Diapsīdi ir rāpuļi, kuru galvaskausā katrā pusē atrodas divas temporālās fenestras (caurumi) — viena augšējā un viena apakšējā. Šīs atveres parasti atrodas aiz acs un sadala galvaskausu vairākās plāksnēs, kas ļauj kauliem kustēties un veido telpu žokļa muskuļiem. Lielākā daļa mūsdienu rāpuļu un daudzi izmiruši grupējumi pieder diapsīdiem; šis stāvoklis parasti nav sastopams zīdītājiem, kuriem raksturīga cita galvaskausa arhitektūra (synapsīda stāvoklis — viena temporālā atvere).
Anatomija
Diapsīdu galvaskausā runā par divām galvenajām temporālajām fenestrām: augšējo (supratemporālo) un apakšējo (infratemporālo). Šīs atveres:
- radina vietu žokļa muskuļu piestiprināšanai, ļaujot tiem piestiprināties plašākā virsmā;
- dod telpu muskuļiem izspiesties (bulging) saraušanās laikā, tā palielinot spēku bez papildu kaula masas;
- samazina galvaskausa svaru — īpaši nozīmīgi lieliem plēsējiem, kuriem nepieciešama liela koduma spēka un līdzsvara kombinācija.
Fenestras atrašanās un forma var ievērojami atšķirties starp grupām, un daži diapsīdi ir attīstījuši papildus izmaiņas — piemēram, kaulu krokas, rievotas virsmas un citas atveres, kas stabilizē vai vieglina galvaskausu.
Evolūcijas nozīme un piemēri
Allosaura galvaskauss ilustrē, kā dinozauriem, īpaši lielajiem teropodiem, galvaskausam varēja rasties daudzas atveres un plānāki kaula elementi — rezultātā galvaskauss kļuva vieglāks, bet saglabāja vai pat palielināja koduma spēku. Tādos plēsējos kā allosauriem un citiem teropodiem fenestras un saistītās kaulu struktūras palīdzēja izvietot milzīgus adductor (sašaurinošos) muskuļus, kas nodrošināja efektīvu un spēcīgu kodumu.
Ir vērts pieminēt, ka diapsīdu stāvoklis nav absolūts: daži grupējumi to ir zaudējuši vai pārveidojuši. Piemēram, mūsdienu putniem (kuri radušies no dinosauriem) galvaskausa daļas ir stipri pārveidotas, un bruņurupuči tradicionāli tika uzskatīti par anapsīdiem (bez temporālajām atverēm), taču mūsdienas ģenētiskie pētījumi rāda, ka bruņurupuči, iespējams, ir diapsīdu atvases ar otrreiz zaudētām fenestrām.
Kopumā diapsīdiem raksturīgās temporālās fenestras ir būtisks anatomisks risinājums, kas ļāvis rāpuļiem attīstīt spēcīgus žokļus, samazināt galvaskausa svaru un daudzveidīgāk pielāgoties barošanās un dzīvesveida prasībām.
