Pieridae
Pieridae ir liela tauriņu dzimta. Tās ir pazīstamas kā baltās, dzeltenās vai sērskābenes. Šai dzimtai ir aptuveni 76 ģintis un 1100 sugas. Tās galvenokārt ir no tropu Āfrikas un Āzijas. Lielākā daļa pīridu tauriņu ir balti, dzelteni vai oranži ar melniem plankumiem. Pigmenti, kas piešķir šiem tauriņiem krāsojumu, tiek iegūti no ķermeņa atkritumproduktiem. Tie ir raksturīga šīs dzimtas pazīme.
Tiek uzskatīts, ka nosaukums "tauriņš" cēlies no viena šīs dzimtas pārstāvja - sārtainā Gonepteryx rhamni. Agrīnie britu dabaszinātnieki to sauca par "sviesta krāsas mušu".
Dzimumu īpatņi parasti atšķiras, bieži vien pēc melno marķējumu raksta vai skaita.
Dažu šo sugu, piemēram, Pieris brassicae un Pieris rapae, kāpostaugu kāpostu kāpostiem barojas kāpuru kāpuri. Tās bieži sastopamas dārzos un ir lauksaimniecības kaitēkļi.
Daudzu sugu tēviņi barojas ar mitrās augsnes sāļiem. Tie to dara grupās. Šāda uzvedība ir pazīstama kā dubļu pūdlinga vai peļķošanās.
Apelsīns miegainā apelsīna (Eurema nicippe) peļķošanās
Klasifikācija
Pieridae dzimtas putniem radiālā dzīsla uz priekšspārniem ir ar 3 vai 4 zariem, retāk - ar 5 zariem. Abu dzimumu priekšējās kājas ir labi attīstītas. Pēdas nagi ir divšķautņaini (divšķautņains nozīmē sadalīts divās daļās).
Tāpat kā Papilionidae, arī Pieridae krizalīdas tiek turētas leņķī ar zīda jostu. Pretēji Papilionidae novērotajai krūšu kurvja jostai, josta iet ap pirmo vēdera segmentu.
Apakšģimenes
Pieridae iedala četrās apakšdzimtās:
- Dismorphiinae (6 ģintis) Tās pārsvarā ir neotropiskas. Šajā grupā ietilpst daudzas mīmiskās sugas. Saimniekaugi ir Fabaceae dzimtas augi.
- Pierinae (55 ģintis) Šajā apakšdzimtā ietilpst baltie un oranžspalvainie. Daudzas no šīm sugām ir izteikti migrējošas. To saimniekaugi ir Capparidaceae, Brassicaceae, Santalaceae un Loranthaceae dzimtas augi.
- Coliadinae (14 ģintis) Šajā apakšdzimtā ietilpst sēru un dzeltenās. Daudzas no šīm sugām ir dzimumdimorfas. Dažām sugām, piemēram, Colias ģintij, ir spārnu raksti, kas redzami tikai ultravioletā gaismā.
- Pseudopontiinae Galvenā šīs apakšdzimtas suga ir Pseudopontia paradoxa. Tā ir endēmiska Rietumāfrikā.
Dažas populāras sugas
- Anthocharis cethura catalina, Catalina Orangetip
- Anthocharis kardamīnes, Oranžā galotne
- Colias croceus, Mākoņainais dzeltenais
- Colias eurydice vai Zerene eurydice, California Dogface
- Gonepteryx rhamni, Sarkanais tauriņš
- Leptosia nina, Psihes tauriņš
- Phoebis sennae, Bezmākoņainais sērs
Mākoņainais dzeltenais, (Colias croceus)
Dažas kaitēkļu sugas
- Colias eurytheme, lucernas tauriņš vai apelsīnu sērs
- Colias philodice, mākoņainais sērs vai parastais sērs
- Pieris rapae, Baltā vai mazā baltā kāpostu šķirne
- Pieris brassicae, Lielais baltais jeb kāpostu baltais
Lielais baltais jeb kāpostu baltais (Pieris brassicae)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Pieridae tauriņu dzimta?
A: Pieridae tauriņu dzimta ir liela dzimta ar aptuveni 76 ģintīm un 1100 sugām. Tie galvenokārt ir no Āfrikas un Āzijas tropu reģioniem, un lielākajai daļai no tiem ir balti, dzelteni vai oranži spārni ar melniem plankumiem.
J: No kurienes cēlies nosaukums "tauriņš"?
A: Iespējams, ka nosaukums "tauriņš" cēlies no šīs dzimtas pārstāvja, ko sauca par sārtaino Gonepteryx rhamni, kuru agrīnie britu dabaszinātnieki dēvēja par "sviesta krāsas mušu".
Vai dārzos ir sastopamas dažu pīrāgu sugu kāpuru kāpuri?
A: Jā, dažu sugu, piemēram, Pieris brassicae un Pieris rapae, kāpuru kāpuru kāpuri bieži sastopami dārzos.
J: Kāpēc šīs kāpuru vīkšņi tiek uzskatīti par lauksaimniecības kaitēkļiem?
A: Šīs kāpuru vīkšņi tiek uzskatīti par lauksaimniecības kaitēkļiem, jo tie barojas ar kāpostaugiem.
J: Kā barojas daudzu pīrāgu sugu tēviņi?
A: Daudzu pīļu sugu tēviņi barojas ar mitrās augsnes sāļiem grupās, ko dēvē par "dubļu pūdēšanu" vai "pūdēšanu".
J: Kāda veida pigmenti ir raksturīgi šai tauriņu saimei?
A: Šīs tauriņu dzimtas pārstāvjiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži pigmenti ar melniem plankumiem.
