Tibetas antilope Chiru apdraudēta Caprinae suga Tibetā un Indijā

Tibetas antilope, pazīstama arī kā Chiru, ir vidēja lieluma antilope, kas ir vistuvāk savvaļas kazām un aitām no Caprinae apakšdzimtas. Tibetas antilopes dzimtene ir Ziemeļrietumu Indija un Tibeta. Tās dzīvo stepēs bez kokiem parasti virs 5000 m augstumā. Tās ir apdraudēta suga – to populācija 20. gadsimta otrajā pusē strauji samazinājās, galvenokārt ilgstošas nelikumīgas medības un vilnaizstrādājumu pieprasījuma dēļ.

Izskats un bioloģija

Tibetas antilope ir izteikti piemērota dzīvei aukstajos, smalkā gaisa apstākļos uz augstajiem plato. Tām parasti ir smalks, biezs apmatojums ar gaišu pavasarī-pagaisa toņu maskēšanās efektu; vīriešu dzimuma eksemplāriem ir izteiktas, smalkas ragi. Viņu ķermeņa izmērs ir mēreni kompakts, kas palīdz saglabāt siltumu un samazināt enerģijas patēriņu skābekļa retajā gaisā. Chiru kažokādas smalkā, mīkstā vilna (bieži saukta par shahtoosh vai chiru) ir bijis viens no galvenajiem iemesliem ilgmūžīgajām medībām.

Uzturs un uzvedība

Tibetas antilopes pārsvarā ir ganītājas — to uzturā dominē garie un zemi augi, sūnas, ķērpji un zālienu augi, kas spēj augt skarbajos apstākļos. Tās veido ganāmpulkus, kuros var būt dažādu lielumu grupas, un sezonāli migrē starp ziemas barošanās vietām un pavasara/vasaras perēkļiem, lai nodrošinātu jauno dzīvnieku izdzīvošanu. Migrācijas ceļi ir svarīgi populācijas saglabāšanai, jo tie ļauj atrast piemērotus barības resursus un noslēptas perēkļu vietas.

Vairošanās

Vairošanās sezona notiek parasti pavasarī, pēc kuras seko grūsnības periods, kas ilgst aptuveni dažus mēnešus. Parasti dzimst viens mazulis, kas pirmajās nedēļās tiek uzmanīgi pasargāts no plēsējiem un aukstuma. Mātes baro un aizsargā savus mazuļus, līdz tie spēj sekot ganāmpulkam un pašiem atrast barību.

Draudi un cilvēka ietekme

Galvenais drauds Tibetas antilopei ir cilvēka darbība:

• Nelikumīgas medības: dzīvnieku biezais un smalkais apmatojums — kažokādu, kas dažkārt tiek saukta par chiru vai shahtoosh — bija un daļēji joprojām ir ļoti pieprasīts, jo no tās gatavo luksusa lakatus; vienas šalles izgatavošanai vajadzīgi apmēram četri dzīvnieki, tāpēc iegūšanai dzīvnieki bieži tiek nokauti.
• Dzīvesvietas fragmentācija: infrastruktūras būvniecība (ceļi, dzelzceļš), ganību paplašināšana un barības konkurence ar mājlopiem samazina pieejamo teritoriju un traucē migrācijām.
• Klimata pārmaiņas: mainīgi laikapstākļi ietekmē barības pieejamību un perēkļu piemērotību.

Sakarā ar lielo medību spiedienu chiru vēsturiski bija tuvu izmiršanai, taču dažādu aizsardzības pasākumu dēļ populācijas vietām ir sākušas atjaunoties.

Saglabāšana un likumdošana

Tibetas antilope ir iekļauta starptautiskajās un nacionālajās aizsardzības programmās. Tās aizsardzību veicina CITES un daudzas valsts likumdošanas normas, kas aizliedz tirdzniecību un medības. Īpaši svarīgi pasākumi ir bijuši:

• stingra pret nelikumīgajām medībām vērsta izpilde un robežkontrole;
• skarbajās vietās izveidoti aizsargājamie apgabali un migrācijas koridori;
• sabiedrības izglītošana un starptautiska sadarbība, lai samazinātu pieprasījumu pēc shahtoosh izstrādājumiem;
• infrastruktūras projektos – piemēram, dzelzceļa būvniecībā – iekļautas pārbrauktuves un tuneļi, lai mazinātu migrācijas traucējumus.

Šīs darbības kopā palīdz samazināt nelikumīgu slaktiņu un veicina sugas atveseļošanos, tomēr joprojām nepieciešama pastāvīga uzraudzība un resursi.

Ko var darīt lasītājs

Ikviens var palīdzēt sugas saglabāšanā, izvairoties no neatbilstošu kažokādas un shahtoosh izstrādājumu pirkšanas, atbalstot dabas aizsardzības organizācijas un izplatot informāciju par antilopes aizsardzības nozīmi. Ilgtspējīga politikas un sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai Tibetas antilope saglabātos nākamajām paaudzēm.

Meklēt pēc burta