Kas ir teropodi — divkājaini dinozauri un mūsdienu putnu priekšteči
Uzzini par teropodiem — divkājainiem dinozauriem, to spalvainajiem coelurosauriem un kā tie kļuva par mūsdienu putnu priekštečiem.
Teropodi ("zvēra pēdas") ir divkājaino saurisko dinozauru grupa.
Lai gan tie galvenokārt bija plēsēji, vairākās teropodu grupās attīstījās zālēdāji, visēdāji un kukaiņēdāji.
Mūsdienās tos pārstāv 9300 dzīvojošās putnu sugas, kas augšējā jūrā attīstījušās no maziem spalvainiem coelurosaura dinozauriem.
Starp pazīmēm, kas saista teropodus ar putniem, ir divkājainība, trīs pirkstu pēda, furkula (vēdera kauls), ar gaisu pildīti kauli, spalvas un olu dēšana.
Laika periods un izplatība
Teropodi pirmoreiz parādījās vēlīnā triasā (aptuveni pirms 230 miljoniem gadu) un dominēja lielākajā daļā mezozoika laika (juras un krīta periodos). Lielākā daļa nenodzimstošo teropodu sugu izsīka pie K–Pg sliekšņa (aptuveni pirms 66 miljoniem gadu), taču viena līnija — putni — izdzīvoja un turpina pastāvēt līdz mūsdienām.
Anatomija un izskats
- Bipēdija: teropodi bija stingri divkājaini — ķermeņa svars balstījās uz pēdām, kas ļāva tiem būt ātriem un veikliem.
- Pēdas un ķepas: tipiski trīs pirksti priekšējās kājās, daudzos veidos ar asām naglām; roku pirkstu skaits variēja un dažiem tā samazinājās vai specializējās.
- Kaulu uzbūve: gandrīz daudziem teropodiem ir gaisu pildīti (poraini) kauli, kas samazina svaru — šī īpašība ir līdzīga mūsdienu putnu elpošanas sistēmai.
- Mutes un zobi: plēsīgajiem teropodiem zobi bija asa griezuma; citos — piemēram, therizinosauriem — zobi bija vairāk piemēroti augu ēšanai.
- Spalvas: arvien vairāk fosiliju liecina, ka daudzām teropodu grupām bija spalvas vai to priekšteči — no vienkāršiem 'spalvotiem matiņiem' līdz sarežģītām lidspalvām.
Dažādība un nozīmīgākās grupas
Teropodu iekšienē ir liela morfoloģiska daudzveidība — no mazām, meža dzīvei piemērotām formām līdz milzīgiem plēsējiem:
- Coelurosauria: ietver grupas, no kurām attīstījās putni; daudzi coelurosauri bija spalvaini un bieži mazi.
- Tyrannosauridae: lieli, smagie plēsēji ar spēcīgām žokļiem un samazinātām priekšējām kājām (piem., Tyrannosaurus rex).
- Dromaeosauridae: ātri, bieži ar nakts režīmam piemērotām īpašībām un asu slēpjošu "nāves" akmeni uz kājas (piem., Velociraptor).
- Ornithomimosauria: "putnu līdzīgie" teropodi, bieži garām kājām un bez zobiem, iespējams ātri skrēja un bija visēdāji vai zālēdāji.
- Spinosauridae: lieli teropodi ar garu, krokodila tipa purnu, daļēji akvatisku dzīvesveidu.
- Therizinosauria: neparasti zālēdāji teropodi ar garām naglām un plašu ķermeni.
Hranas ieradumi un ekoloģiskā loma
Teropodi ieņēma dažādas nišas. Lielākie bija augsta līmeņa plēsēji, kas regulēja citu grupu populācijas, kamēr mazie varēja būt kukaiņēdāji, medīt mazas radības vai pārtikt no augu materiāla. Dažās līnijās attīstījās speciālizācijas, piemēram, lapu griešanas zobu rindas vai gari nagi, kas lieti noderēja konkrētai barošanās stratēģijai.
Spalvas, lidojums un putnu izcelsme
Fosilijas no Ķīnas (Liaoning) un citām vietām atklāja daudz spalvainu teropodu, tostarp mazas sugas ar labi izveidotiem primārajiem spalvu veidojumiem, kas varēja tikt izmantoti izolācijai, parādei vai — attīstības gaitā — arī lidošanai. Archaeopteryx un daudzi coelurosauru fosilijas parāda pāreju starp tradicionālajiem dinozauriem un putniem. Tādējādi mūsdienu putni tiek uzskatīti par teropodu tiešiem pēcnācējiem.
Fizioloģija un uzvedība
Daudzi pierādījumi liecina par augstu vielmaiņu (daļēja endotermija), strauju augšanu jauniem indivīdiem un sarežģītām elpošanas struktūrām (elpošanas dobumi, līdzīgi putnu plaušām). Fosiliju nospiedumi liecina par olu dēšanu, dažos gadījumos breading — sildīšanu un rūpēm par olām. Ir atrasti ligzdas komplekti un oliņu maksimāli strukturētas rindas, kas liecina par rūpniecisku reprodukcijas uzvedību.
Sintēze un nozīme
Teropodi ir viena no visdaudzveidīgākajām un pētītākajām dinozauru grupām. Viņu pētīšana sniedz ieskatu evolūcijas procesā, piemēram, kā attīstījās spalvas, lidojums un putnu orgānu sistēmas. No izglābtiem putniem līdz milzīgiem krīta perioda plēsējiem — teropodi demonstrē, cik plaši un adaptīvi var būt evolūcijas ceļi vienā taksonomiskā grupā.
Prototeropodi
Teropodi pirmo reizi parādās augšējā triasa agrīnajā daļā pirms aptuveni 230 miljoniem gadu. Tie bija vienīgie lielie sauszemes plēsēji no lejtūras perioda līdz pat krīta perioda beigām pirms aptuveni 65 miljoniem gadu.
Agrākie un primitīvākie no teropodu dinozauriem bija:
- gaļēdājs Eodromaeus
- Argentīnas herrerasauridi. Tiem bija primitīvu un attīstītu iezīmju mozaīka.
- visēdājs Eoraptor
- Coelophysis
Saistītās lapas
Meklēt