zuduma, intensīvas lauksaimniecības un pesticīdu lietošanas. Lai saglabātu tauriņu dažādību, svarīgi uzturēt zālājus ar daudzveidīgu nektāraugu piedāvājumu, saglabāt ruderalās (nekurinātas) malas, veidot apputeksnētāju stūrīšus un samazināt ķīmisko vielu lietošanu.
Pieridae ir labāk pamanāmi un viegli novērojami tauriņi, kas sniedz gan estētisku prieku, gan būtiskas ekologiskas funkcijas — taču dažas sugas vienlaikus var būt nozīmīgi lauksaimniecības kaitēkļi. Izpratne par to bioloģiju palīdz gan aizsargāt draudētās sugas, gan efektīvāk pārvaldīt kaitēkļus.
